Lietus un migla Rīgas ielās - 19
Foto: DELFI
Augsta ienākumu nevienlīdzība un liels nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits ir temats, kam tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība ne tikai uz globālās skatuves, bet arī pie mums. Un nav dūmu bez uguns. Latvijā ienākumu sadalījums ir viens no nevienlīdzīgākajiem Eiropas Savienībā (ES) – 2018. gadā turīgāko 20% ienākumi 6.8 reizes pārsniedza trūcīgāko 20% ienākumus. Tāpat arī nabadzības riskam [1] pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir viens no augstākajiem ES – aptuveni katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs iztiek ar mazāk nekā 330 eiro mēnesī [2].

Ņemot vērā ekonomiska un politiska rakstura sekas, ko rada krasas ienākumu līmeņa atšķirības un liels nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, tas var kļūt par nozīmīgu izaicinājumu tautsaimniecības turpmākai attīstībai. Tādēļ apsveicama ir pieaugošā problēmas apzināšana sabiedrībā un politikas veidotāju centieni meklēt risinājumus – atliek vien atbildēt uz jautājumu par piemērotākajiem instrumentiem. Pēdējo pāris gadu laikā izskanējuši dažādi varianti – no vispārējā pamatienākuma ieviešanas līdz "zemākām cenām" Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Tomēr gadu no gada vispopulārākie risinājumi nemainīgi ir saistīti ar darbaspēka nodokļiem un atvieglojumiem. Tādēļ šajā rakstā centīsimies atšķetināt – vai ar darbaspēka nodokļu atvieglojumu palīdzību var mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu?

Kāpēc neapliekamais minimums un atvieglojumi nav labākais risinājums?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit