Artis Stucka: Kāpēc pašvaldības iebilst pret teritoriālo reformu?  (17)

Praksē administratīvās teritorijas vienkārši tiek attēlotas kartē, salāgojot pašvaldību robežas, valsts pārvaldes teritoriālo iestāžu izvietojumu un to pakalpojumus ar vietējo iedzīvotāju apdzīvojuma vietām un to ikdienas pakalpojumu vajadzībām. Saskaņā ar šo iedalījumu tiek uzturēts ceļu tīkls, plānots sabiedriskais transports, īstenota atkritumu savākšana, koordinēts tiesību aizsardzības iestāžu darbs, veidotas izglītības iestādes, kā arī tam tiek pielāgotas citas valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas nozares un jomas. Jebkuras izmaiņas administratīvi teritoriālajā iedalījumā secīgi izraisa pārkārtojumus valsts pārvaldes pakalpojumu organizācijā, tāpēc to dara paralēli.¹

[2] Šobrīd Latvijas valsts administratīvi teritoriālais iedalījums ir noteikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, un to veido 9 republikas pilsētas un 110 novadi, kuru teritorijās darbojas kopā 119 pašvaldības. Šāds likumā nostiprināts administratīvi teritoriāls iedalījums ierobežo valsts pārvaldes teritoriālo iestāžu sistēmas stihiskas izmaiņas un garantē iedzīvotājiem tiesisko paļāvību un arī vienlīdzīgas iespējas to apdzīvotās teritorijās saņemt noteiktus pakalpojumus. Vienlaikus jau kopš administratīvi teritoriāla iedalījuma izveides tam var konstatēt vairākus būtiskus trūkumus, kas izpaužas gan haotiskajā valsts pārvaldes teritoriālo iestāžu un to pakalpojumu organizācijā, gan nelīdzsvarotas pašvaldību sistēmas darbībā, gan acīmredzamās neatbilstībās Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma prasībām par administratīvo teritoriju kritērijiem.