Didzis Bērziņš: Mans draugs Jānis un karš  (37)

Pēdējie trīs vārdi manās septiņgadnieka ausīs skanēja kaut kā savādi. Tomēr visvairāk es biju sašutis. Babas – tā mēs viņu un viņa pati mūsu klātbūtnē sevi visbiežāk dēvēja – teiktais šķita kas ārkārtējs. Manā burbulī jau nu noteikti. "Manā burbulī" – tā toreiz, saprotams, neviens nerunāja. Eleonora Rubene bija no cita "burbuļa", viņa bija dzimusi 1923. gadā, un viņa bija piedzīvojusi karu.

Man pašam šķiet, ka kopš tā laika es šo vecmammas izteikumu esmu daudzkārt pārdomājis un sapratis arvien labāk. Cerams, tāpat kā daudz ko citu, ko viņa man savulaik teikusi. Tomēr tas rīts palicis prātā īpaši. Nav jau arī tā, ka par to būtu viegli nedomāt. Brīvība. Karš. Tobrīd lielajiem cilvēkiem man apkārt acis par pirmo no abiem spulgoja tā, ka...

Šo īso sarunu ar vecmammu atceros arī novembrī, kas Latvijai ir īpašs laiks kā vēsturiski, tā simboliski. Mana Baba tajā brīdī teica to, ko teikt nedrīkstēja. Viņa domāja un runāja par karu, nevis brīvību. Pat man, kura mīļākais ēdiens tobrīd bija baltmaize ar sviestu un cukuru, bija skaidrs, ka Eleonora Rubene runā nodevīgi. Tā nedrīkst. Karš... Protams, protams, arī, bet brīvība taču! Mēs, Latgales ģeogrāfiskajā centrā dzīvodami, prioritātes neapšaubījām.ⁱ

Mana paaudze karu nav piedzīvojusi. Arī iepriekšējā nav. Laikam vēl viena pirms tam arī īsti nav. Vecākās paaudzes dažkārt runā par karu no tādām vieduma un pieredzes pozīcijām, bet arī viņi patiesībā karu pieredzēja tikai pastarpināti, atskaņās. Daudzi teic, ka tā ir necerēta veiksme un vairāk izņēmums, nevis likumsakarība. Ja godīgi, mums šobrīd karu kā reālu īstenību ir pagrūti iztēloties, vai ne? Tomēr karš mums ir visapkārt – stāstos, ko klausāmies, lietojam savā ikdienā un stāstām tālāk. Stāsti: skaisti un drūmi, varonīgi un pamācoši, drausmīgi un neaptverami. Visādi un daudz. Par šodienu un vakardienu. Par karu.

Prāts ir interesanta ietaise. Par vecmammas nu jau trīsdesmit gadus veco izteikumu bieži domāju ne tikai valsts gadskārtās, bet arī satiekot kādu savu draugu. Nezinu, vai tas ir labākais apzīmējums mūsu attiecībām – svētkus kopā nesvinam, bet satiekoties apspriežam kādu aktualitāti vai mūs abiem interesējošu jautājumu. Pēdējos gadus mūsu sarunas parasti noslēdzas ar ilgstošām pārdomām par brīvību, karu, arī vecmammu un Atmodu. Manām pārdomām.

Sauksim manu draugu par Jāni. Ērtības labad. Jāņu mums joprojām ir visvairāk un līdz ar to, lai arī aizvainojamo daudz, tieši tas varbūt pasākumu padarīs mazāk personīgu. Mūsu Jānis ir falšs, ar mainītu vārdu, bet ir. Redz, Jānis ir veiksmīgs un, es atļaušos iestarpināt, manuprāt, arī ietekmīgs cilvēks. Ja neko citu nevēlas teikt, tad tādos gadījumos norāda, ka ar viņu ir interesanti parunāt. Jānim ir daudz draugu, vai pareizāk – cilvēku, ar kuriem viņš labprāt, no sirds un gudri, izrunājas. Par dzīvi.

