Pēdējā laikā aktualizējies jautājums par būvniecības nozari, iespējamiem karteļiem, iespējamiem sadārdzinājumiem, skandāliem par darbu izpildi. Tomēr pamatā jau neizpratni rada pašas būvniecības izmaksas – kāpēc tās ir tik lielas? Kādēļ rodas sadārdzinājums, kādēļ paredzamā līguma cena ir salīdzinoši grandioza, vai arī kādēļ tie būvnieki atkal tiesājas ar kārtējo pasūtītāju. Sabiedriskajā telpā dominē viena "valdošā" atbilde – vainīgi ir ar būvniecības uzņēmumiem saistītie un, iespējams, kādas individuālas amatpersonas.
Vai tam var piekrist? Vai viena pagale var degt, un vienīgi uzņēmējs pie tā ir vainojams?
Kā zināms, lai uzceltu būvi, ir jāaprēķina izmaksas, jāizveido tāme. Būvniekam ir jāaprēķina visas paredzamās izmaksas, un tās parasti veidojas no trim komponentiem – darbaspēka, materiālu un mehānismu izmaksām. Šķiet it kā vienkārši, tomēr ļoti sarežģīti. Un sarežģītība izpaužas tajā apstāklī, ka bieži nevienam nav zināma patiesā cena, kāda būs jāmaksā par, piemēram, metāla izstrādājumiem, rievpāļiem vai t. s. švelleriem un to piegādi pēc diviem vai trim gadiem, vai arī tas, cik liels atalgojums pēc laika būs jāmaksā konkrētas nozares darbiniekiem.