Par plānotā un nu jau diemžēl, šķiet, tuvu noslēgum esošā Nord Stream 2 gāzes vada riskiem esmu rakstījis daudzkārt. Taču nesen ar RethinkTheDeal.eu domnīcas ekspertu (tostarp Latvijā vairākkārt aicinātā Alana Railija (Alan Riley)) dalību Eiropas Parlamentā notikušajā uzklausīšanā, kas vēl vairāk centās eiroparlamentāriešiem izgaismot šī projekta ēnas puses, atklājās aizvien jauni, pat pārsteidzoši aspekti. Caur tiem Nord Stream 2 (jeb kā es to saucu – pēdējā nagla Eiropas Enerģētikas savienības zārkā) kā atkarības adata un šķeļošs ķīlis vēl vairāk tiks iedzīta Eiropā. Citiem vārdiem sakot – viss, ko vien Putins vēlētos.
Atceros, kā Eiropas Parlamenta kolēģis, bijušais Lietuvas līderis Vītauts Lansberģis pirms gadiem desmit, kad cīnījāmies pret Nord Stream 1, to sauca par jauno Molotova – Ribentropa paktu. Jāsaka, ka politiskā spēle un līdzības ir. It īpaši, padarot Ukrainas pozīciju pēc Nord Stream 2 uzbūvēšanas par Rietumeiropas nodevības simbolu. Kā uzklausīšanā minēja vācu opozīcijas pārstāve, bijušā kanclera Gerharda Šrēdera ietekme ne tikai SPD, bet vācu politikā kopumā joprojām ir milzīga.
Cita starpā interesanti, ka Vācijā joprojām nepastāv likumu normas, kas ļautu tiesāt bijušo kancleru par to, ka mēnesi pēc tam, kad viņš kā valdības vadītājs parakstīja līgumu ar "Gazprom", viņš mierīgi varēja sākt strādāt "Gazprom" pusē. Diez vai kādai Latvijas amatpersonai kaut kas tāds pat ienāktu prātā. Šis piemērs ilustrē to, cik dažāda var būt izpratne par interešu konfliktiem dažādās ES valstīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!