Ja es ikdienā redzu Jāni, tad visdrīzāk viņš stāv un runā – vai nu ar mani, vai ar kādu citu. Jānis tik labi spēj sarunas biedru pārliecināt, ka viņu ik pa laikam esmu redzējis televīzijā. Turklāt gan tādos raidījumos un tematos, kur viņam var un ir pamatots skatījums, jo tas saistīts ar viņa nodarbošanos, gan tādos, kur Jānim nav un nekādi nevarētu būt jebkāda pierādāma kompetence. Bet viedoklis noteikti ir.

Jānis ir aktīvs sociālajos tīklos. Man jau kādu laiku šķiet, ka Jānis interneta vidē, visizteiktāk – mums visiem diezgan labi zināmajā tīklā "Facebook", saturiski nodarbojas ar Kremļa propagandu. Man tā šķiet. Turklāt jau sen. Bet mūsu (ne jau nu ļoti biežajās, bet tomēr) sarunās temati, ko varētu šādi nodēvēt, nekad neparādās. Mēs esam runājuši par daudz ko, pārsvarā par jautājumiem, kur mūsu pieredzes pārklājas. Tomēr ne par to, ko varētu saukt par Kremļa propagandu.

Tā kā savulaik, vēl akadēmiskos nolūkos, esmu centies pētīt līdzīgus tematus, turklāt tieši sociālajā tīklā "Facebook", man radās lieliska iespēja savulaik propagandistu satura identificēšanai radītās matricas izmēģināt, izskatot mana drauga Jāņa FB profilu. Ar mērķi ikdienišķi pētnieciskos nolūkos pārbaudīt, vai mans draugs ar mainīto vārdu atbilst maniem diezgan vispārīgi definētajiem Kremļa propagandas saturiskajiem kritērijiem.

Vienā no iepriekšējām publikācijām, balstoties "NATO Stratcom" un citu pētnieku piedāvātajās hibrīdtroļļu atpazīšanas metodēs, apkopoju pazīmes, kas sociālajos tīklos raksturīgas Kremļa troļļiem. Tipiskākās no tām: Krievijas interneta vietņu materiālu īpatsvars, atbalsts Kremļa oficiālajai pozīcijai un tās slavināšana, sazvērestības teoriju publicēšana un slavināšana, Rietumu (īpaši – ASV) politiķu, žurnālistu un vērtību kritika, agresivitāte komunicējot; saturiski līdzīgu vēstījumu vairākkārtīgs atkārtošana; Rietumnieciski orientēto postpadomju valstu politiskās iekārtas kritika.ⁱⁱ

No janvāra līdz jūlijam Jānim sociālajā tīklā "Facebook" saskaitīju 495 aktivitātes. Visbiežāk sastopamā no tām ir ierakstu vai saišu, kas ved uz ziņu rakstiem, pārpublicēšana savā laikjoslā. parasti ar kādu īsu komentāru, kas nereti ierāmē vēstījumu citādi nekā avotā. Atlikušo aktivitāšu daļu līdzīgās proporcijās veido dažādu fotoattēlu, videomateriālu un kolāžu publicēšana. Izņemot aktīvu iesaisti komentēšanā zem paša ierakstiem, savu saturu Jānis rada maz, drīzāk izņēmuma kārtā.

Jānis, ignorējot dažus izņēmumus, lielākoties komunicē latviski. Jāņa izmantotajos avotos aina jau ir pretrunīgāka. Nepilni 72% no viņa šērotajām saitēm ir latviešu valodā, pārējais – krieviski. Septiņos mēnešos Jānis savā laikjoslā atsaucies uz 62 dažādiem avotiem. Apsveicama dažādība. Jāņa dalītāko avotu priekšgalā ir portāli "Delfi.lv" un "Tvnet.lv" (attiecīgi 49 un 30 reizes), tad seko "Vesti.lv" un "NRA.lv" (attiecīgi 22 un 21 reizes). Labāko desmitnieku draudzīgi noslēdz "Pietiek.com", "Diena.lv", "Sputniknewslv.com", "Jauns.lv", "LA.lv", "LSM.lv", "Labdien.lv" (no 10 līdz 13 dalīšanās gadījumi katram no minētajiem portāliem). Citastarpā, savas daiļrades cienītājiem un sekotājiem feikais Jānis rekomendē tieši "Sputniknews". Kā objektīvāko, analītiskāko un precīzāko ziņu kanālu...

