Pirmais jautājums ir par Latvijas Bankas reputācijas atjaunošanu. Šis jautājums ir sabiedrībā plaši iztirzāts, bet neskarti palikuši daži ļoti būtiski aspekti. Kopaina ir kompleksa. Latvijas Bankas pašreizējai vadībai, it īpaši Ilmāram Rimšēvičam, ir bijusi būtiska loma Latvijai ļoti svarīgu tautsaimniecības lēmumu pieņemšanā, it īpaši eiro ieviešanā. Dalība eirozonā ir būtiskākais, kas izdarīts Latvijas finanšu sistēmas stabilitātes veicināšanai kopš Latvijas valsts atjaunošanas: Latvijai ir pieejama eirozonas finanšu stabilitātes infrastruktūra, tai skaitā dalība Vienotajā banku uzraudzības mehānismā, Eiropas Finanšu stabilitātes mehānismā un Vienotajā noregulējuma mehānismā. Šī infrastruktūra mazina iespējamību, ka Latvijas bankas nokļūs finanšu grūtībās, kā arī palielina kapacitāti tikt ar šādiem satricinājumiem galā, ja tie iestājas.
Taču, neskatoties uz šiem sasniegumiem, Latvijas Bankas prezidentam izvirzītā apsūdzība liek uzdot jautājumus par to, vai notikušais ir tikai (līdz šim neatbildēts) jautājums par viena cilvēka rīcību, vai arī atbildes jāmeklē dziļāk. Vai Latvijas Banka kā organizācija ir izveidojusi visus iekšējās kontroles un pārvaldības mehānismus, lai "imunizētu" sevi no šādiem riskiem? Kāda ir korporatīvā pārvaldības kultūra Latvijas Bankā? Kāds ir Latvijas Bankā praktizētais vadības stils? Vai Latvijas Bankas padomē ir pietiekama viedokļu daudzveidība? Daudzās centrālajās bankās ir iedibināta prakse par vadošajām amatpersonām piesaistīt asākos akadēmiskos prātus un visvairāk pieredzējušos finanšu stabilitātes ekspertus no visas pasaules (Anglijas Banka, Īrijas Centrālā banka). Tāpat jāatbild uz jautājumu par to, vai prēmiju sistēma Latvijas Bankā veicina bankas interesēm atbilstošu darbību un vai tā vispār vajadzīga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!