Foto: DELFI
Brīvi un neatkarīgi mediji ir katra godīga politiķa karjeras garants. Tomēr mediju politika nav priekšmets, ar kuru kāds politiķis gribētu un varētu lepoties. Šis darbs nedod iespēju teikt skaistas runas, griezt lentītes kādos būvprojektu atklāšanas pasākumos. Gluži otrādi: ja mediju vide ir vāja un nesakārtota, mediju politika draud politiķim tikt ierautam nozares iekšējos konfliktos, kuri tiek iznesti publiski un attiecīgi rada riskus politiķa karjerai.

Mediju politikas kā nepateicīgas politiskas nastas piemēru apliecina Latvijas prakse – pirmā vispārējā koordinējošā mediju politikas struktūrvienība valsts pārvaldē tika izveidota tikai 25 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Pirms tam šī politikas joma tika dalīta starp dažādām ministrijām un Latvijas mediju regulatoru. Mediju politikas nodaļa Latvijas Kultūras ministrijā uzsāka darbu 2015. gada 16. aprīlī ar šī raksta autora stāšanos amatā. Attiecīgi aicinājums šo rakstu vērtēt kritiski kā dokumentu un mediju materiālu analīzē balstītu pašrefleksijas mēģinājumu nu jau divus gadus pēc tam, kad autors šo amatu atstāja. Raksts pieskarsies procesiem Latvijas mediju politikā aizgājušajos trīs gados, īpaši akcentējot stratēģiskos lēmumus un norises saistībā ar sabiedriskajiem medijiem.

Mediju politikas starts – publiskais diskurss pirms un pēc 2014. gada Ukrainas konflikta

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!