Vladislavs Vesperis: Vai izglītība un zinātne būs Latvijas konkurētspējas pamatā?  (52)

Mēs visi vēlamies dzīvot pilnvērtīgāk un labāk, veidot karjeru, izveidot savu uzņēmumu vai atrast labu darbu. Lielākais jautājums, protams, ir par to, kā tad to sasniegt un ko tā sekmēšanai var darīt valdība un, protams, mēs katrs pats. Iepriekšējos gados ir bijuši dažādi uzstādījumi par to, kas ir pareizā recepte izaugsmei, piemēram, tranzīts starp Austrumiem un Rietumiem vai finanšu pakalpojumi nerezidentiem. Tomēr izrādījies, ka šādas pieejas nav varējušas nodrošināt noturīgu izaugsmi ilgtermiņā.

Mēs dzīvojam globalizācijas un plašas starptautiskās tirdzniecības laikā. Tirgi ir atvērti, un mūsu uzņēmumi konkurē ar ārvalstu uzņēmumiem gan Latvijā, gan citās valstīs. Strauji attīstās dažādas tehnoloģijas, jo īpaši digitālās tehnoloģijas, kuras mūsdienu pasaulē palīdz aizvien vieglāk pārdot preces un pakalpojumus jebkur, ja vien tās ir konkurētspējīgas. Tāpēc ir būtiski pieaugusi zināšanu loma – tās valstis un uzņēmumi, kas spēj nodrošināt kvalificētu darbaspēku, prot prasmīgi izmantot esošās zināšanas un, kas jo īpaši svarīgi, radīt jaunas zināšanas, iegūst būtiskas konkurētspējas priekšrocības starptautiskajos preču un pakalpojumu tirgos un arī konkurencē par augsti kvalificētu darbaspēku. Latvijas darbaspēka izmaksas brīva ES darba tirgus apstākļos turpinās pieaugt, tāpēc uzņēmumiem, izmantojot zināšanas un inovāciju, ir jākāpina savs ražīgums, kas dos iespēju arī atbilstoši celt darba samaksu, vienlaikus ļaujot valstij kopumā izvairīties no "vidējo ienākumu slazda", un mazināt ekonomisko emigrāciju.

Par žiguļa cenu mersedesu nevar nopirkt...

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem izdevumiem zinātniski pētnieciskajam darbam 2018. gadā Latvijā tika tērēti tikai 0,63 % un visā 2014.-2018. gadu periodā ne vairāk kā 0,70% gadā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) [1], lai gan pašlaik spēkā esošais Nacionālais attīstības plāns 2014. -2020. gadam (NAP2020) [2] paredzēja, ka jau 2017. gadā tas būs 1,2%, bet 2020. gadā - 1,5% no IKP. Minētā mērķa īstenošana faktiski nenotiek, turklāt jāpiemin, ka zinātnei piešķirtais valsts budžeta finansējums ir ievērojami mainīgs no gada uz gadu, kas neveicina jaunu zinātnieku ienākšanu un noturēšanu pētnieciskajā darbā Latvijā.

Tomēr būtu aplami domāt, ka finansējums var atrisināt pilnīgi visu. Lai zinātne attīstītos, nepieciešams ne tikai lielāks un stabilāks finansējums, bet arī būtiski vairāk zinātnieku, kuri varētu nodrošināt pietiekamu pētniecības jaudu, pētniecības procesa un tā rezultātu augstu kvalitāti un izcilību. Pēc Eurostat datiem Latvijā 2017. gadā no visiem nodarbinātajiem (pilna darbalaika slodzēs) tikai 0,62% bija pētnieki un pētniecībā un attīstībā nodarbinātie, bet ES vidēji šis rādītājs bija 1,38% [3]. Turklāt pētnieku daudzums vēl negarantē pētniecības rezultātu augstu kvalitāti un izcilību. Lai arī mums ir starptautiski atpazīstami pētnieki virknē zinātnes jomu, tomēr kopumā pētnieku Latvijā ir relatīvi mazāk nekā citās valstīs, un diemžēl arī starptautiskajās publikāciju datu bāzēs iekļautu publikāciju ir par maz, un to citējamība nav augsta.

Bet žiguli par mersedesa cenu ...

Ja izglītības sistēma valstī nenodrošina visiem kvalitatīvu izglītību visos izglītības līmeņos no bērnudārza līdz maģistra studijām, tad nav pamata cerēt, ka zinātnē pietiekamā skaitā varēs ienākt jauni talantīgi cilvēki ar zinātniskajai darbībai nepieciešamām kompetencēm, tāpat būtu naivi cerēt, ka tautsaimniecībā varēsim nodrošināt ekonomikas izaugsmei un stabilitātei nepieciešamo kvalificēto darbaspēku.

