Delfi foto misc. - 70296
Foto: Privātais arhīvs
Šonedēļ sākusies un līdz 8. novembrim ilgs Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam (NAP2027) pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana. Viens no četriem NAP2027 fundamentālo pārmaiņu virzieniem ir zināšanu sabiedrība, un viena no prioritātēm ir zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei.

Mēs visi vēlamies dzīvot pilnvērtīgāk un labāk, veidot karjeru, izveidot savu uzņēmumu vai atrast labu darbu. Lielākais jautājums, protams, ir par to, kā tad to sasniegt un ko tā sekmēšanai var darīt valdība un, protams, mēs katrs pats. Iepriekšējos gados ir bijuši dažādi uzstādījumi par to, kas ir pareizā recepte izaugsmei, piemēram, tranzīts starp Austrumiem un Rietumiem vai finanšu pakalpojumi nerezidentiem. Tomēr izrādījies, ka šādas pieejas nav varējušas nodrošināt noturīgu izaugsmi ilgtermiņā.

Mēs dzīvojam globalizācijas un plašas starptautiskās tirdzniecības laikā. Tirgi ir atvērti, un mūsu uzņēmumi konkurē ar ārvalstu uzņēmumiem gan Latvijā, gan citās valstīs. Strauji attīstās dažādas tehnoloģijas, jo īpaši digitālās tehnoloģijas, kuras mūsdienu pasaulē palīdz aizvien vieglāk pārdot preces un pakalpojumus jebkur, ja vien tās ir konkurētspējīgas. Tāpēc ir būtiski pieaugusi zināšanu loma – tās valstis un uzņēmumi, kas spēj nodrošināt kvalificētu darbaspēku, prot prasmīgi izmantot esošās zināšanas un, kas jo īpaši svarīgi, radīt jaunas zināšanas, iegūst būtiskas konkurētspējas priekšrocības starptautiskajos preču un pakalpojumu tirgos un arī konkurencē par augsti kvalificētu darbaspēku. Latvijas darbaspēka izmaksas brīva ES darba tirgus apstākļos turpinās pieaugt, tāpēc uzņēmumiem, izmantojot zināšanas un inovāciju, ir jākāpina savs ražīgums, kas dos iespēju arī atbilstoši celt darba samaksu, vienlaikus ļaujot valstij kopumā izvairīties no "vidējo ienākumu slazda", un mazināt ekonomisko emigrāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!