Šajos daļēji slēgtajos kapos gulda tos, kuriem tur jau ir dzimtas kapi un atdusas radi, vai tos, kuru nopelns valsts labā atzīts par īpaši izceļamu, piemēram, brāļi Kokari un komponists Alfrēds Kalniņš, lai nosauktu tikai dažus. Bunkus gadījumā pirmā no minētajām "pasēm" nav aktuāla, bet par otro labāk izsakās viedokļa līderi komentāru sadaļā pie ziņas. "Ceha" triecienbrigādes maiņas vecākajam Kristapam Ālam nav kauna atzīt, ka viņš, diendienā rukājot pie kapitālisma virpas, ne pārāk ir iedziļinājies advokatūras un maksātnespējas administrācijas smalkumos, tāpēc spriešanu par Bunkus nopelnu krietnumu atstās kompetento interneta komentētāju ziņā, kuri allaž ir ja ne pašu acīm skatījuši visus aizkulišu noteikumus, tad vismaz totāli zina no "uzticama pirmavota" vai "nekļūdīgi izsecina".
Darbs "Cehā" prasa inženierisku precizitāti, tāpēc K. Āls negrasās ielaisties spekulācijās par to, kur Bunkus bija iesaistīts un kāpēc tas noveda pie tā, pie kā noveda. Turklāt K. Āla plānos nav mirt no "par daudz palaid muti" lodes, bet gan kā īstenam latvietim – pamazām izdzist no aknu cirozes vientulībā un uz nabadzības sliekšņa, ripinot pa šķīvi remdenu, miklu vārītu kartupeli, mēģinot ar alumīnija ēdamkaroti gabalu nokniebt. Par autoratlīdzībām nekādu dižo pensiju nesakasīsi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!