OECD PISA pētījuma [4] dati rāda, ka mums ir pārāk maz skolēnu, kuriem piecpadsmit gadu vecumā ir augsti sasniegumi matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs. Viszemākās divpadsmito klašu skolēnu centralizēto eksāmenu sekmes ir STEM priekšmetos - matemātikā un fizikā, un sliktākie eksāmenu rezultāti šajos mācību priekšmetos ir vidusskolās ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes centriem [5]. Latvijā ir ES zemākais skolēnu skaits uz vienu pedagoga slodzi, kas papildus izglītības kvalitātes atšķirībām nozīmē, ka izglītības iestāžu tīkls nav izmaksu efektīvs. Būtu nepareizi tērēt ievērojamus pašvaldības un valsts līdzekļus, saglabājot vidusskolas izglītības pakāpi skolā ar zemiem sekmju rādītājiem tikai tāpēc vien, lai nodrošinātu to tuvāk skolēna dzīvesvietai, nevis dot katram skolēnam iespēju saņemt kvalitatīvāku izglītību, lai viņa dzīves un karjeras izredzes nākotnē būtu pēc iespējas labākas. Vienlaikus svarīgi celt pedagoga profesijas prestižu, paaugstinot pedagogu atalgojumu, jo pedagoga vidējais vecums izglītības sistēmā ir augsts, bet jaunieši šo profesiju izvēlas aizvien mazāk, un daļa pedagoģijas studiju programmu absolventu izraugās nevis darbu skolās, bet citas darba iespējas.

Ja vidējās izglītības kvalitāte ir nevienmērīga un STEM priekšmetos lejupejoša, nav liels pārsteigums, ka studentu atbirums augstskolu studiju programmās ir augsts, jo jaunieši nav atbilstoši sagatavoti studiju uzsākšanai, jo īpaši STEM nozarēs. Studējošo skaits pēdējo gadu laikā ir sarucis no 125 350 studentiem 920 studiju programmās 2009. gadā līdz 80 355 studentiem 2018.-2019. gadā 905 pilna laika studiju programmās [6], vienlaikus uz šo studentu skaitu mums ir teju piecdesmit augstākās izglītības iestāžu.

Tas nozīmē augstskolu aizvien asāku konkurenci par studējošajiem, bet vai tiešām šī konkurence veicina augstāku studiju procesa kvalitātes piedāvājumu no augstskolu puses, ja augstskolu un studiju programmu skaits faktiski nav mazinājies. Maz ticams, un pilnvērtīgi pārbaudīt to grūti, jo augstākās izglītības kvalitāte Latvijā diemžēl pašlaik netiek nekā citādi mērīta kā vien pēc starptautiskajiem universitāšu reitingiem, tomēr visdrīzāk mums ir lielas iespējas kvalitātes celšanai, jo šajos reitingos neviena no Latvijas augstskolām nav starp 500 labākajām pasaules augstskolām, atšķirībā, piemēram, no Tartu universitātes Igaunijā, kura ieņem 301-350 vietu World University Rankings 2020 reitingā [7].

Profesionālo izglītību pēc pamatskolas izglītības apguves izvēlas tikai nedaudz vairāk par trešdaļu skolēnu, tāpēc vidusskolu beidzējiem, kuri neuzsāk studijas, ir salīdzinoši grūtāk bez kvalifikācijas iekļauties darba tirgū. Turklāt profesionālās izglītības programmu absolventu nodarbinātība ir teju tikpat augsta kā augstākās izglītības absolventiem. Kā jau minēju iepriekš, tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, daudzi darbi tiks automatizēti, un tos cilvēku vietā spēs paveikt roboti. Taču tas nozīmē, ka radīsies arī jaunas profesijas un pieprasījums pēc jaunām prasmēm, tādēļ svarīga būs cilvēku spēja un iespējas spēja apgūt jaunas zināšanas visas dzīves garumā.

Ko darīt, lai celtu izglītības kvalitāti un attīstītu spēcīgu zinātni?

Ja vēlamies, ka izglītības sistēma nodrošina darba tirgum nākotnē un zinātnei atbilstošus kvalificētus cilvēkus, svarīgi nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu pirmsskolas izglītību, lai visi bērni būtu sagatavoti skolas gaitu uzsākšanai. Vispārējā izglītībā jāgādā par talantu attīstību, jāievieš jaunā izglītības pieeja vispārējā izglītībā, jāpanāk, ka skolēniem ir būtiski augstākas STEM/STEAM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes, matemātikas un mākslas) kompetences, labākas digitālās prasmes un prasmes savas zināšanas izmantot. Profesionālajai izglītībai jākļūst par modernu, ar jaunajām tehnoloģijām aprīkotu un pievilcīgu vidi, lai varētu tai piesaistīt vairāk jauniešu. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, jānodrošina mūžizglītības iespējas, izmantojot izglītības iestāžu un darba devēju resursus, darba vidē un e-vidē balstītas mācības.