Kā jau norādīju, Jānis portālu vēstījumu savos ierakstos mēdz pārrāmēt. Vērtējot saturiski, biežāk sastopamās tematiskās kategorijas Jāņa laikajoslā ir Latvijas, ASV un Ukrainas un/vai to politiķu kritizēšana un/vai apsmiešana. Tās ir trīs atsevišķas kategorijas. Nākamās biežāk identificējamās ir NATO un ES un/vai to politiķu kritizēšana/izsmiešana. Tām pa vidu iespraukusies vien tematiskā grupa, kas ietver slavinājumus un gluži cilvēcīgu atbalstu Krievijai un tās politiķiem.

Censties analizēt Jāņa profilam raksturīgo argumentāciju, kas sastopama Latvijas, ASV, Ukrainas, NATO un ES kritikā, publiski varētu būt nepieklājīgi, bet pie laba vēlējumiem Krievijai gan pakavēšos. Mēs gan to esam jau dzirdējuši: redz, atšķirībā no Rietumu viltvāržiem Vladimirs Putins esot īstens demokrāts, ko pierādot kaut vai viņa piedalīšanās pārraidē "Tiešā runa". Putina oficiālā Maskava esot pēdējais bastions ceļā uz Rietumu melu propagandas triumfu. Jā, Krievija gluži vienkārši esot ekonomiski un sociāli attīstīta valsts. To savukārt pierādot kaut vai Krimas uzplaukums pēdējo piecu gadu laikā vai arī no pareizā ceļa nomaldījušos postpadomju valstu dziļi apbēdinošais liktenis.

Pie itin daudziem ierakstiem Jāņa FB draugi vai varbūt arī paziņas no citas realitātes norāda, ka Jānis nodarbojoties ar klaju Kremļa propagandu. Jānis atbild. Agresīvi un tieši. Uzbrūkoši. Tā, lai vairāk negribas. Ber vārdus pēc vārdiem. Atbildes pēc atbildēm. Neatbildētu neatstāj neko. Birst personīgi apvainojumi, izrāvumi no konteksta un pārspīlēti vispārinājumi, sakarību pārvēršana par cēlonību un jautājumu atbildēšana ar pretjautājumu. Sarakstu varētu turpināt ar citām tipiskām argumentācijas kļūdām. Jānis uzbrūk, aizstāvas, atkal uzbrūk. Vienvārdsakot, lādē kā "katjuša". Vecmamma man savulaik stāstīja, ka vācieši Otrajā pasaules karā ļoti baidījušies no krievu "katjušām".iii

Kopš nesenajiem skandāliem sociālā tīkla "Facebook" vadība ir būtiski mainījusi virkni darbības principu. Piemēram, analizēt lietotāju profilus nu kļuvis krietni sarežģītāk. Tāpat tīkla administrācija izskata sūdzības un bloķē profilus par naida runu un citiem pārkāpumiem. Pēdējā laikā arī par Krievijas propagandas izplatīšanu. Zinu, ka uzraudzība un reāla rīcība notiek, jo vairāki profili, kurus vēl nesen analizēju, nu vairs nav pieejami. Pieļauju, ka bloķēti, jo Latvijā ar sociālo tīklu uzraudzību propagandas kontekstā nodarbojas vairākas institūcijas.

No Jāņa daudzveidīgā izmantoto avotu klāsta izveidojas vienveidīgs saturs. Jānis nodarbojas ar Kremļa propagandu. Jāņa komunikācijas saturu pamatā veido ņirgāšanās par Latvijas valsti, tās vadošajiem politiķiem, amatpersonām, institūcijām. Ja Jānis kādu paslavē, tad tas ir opozicionārs, kas iznīcinoši kritizē mūsu valsti... vai arī Kremļa medijs, kas dara to pašu. Man nav ne jausmas, kāpēc tā.

