Foto: LETA
Insults ir globāla problēma, kur Latvija izvirzījusies līdera lomā ne vienmēr pozitīvā gaisotnē. Jaunajā OECD pārskatā, kas jau atsūtīts saskaņošanai dalībvalstīs, bet vēl nav publicēts, vidējā mirstība 36 valstu vidū no insulta ir 71 uz 100 000 iedzīvotāju, Francijā–36, Kanādā– 37, Izraēlā– 39, bet sliktajā galā Krievijā – 275, Latvijā – 197, Lietuvā – 154. Tajā pašā laikā mums ar prieku jāsecina, ka saslimstība ar insultu Latvijā no 2010. līdz 2018. gadam ir samazinājusies par 8%, bet mirstība no insulta par 23%. Pozitīva dinamika ir, bet nepietiekama.

Jā, protams, mums ir attaisnojums– Latvijas iedzīvotāji dzīvo garāku mūžu kā agrāk un šajā jomā tuvojas Eiropas rādītājiem, bet garāks mūžs nozīmē arī lielākas iespējas ciest no insulta. Insults ir otrais biežākais nāves cēlonis cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma, bet jaunāka gadagājuma cilvēku grupā tas ir tikai piektais vai sestais nāves cēlonis. Saslimstība un mirstība no insulta dubultojas katrus desmit gadus pēc šī sešdesmit gadu sliekšņa. Diemžēl šī atziņa arī nozīmē, ka katrs var sagaidīt savu insultu, ja vien dzīvos pietiekami garu mūžu. Tomēr iepriekšminētie OECD skaitļi visvairāk nozīmē, ka Latvijā vienkārši nenodarbojas vai nepietiekami nodarbojas ar insulta profilaksi.

Saviem godājamajiem lasītājiem, kam ir patiesa interese par insulta profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, lūdzu noskatīties raidījumus par insultu:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit