Darbojoties labdarības organizācijā ikdienā, saredzu ne tikai problēmas, bet arī uzlabojumus. Daudzas lietas, kurām vēl tikai pirms dažiem gadiem nācās vākt ziedojumus, šobrīd bērniem sagādā valsts, vai vismaz izmaksas kompensē daļēji. To lielā mērā panākušas pašas mammas, kuras nekautrējas par ikdienas vajadzībām runāt ne tikai sociālo tīklu grupās, kur apvienojušās, lai iedvesmotu viena otru un apmainītos ar praktisku informāciju, bet arī vēršoties pie ierēdņiem un politikas veidotājiem.
Nav noslēpums, ka finansējumu operācijām un citām manipulācijām ārvalstīs, medicīniskajiem palīglīdzekļiem, fizioterapijai un rehabilitācijai daudzi bērni Latvijā saņem no ziedotājiem. Diemžēl ārstnieciskie pasākumi nav vienreizēji izdevumi. Ģimenēm par to jāmaksā ik nedēļu, mēnesi un tā gadiem ilgi. Atbalsts, ko ģimenes saņem no valsts, diemžēl joprojām ir tikai mazs piliens ikdienas izdevumu jūrā, kas vairumam ģimeņu ir nepanesams slogs. Lai palīdzētu bērnam atlabt un dzīvot, bērnu vecāki spiesti pārdot savu iedzīvi un īpašumus, iesaistīt savus draugus un radiniekus, tomēr ar to kādā brīdī vairs nav gana un vēršanās labdarības organizācijās ir teju vienīgā iespēja. Vienlaikus ir svarīgi paturēt prātā, ka šie vecāki ir izvēlējušies paši rūpēties par īpašo bērniņu, arī ļoti ļoti smagos gadījumos, neatdodot valsts aprūpei. Šīs ģimenes ir pelnījušas nozīmīgāku valsts un pašvaldību atbalstu, līdzvērtīgu tam, kāds budžetā paredzēts valsts paspārnē esošo bērniņu aprūpei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!