Lai ātrāk no jauna "iesūktos" "melnajā kontinentā", Maskava noraksta Āfrikas valstu parādus, un tas uzsvērts arī Soču samita priekšvakarā. Šie parādi izveidojušies militāri politisku mērķu sakarā, bet Kremlis skaidro, ka parādi dzēsti, jo bremzējuši afrikāņu sadarbošanos ar Krievijas uzņēmumiem. Bijušais premjerministrs Sergejs Stepašins intervijā avīzei "Komsomoļskaja pravda" nupat atzinis, ka daļa krievzemnieku pauž neapmierinātību ar Āfrikas parādu norakstīšanu, jo "mums pašiem nepietiek naudas". Tajā pašā laikā viņš atgādinājis, ka tikai Sīrijai vien norakstīti parādi 13 miljardu apmērā, bet visai Āfrikai Krievija norakstījusi 20 miljardus dolāru – tātad ar līdzīgiem naudas upuriem ir atšķirība ietekmes iespēju mērogos.
Ātrāk un vieglāk par citādu iesaistīšanos Soču samits deva iespēju vienoties par bruņojuma kontaktiem un militārās sadarbības darījumiem. Tiek lēsts, ka Krievijas un Āfrikas valstu militārā tirdzniecība pašlaik mērāma 12 miljardos dolāru, un tā strauji pieaug. Krievija jau tagad ir lielākā bruņojuma piegādātāja Āfrikai un ir parakstījusi militārās sadarbības līgumus gandrīz ar 30 tās valstu valdībām. Soču samitā Nigērija nopirkusi 12 kara helikopterus, un ar tanku, kara lidmašīnu, raķešu un kara padomnieku pieprasījumiem klajā nākušas Centrālāfrikas Republika, Madagaskara, Uganda un Namībija. Tomēr Krievijas ieroču ražotājiem ir jārēķinās un jāsacenšas ar daudziem sāncenšiem, ar Ķīnu sākot un beidzot ar Izraēlu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!