Augstākajā izglītībā jāizvērtē studiju programmu īstenošanas kvalitāte, nodrošinot kvalitatīvu to akreditācijas procesu, jāpiesaista vairāk ārvalstu profesoru un jāveido vairāk sadarbībā ar citu valstu augstskolām īstenojamu studiju programmu, papildus būtu jāapsver neatkarīgu, no nozares profesionāļiem veidotu, valsts eksaminācijas komisiju ieviešana, un jāsāk mērīt absolventu nodarbinātība un ienākumi pēc studiju programmas apguves.

Lai attīstītu izcilu zinātni, nepieciešams būtiski palielināt zinātnieku skaitu, palielinot doktora studiju vietu skaitu un nodrošinot doktorantiem studēšanai atbilstošu nepieciešamo finansējumu. Lai veicinātu izcilību un starptautisko sadarbību, jāpiesaista talantīgi doktoranti un atzīti zinātnieki no citām valstīm. Atbilstošs finansējums zinātniskajai darbībai ir kritiski svarīgs, bet vēl svarīgāk būtu finansēt nevis pilnīgi visus, bet tieši labākos, tādējādi veicinot zinātnes izcilību. Valsts budžeta finansējumam zinātnei atklātu un uz skaidriem kvalitātes kritērijiem balstītu konkursu rezultātā ir jānonāk pie izcilākajiem pētniekiem un perspektīvākajiem projektiem, kā arī mūsu zinātniekiem aktīvi jāiesaistās starptautiskajās zinātnes programmās un sadarbības projektos ar citu valstu pētniecības organizācijām, kā arī jāmeklē iespējas plašākai sadarbībai ar vietējiem un arī ārvalstu uzņēmumiem lietišķo pētījumu veikšanai.

Vienlaikus jāparedz noteikts rezerves finansējums un atsevišķs valsts pasūtījums to pētnieku noturēšanai zinātnē, kuru pētniecības projekti arī bijuši kvalitatīvi, bet kādā brīdī mazāk veiksmīgi konkurences cīņā, tomēr var sniegt ieguldījumu valsts līmeņa interešu īstenošanai attiecīgajā nozarē vai nacionālajai identitātei svarīgu tēmu pētniecībai un veicināt zinātnes attīstību kopumā.

Zinātniskā darbība un finanšu ieguldījumi zinātnē, protams, nevar būt pašmērķis. Piešķirot nodokļu maksātāju valsts budžetā iemaksātos finanšu līdzekļus zinātnei, ir pamatoti sagaidīt ilgtermiņā atdevi no ieguldītajiem līdzekļiem, jaunus produktus, patentus ar komerciālu vērtību, pētniecības rezultātu augstu kvalitāti un citējamību. Fundamentālajai zinātnei vienmēr būs svarīga loma jaunu zināšanu radīšanā, tai skaitā arī tādu, kuras var tikt turpmāk izmantotas lietišķajos pētījumos.

Zināšanu ekonomikas attīstībai mums svarīgi būtu ievērojami vairāk finansēt tādus perspektīvus lietišķos un tirgus orientētus pētniecības projektus viedās specializācijas stratēģijas noteiktajās jomās, kuros tiktu radīti jauni tirgū pieprasīti produkti un patenti, kuru pārdošana un licencēšana var radīt augstus ienākumus Latvijas zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem. Pētījumu pasūtījuma pieaugumu var veicināt arī ministrijas un valsts iestādes, lai uzlabotu politikas plānošanu un ieviešanu nozarēs, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, lai uzlabotu savus esošos produktus un pakalpojumus un attīstītu jaunus. Tāpēc viens no NAP2027 mērķiem ir, ka uzņēmumi aizvien vairāk finansē šādus pētījumus, ko veic augstskolas un zinātniskās institūcijas pēc uzņēmumu pasūtījuma, jo tas parāda gan zinātnieku spēju realizēt uzņēmēju idejas, gan uzņēmumu novērtējumu zinātnes kapacitātei un prasmi to izmantot, ieguldot jaunu produktu izstrādē un komercializācijā.

Droši vien jūs man piekritīsiet, ka izaicinājumu un darāmu darbu izglītības un zinātnes jomā netrūkst, turklāt droši vien ne visi spēlētāji nozarē vēlas šādas pārmaiņas, īpaši tie, kam esošā situācija ir gana komfortabla. Pārmaiņas prasīs arī būtiskus resursus, kuri būs jāsamazina citām nozarēm. Tomēr, ja vēlamies kvalitatīvu izglītību un izcilu zinātni, kura būs Latvijas ilgtspējīgas izaugsmes un konkurētspējas pamats ilgtermiņā, izvēles par tām būs jāizdara, un šie lēmumi - jāpieņem.

Informatīvas norādes: