Pieredzējušā grieķu eirokrāta Margarita Shina apstiprināšana EK viceprezidenta amatā nekādus pārsteigumus neraisīja: kad viņš tika uzklausīts parlamentā, daudz vairāk indes tika izliets par amata nosaukumu nekā par viņa personu vai nodomiem. Vispār komisāru portfeļu dalīšana vairāk līdzinās lomu dalīšanai improvizācijas teātrī nekā valdības veidošanai, teiksim, Latvijā vai kādā citā valstī. Mums ir ierastas jau esošas "ministrijas", kam tiek piemēroti attiecīgie "ministri", turpretī Eiropas Komisijā darbojas no "ministrijām" (jeb "ģenerāldirektorātiem") institucionāli neatkarīgi ministri, kuru portfeļi un nosaukumi tiek mainīti no reizes uz reizi.
Pēdējā laikā Eiropas Savienība ir pavilkusies uz poētiskiem nosaukumiem – teiksim, šo rindu autors Eiropas Parlamentā pieder pie tikko radītas grupas Renew Europe, dažam komisāram portfelis saucas "Inovācija un jaunatne" vai "Ekonomika, kas strādā cilvēkiem", taču "Mūsu eiropeiskā dzīvesveida aizsardzību" pārspēt laikam nespēj nekas. Protams, šis nosaukums ir EK prezidentes Urzulas fon der Leienas reveranss labēji konservatīvajiem, kuri jau izsenis galvenos draudus Eiropas dzīvesveidam redz migrācijā un islāmā. Taču, kā jebkura politiska formula, arī šī neļauj nevienu noķert pie rokas. Sak, mēs taču gribam aizstāvēt cilvēktiesības, demokrātiju un sieviešu vienlīdzību – kas gan jums te ko iebilst?