cilvēki, pūlis
Foto: Shutterstock
2019. gada Pasaules psoriāzes dienas (to atzīmējām 29. oktobrī) moto ir "Nepalikt vienam" ("Get connected"). Šogad Starptautiskās Psoriāzes federācijas dalīborganizācijas 56 valstīs rīko sabiedrības informēšanas aktivitātes, lai mazinātu sabiedrības stigmu un veicinātu psoriāzes pacientu iekļaušanos sabiedrībā, kā arī mudinātu pacientus apvienoties organizācijās. Man ļoti zīmīgs šķiet tieši šī gada moto, jo psoriāzes slimnieki bieži izjūt emocionālu diskomfortu, sabiedrības aizspriedumus un pat neiecietību. Mana ārstes prakse mērāma gadu desmitos, tomēr katra pacienta dzīvesstāsts joprojām ir individuāls un sāpīgs. Es kā ārste varu atvieglot pacienta fiziskās sajūtas, ārstēt slimību, atrodot efektīvāko terapiju, bet emocionāli mēs varam palīdzēt tikai visi kopā – mazinot savus aizspriedumus par šo saslimšanu.

Psoriāze ir bieži sastopama, sāpīga, smaga un hroniska slimība, ar kuru Latvijā slimo 2%–3% iedzīvotāju jeb aptuveni 38 tūkstoši cilvēku. Tā ir imūnās sistēmas slimība, kas izraisa ādas, nagu un locītavu bojājumus, izmainot ādas šūnu dzīves ciklu. Tā ir visa organisma saslimšana, kur āda ir tikai redzamā izpausme, jo tās simptomi uz ādas ir redzami visuzskatāmāk: sarkani, niezoši plankumi ar sudrabotām plēksnēm, sausa, saplaisājusi āda, kas var asiņot, kā arī nieze, dedzināšana, sabiezējuši vai rievaini nagi.

Slimības izraisītāji var būt dažādi – ģenētiski, imunoloģiski, apkārtējās vides vai psiholoģiski faktori. Lai arī ģenētikai ir sava loma un tā tiek uzskatīta par vienu no riska faktoriem, tomēr saslimšana var neizpausties katrā paaudzē. Otrā tipa psoriāze attīstās cilvēkiem pieaugušā vecumā. Galvenie iemesli, kas ietekmē arī šīs slimības attīstību, ir stress un dzīves paradumi jeb dzīvesstils. Protams, tā var būt arī nepareizu medikamentu lietošana, kā arī Latvijas mitrais un vēsais klimats.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!