Aiga Grasmane: Vai ir iespējama gudrāka dabas aizsardzība?  (83)

Vispirms skaidrības labad jāuzsver, ka Latvijā ir apmēram 135 tūkstoši meža īpašnieku, kas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nodarbojas ar mežsaimniecību atbilstoši saviem mērķiem, zināšanām un iespējām – koksnes ieguvei, ainavai, dabas vērtību sargāšanai, rekreācijai, protams, ievērojot normatīvos aktos noteiktās prasības, vai arī nesaimnieko nemaz.

Meža īpašnieki nevēlas saņemt no valsts plānā budžeta nevienu centu kompensācijās, ja viņiem ir iespēja saimniekot atbilstoši Meža likumam un citiem likumiem, t.sk. ievērojot dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā, maksāt ienākumu un zemes nodokļus valsts un pašvaldību kasēs, un turpināt radīt sabiedrībai tik vajadzīgās vērtības, ko sniedz produktīva mežsaimniecība – koksne, CO2 piesaiste, gaisa un ūdens kvalitāte, sēņošanas, ogošanas, atpūtas iespējas, darba vietas, dzīvotnes tai dzīvās dabas daļai, kura spēj pastāvēt šādos daudzfunkcionālos mežos, utjp. Taču, ja sabiedrība uzskata, ka kādas īpašas dabas vērtības ir sargājamas ar paņēmieniem, kas rada īpašniekam zaudējumus, tad sabiedrībai kopā par to ir jāsamaksā.