Protams, meitenes skartā tēma patiešām ir svarīga. Un runa pat nav par pasaules klimata pārmaiņu ātrumu, apmēru u.tml. problēmām, kas joprojām ir zinātnisku pētījumu priekšmets. Runa ir par elementāru attieksmi pret vidi, kurā dzīvojam – mest vai nemest to plastmasas pudeli krūmos.
Tomēr Tūnbergā var mēģināt saskatīt sabiedrības spoguli. Piemēram, ja uz koplietošanas ceļiem pastāv ātruma ierobežojumi, tad varam domāt, ka acīmredzot sabiedrībā mēdz būt cilvēki, kuri pārkāpj ātrumu. Citādi šāda aizlieguma nemaz nebūtu. Līdzīgi var raudzīties uz notikumiem, ziņām, arī personībām. Ko šīs personības pastāsta par sabiedrību plašākā nozīmē? Ne jau kurš katrs cilvēks iegūst atpazīstamību. To iegūst daži – un tad ir interesanti noskaidrot, kāpēc tieši šie un nevis citi. Varētu jautāt, kādēļ par klimata pārmaiņu seju nav kļuvis gaišmatains zviedru vīrietis ar iesirmiem deniņiem, zinātnieks baltā uzsvārcī? Vai varbūt kāda jauna un aktīva, dusmīga sieviete no Āfrikas? Varbūt kāda garīgā autoritāte, piemēram, pāvests Francisks, kurš savā otrajā enciklikā aicināja rūpēties par vidi? Kāpēc gan ne? Tomēr patlaban klimata katastrofas stāstu rotā tieši Tūnbergas klaji bērnišķīgā seja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!