Šī gada 21. martā Saeima lēma par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, uzdodot virkni uzdevumu valdībai. Nesen no valdības saņēmām jaunu likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums", kurš formāli izpilda visus uzdotos uzdevumus un tika iesniegts Saeimā pat pirms noteiktā laika. Taču nepriecāsimies par agru! Publiski jau izskanējis, ka valdību veidojošās partijas vienojošās par reģionālo reformu un saskaņojušas izmaiņas novadu kartē. Diemžēl vienošanās ir panākta tikai starp valdību veidojošām politiskajām partijām, nevis ar sabiedrību.
Valdībā, strādājot pie šādām izmaiņām, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus, ir jāievēro svarīgi pamatnosacījumi. Pirmkārt, jātiek skaidrībā par to kā jaunveidojamās valsts pārvaldes formas – pašvaldības iekļausies kopējā valsts pārvaldes struktūrā. Otrkārt, jāspēj izskaidrot un argumentēti pamatot sabiedrībai nepieciešamās reformas. Treškārt, jāsagatavo nepieciešamos dokumentus tā, lai gaidāmās ļoti nozīmīgās pārmaiņas ir saprotamas un pamatotas.
Pašlaik nerodas iespaids, ka visi šie soļi ir paveikti pienācīgā apjomā un kvalitātē. Daļa pašvaldību ir pieņēmušas lēmumus par to, ka neatbalsta reformu, daļa rīkojušas aptaujas iedzīvotāju vidū, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli, tapuši alternatīvi pētījumi un priekšlikumi reformas veikšanai, Latvijas Pašvaldību savienība ir lēmusi par iespēju prasīt ministra demisiju un aicinājusi Kariņa kungu, uzņemties iniciatīvu reformas tālākai virzīšanai. Ne mazāk svarīgi, ka par reformu klusē nozaru ministri, jo nav gatavi vai nevēlas iesaistīties – katrs savu apsvērumu dēļ. Pašvaldības sūdzas Valsts prezidentam, Tiesībsargam, Saeimai un, ja netiks uzklausītas, gatavo pieteikumus Satversmes tiesai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!