Es esmu centies uz šo jautājumu atbildēt, bet nevaru. No vienas puses, Jānis ir prātīgs un apsviedīgs cilvēks. Manuprāt, viņš ir pietiekami saprātīgs, lai apzinātos, ka Krievijā viņš diezin vai varētu dzīvot tā, kā dzīvo "satrunējušajā" Latvijā. Nevis diezin vai, bet nevarētu. Jānim ir pietiekami zināšanu, lai saprastu, ka, cik nu tas iespējams, politiskās aktivitātes ziņā, analoģiski darbojoties sev tīkamajā Krievzemē, viņš diezin vai visu savu laiku vadītu pilnīgā brīvībā.

No otras puses, Jānim tāpat kā mums visiem gadās ļoti vienkārši un dumji kļūdīties, piemēram, jūsmojot par acīmredzami safabricētiem videomateriāliem, vai padaloties ar rakstu no tik neīstas lapas, kura visdrīzāk nedaudz neīsti neticama šķistu pat citplanētietim. Citiem vārdiem, nav grūti pamanīt, ka Jānim ir medijpratības problēmas. Varbūt arī tāpēc.

Man ir iespēja salīdzināt Jāņa un "īsto troļļu" veikumu. Ir daudz kopīga, bet ir arī atšķirīgais. Jānis galvenokārt komunicē latviski, un ir efektīvāks. Viņam seko, laiko, šēro. Jānis nav aizmirsta saliņa sociālo tīklu okeānā, viņu uztver, vērtē, ar viņu sarunājas. Viņa sistemātiski pausto un Latviju kategoriski diskreditējošo viedokli atbalsta. Jānis ir efektīvs. Manis izveidotajā ļoti vienkāršajā iespējamās ietekmes algoritmā Jānim ir daudz punktu. Vairāk pusgada griezumā savācis tikai profils, kurš nu jau ir nobloķēts...

Es tiešām nezinu, cik nopietni vajadzētu izturēties pret kara iespējamību šodienas Latvijā. Es zinu, ka mana vecmamma mīlēja darbu, bija godprātīga un atbildīga pret sevi un apkārtējiem. Es zinu, ka viņa bija patriote. Tomēr viņa arī bija redzējusi to postu, ko nodara karš. Mēs to varam tikai mēģināt iztēloties. Precīzāk vai neprecīzāk. Starp mums ir ļoti maz cilvēku, kas ir pieredzējuši karu. Piemēram, nu jau nedaudzi vecāki ļaudis, militārpersonas, pa kādam žurnālistam. Es vienmēr ar interesi izlasu Ata Klimoviča publikācijas, tai skaitā par Ukrainu. Viņš ir redzējis karu un prot to raksturot.

Šonedēļ tepat "Delfos" Klimovičs raksta par 27 gadus vecu ukraini vārdā Andrejs, par kura nāvi vēstošā ziņa Ukrainā jau šķietami kļuvusi ikdienišķa. Cilvēki kādā mērā pierodot arī pie kara. "Līdz šim esmu uzskatījis, ka manu brīvību ar savām izlietajām asinīm lielā mērā ir aizstāvējuši ukraiņi frontē pret krievu iebrucējiem. Nav šaubu, ne tikai dalība NATO, bet arī Krievijas aizķeršanās Ukrainā mums ļāvusi līdz šim laikam brīvi elpot. Par to liels paldies Tev, Andrej Starožuk, un citiem ukraiņu karavīriem...!" rakstu noslēdz Atis Klimovičs.iv

Pēc katra šāda stāsta izlasīšanas es atkal domāju par to robežu, pie kuras mums patiesība ir svarīgāka par draudzību. Vai kara draudi ir pietiekami reāli, lai tā būtu? Visvairāk es domāju par to, vai, ikdienā sirsnīgi aprunādamies ar Jāni, kurš, vienalga – savu domu maldu vai aprēķina dēļ, mērķtiecīgi izplata Kremļa propagandu, es neveicinu to, ka tāds vai citāds karš, kāds tas šobrīd norisinās tepat Ukrainā, kļūst iespējamāks arī šeit, Latvijā?

