Minētajā ziņojumā viņi konstruē scenāriju, kurā planēta sasilst par 3 grādiem, proti, augstāk par Parīzes klimata konferences noteiktajiem 1,5 līdz 2 grādiem. Ziņojumā klimata pārmaiņas tiek aplūkotas kā eksistenciāls risks, kuru filozofs Niks Bostroms definē kā notikumu, kas izraisa vai nu cilvēces bojāeju, vai permanentu un būtisku cilvēces potenciāla iedragāšanu. Tas gan nenozīmē cilvēku kā sugas bojāeju, runa ir par civilizācijas, kādu mēs to pazīstam, galu. Šādas sekas var izraisīt, piemēram, milzīga meteorīta ietriekšanās zemeslodē vai plaša mēroga kodolkarš.
Saskaņā ar Sprata un Danlopa ieskicēto scenāriju ap 2050. gadu klimata pārmaiņu rezultātā varētu sabrukt vairākas ekosistēmas – koraļļu rifi, Amazones lietus meži un arktiskie ledāji –, ūdens līmenis varētu celties par apmēram pusmetru, 35% Zemes platības un 55% pasaules iedzīvotāju būtu pakļauti nāvējošam karstumam vairāk nekā 20 dienas gadā. Karstuma, augsnes sabojāšanās un jūras līmeņa celšanās dēļ apmēram miljards planētas iedzīvotāju būtu spiesti mainīt dzīves vietu. Daudzos reģionos strauji samazinātos ūdens pieejamība, subtropu joslā vairs nebūtu iespējams nodarboties ar lauksaimniecību.