Parasti pirms minēto banku aizvēršanas finanšu eksperti jau laikus var nojaust, ka briest problēmas, bet kā to zināt pilsonim, kam finanšu joma nav maizes darbs? Kā spēt izvēlēties sev banku, kas būtu droša? Nevajadzētu spriest par bankas drošību no tās reklāmas intensitātes. Mēģināšu ieskicēt pāris aspektu, ko jebkurš nespeciālists var vienkārši pārbaudīt, lai noteiktu, vai naudu turēt izvēlētajā bankā.
Šis ir minimums, kas būtu jāņem vērā, izvēloties savu banku:
Attīstītajā pasaulē banku drošību vērtē reitinga aģentūras. Parasti lielākām bankām ar multinacionālu tīklu tiek noteikts reitings. Jo augstāks reitings, jo drošāka banka. Visām Latvijas bankām nav starptautisko reitingu, jo tās ir pietiekami mazas un šis vērtēšanas process nav lēts. Bankām, kam ir mātesbankas ar reitingiem, to izdarīt ir vieglāk. Tomēr mazākām vietējām bankām tādu nav, līdz ar to šis instruments nav universāls. Reitingu ieviešana Latvijas vai Eiropas līmenī dotu lielu ieguldījumu vājo banku atsijāšanā.
Noteikti vajadzētu salīdzināt, kādus depozīta vai konta atlikuma procentus bankas maksā. Ja banka maksā pašus augstākos procentus tirgū, tad pastāv liela varbūtība, ka bankai izmisīgi vajag klientu naudu. Tas varētu būt kā pirmais sarkanais karodziņš, ka jābūt uzmanīgiem.
Pastiprināta bankas reklamēšanās var liecināt par agresīvu bankas mārketinga programmu, lai piesaistītu jaunus noguldītājus. Tas iet kopsolī ar augstām procentu likmēm un arī būtu jāuztver kā sarkanais karodziņš.
Ik pa laikam būtu jāpaviesojas banku regulatora mājaslapā un jāpaskatās, vai jūsu bankai nav piemērotas soda sankcijas. Ja banka regulāri tiek sodīta par regulējuma pārkāpumiem (piemēram, naudas atmazgāšana, kapitāla pietiekamība), tad labāk šajā bankā savu naudu neturēt, jo tie ir skaidri signāli, ka kaut kas nav kārtībā. Jo īpaši uzmanīgiem ir jābūt, ja pārkāpumi ir atkārtoti un ilgstoši. FKTK mājaslapā šo informāciju var atrast: https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/sankcijas/.
Nopietns signāls par, iespējams, briestošām problēmām ir nesavlaicīgi iesniegts bankas gada pārskats. PNB gadījumā tas tika iesniegts tikai vairākus mēnešus pēc likumā noteiktā termiņa. Ja bankas akcijas tiktu tirgotas biržā, tad šis būtu ļoti nopietns negatīvs signāls investoriem un bankas akcijas cena noteikti samazinātos pastāvošās neskaidrības un spekulāciju dēļ.
Nedaudz vairāk zināšanu prasa gada audita ziņojuma izlasīšana. Ja audita ziņojums ir īss un auditori neatrod nozīmīgas novirzes no pastāvošajām normām, tad nav pamata uztraukumam. Tomēr, ja audita ziņojums ir ar tā saucamajām "kvalifikācijām" (iebildumiem), uzskaitot novirzes un mēģinot tās kvantificēt, tad tam būtu jābūt brīdinājuma signālam bankas klientiem. Piemērs: nupat aizvērtā "PNB banka" (skatīt PWC 2018. gada audita ziņojumu (sākot no 160. lpp) šeit: https://static.pnbbanka.eu/media/documents/gada_parskats_2018aud_lv.pdf). Audita ziņojumā ir septiņi atzinumi ar iebildumiem.
Apzinos, ka ikdienas gaitās katram pilsonim būs grūti sekot līdzi minētajam sarakstam, taču institūcijām, tai skaitā pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām (ieskaitot Latvijas Pensionāru federāciju), kuru štatu sarakstos ir finanšu direktori un cilvēki ar finanšu izglītību, būtu jābūt iespējai sekot centralizēti tam visam līdzi. Ja tas tiktu darīts, tad, iespējams, tik daudziem pensionāriem un pašvaldībām nebūtu jāpiedzīvo uztraukumi par naudas nepieejamību bankā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!