Mani tiešām interesē, kādēļ Jānis tā rīkojas. Es to nesaprotu. Pēc izmērāmiem parametriem viņam Latvijā klājas ļoti labi. Kā visiem, arī Jānim noteikti ir pa kādai bēdai, bet vai kāda no tām atrisinātos, ja viņš dzīvotu un darbotos, piemēram, Krievijā? Man nešķiet saprātīgi censties šo jautājumu atbildēt. Vilis Daudziņš pirms valsts svētkiem publicētā intervijā teic: "Tas, ka brauc prom penīt naudu, ir saprotami – kļūsti bagātāks, veiksmīgāks, realizējies citā valstī un tautā, no sirds apsveicu! Tikai tad par valsti, no kuras esi nācis, nerunā riebeklības! Jo ne tu šo valsti radīji. Tādā veidā mēs par neko padarām tos, kas ir cīnījušies par šo valsti, un to darīt mums nav tiesību."^v

Jānim klājas labi tepat uz vietas. Viņš prom nebrauc, bet nemitīgi runā un raksta riebeklības par mūsu valsti. Vai tā ir arī viņa valsts? Vai viņš raksta pārliecības, vai varbūt naudas dēļ? Labu gribēdams? Es to nevaru pārbaudīt, bet es zinu, ka viņš ik dienas nodara kaitējumu. Manuprāt, milzīgu, turklāt dara to sistemātiski un mērķtiecīgi. Jo vairāk par to domāju, jo spēcīgāka veidojas pārliecība, ka pret to nedrīkst izturēties vieglprātīgi.

Es zinu, ka Latvija bija manas vecmammas valsts. Viņa tikai ļoti, ļoti negribēja karu. Vairāk mūsu, ne sevis dēļ. Es nezinu, vai karu grib Jānis, bet šķiet, ka Latvija varētu nebūt viņa valsts. Par spīti tam, ka Jānis. Domāju, ka ikviens no mums pazīst kādu mūsdienu Jāni, Līgu, Andreju, Svetu vai Didzi, kuri rīkojas tā, ka uzdodam sev jautājumu – vai Latvija ir arī viņu valsts? Vai, noraudzīdamies uz šādām izdarībām, varu teikt, ka tā ir mana valsts? Vai tā ir mūsu valsts, ja mēs pieļaujam, ka par to klaji ņirgājas cilvēki mums blakus? Manuprāt, tādi jautājumi mums ir ne tikai jāuzdod, bet arī jācenšas uz tiem atbildēt.

i Jokojos, "mēs" šajā gadījumā domāti pieaugušie man apkārt.

ii Bērziņš, D. (2018, 5. okt.). Kremļa troļļi Latvijas sociālajos medijos. Delfi.lv. Sk.: https://www.delfi.lv/news/versijas/didzis-berzins-kremla-trolli-latvijas-socialajos-medijos.d?id=50462445.

iii Pareizāk laikam būtu rakstīt "nacisti no padomju", bet vecmamma man tā nestāstīja.

iv Klimovičs, A. (2019, 29. okt.). Paldies, ukraiņu karavīr...! Delfi.lv. Sk.: https://www.delfi.lv/news/versijas/atis-klimovics-paldies-ukrainu-karavir.d?id=51585207.

v Alksne, A. (2019, 8. nov.). Vilis Daudziņš: nerunā riebeklības par valsti, no kuras esi nācis. Santa.lv. Sk.: https://www.santa.lv/raksts/klubs/sarunas/vilis-daudzins-neruna-riebeklibas-par-valsti-no-kuras-esi-nacis-29891/?fbclid=IwAR3zssZnPCRi1vQT_H0zwJsEKOPymgIaCWgHuTbFjS-3L2VSAXRtV9_9DGs.