Šajos daļēji slēgtajos kapos gulda tos, kuriem tur jau ir dzimtas kapi un atdusas radi, vai tos, kuru nopelns valsts labā atzīts par īpaši izceļamu, piemēram, brāļi Kokari un komponists Alfrēds Kalniņš, lai nosauktu tikai dažus. Bunkus gadījumā pirmā no minētajām "pasēm" nav aktuāla, bet par otro labāk izsakās viedokļa līderi komentāru sadaļā pie ziņas. "Ceha" triecienbrigādes maiņas vecākajam Kristapam Ālam nav kauna atzīt, ka viņš, diendienā rukājot pie kapitālisma virpas, ne pārāk ir iedziļinājies advokatūras un maksātnespējas administrācijas smalkumos, tāpēc spriešanu par Bunkus nopelnu krietnumu atstās kompetento interneta komentētāju ziņā, kuri allaž ir ja ne pašu acīm skatījuši visus aizkulišu noteikumus, tad vismaz totāli zina no "uzticama pirmavota" vai "nekļūdīgi izsecina".
Darbs "Cehā" prasa inženierisku precizitāti, tāpēc K. Āls negrasās ielaisties spekulācijās par to, kur Bunkus bija iesaistīts un kāpēc tas noveda pie tā, pie kā noveda. Turklāt K. Āla plānos nav mirt no "par daudz palaid muti" lodes, bet gan kā īstenam latvietim – pamazām izdzist no aknu cirozes vientulībā un uz nabadzības sliekšņa, ripinot pa šķīvi remdenu, miklu vārītu kartupeli, mēģinot ar alumīnija ēdamkaroti gabalu nokniebt. Par autoratlīdzībām nekādu dižo pensiju nesakasīsi.
Šūmēšanās par Bunkus minimauzoleju ir saprotama un nepārsteidz. Kā nekā pat objektīvi pasaulē labākās Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pretenzijas uz aizsaules čučas vietu Latvijas nozīmīgāko dižgaru kompānijā pirms dažiem gadiem izraisīja divējādu reakciju, tostarp nosodījumu. Un mēs te runājam par advokātu un maksātnespējas administratoru.
Tomēr tā vietā, lai šūmētos, ierosinām paskatīties uz to kā uz biznesa iespēju. Uzklausiet!
Proti, "Privātā Dzīve" raksta, ka Bunkus pīšļi nu dus nosacīti vienā zemes pleķī, pateicoties Tieslietu ministrijas vēstulei Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldei. Būtu muļķīgi mest akmeni Bunkus ģimenes dārziņā, jo, hei, – mēģināt taču nav liegts, vai ne? Es jau šobrīd plānoju, ko palūgt savai ģimenei izlobēt pēc manas nāves. Varbūt kādu nelielu ielu manā vārdā dzimtajā pilsētā? Mēģināt nav liegts.
Jautājums drīzāk ir par Tieslietu ministrijas motivāciju. Tajā laikā (pērnruden) Tieslietu ministriju vēl vadīja Nacionālā apvienība. Kā jau minējām, K. Ālam nepatīk spekulēt, tāpēc nereti dažādos kontekstos pieminētā Nacionālās apvienības patika pret NAksātnespējas NAdministratoriem un faktu, ka Bunkus bija viens no tiem, ir nekas cits kā amizanta sakritība un nelabvēļu mēles kulstīšana.
Tāpat tikai amizanta sakritība ir tas, ka Tieslietu ministrija lūgumu uzklausīja un vēstuli tiešām nosūtīja Kapsētu pārvaldei. Taču bez nekādas lobēšanas. "Godīgi sakot, vēstule bija ļoti neitrāla. Tajā Bunku neslavinājām un neizcēlām, lai mums nevarētu "piesiet" lobēšanu vai vēl kaut ko. Jā, no Tieslietu ministrijas viņam nav piešķirti ne apbalvojumi, ne pateicības, taču advokātu padome viņu novērtēja pozitīvi – viņš nebija slikts advokāts," žurnālam komentējis Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, kurš pērn oktobrī parakstījis vēstuli Kapsētu pārvaldei. Kronbergs uzsvēris, ka ministrija nav bijusi ieinteresēta šajā jautājumā.
Redz, kāda sakritība, – K. Āls, piemēram, arī nav slikts advokāts. Un vispār nav slikts cilvēks. Tāpēc ceram, ka Tieslietu ministrijai nebūs pretenziju absolūti neieinteresēti pārsūtīt pilnībā nesaistošu un nelobējošu vēstuli attiecīgajām pārvaldēm, lai K. Āla bērni pēc viņa nāves varētu nolikt ziedus pie tēva pieminekļa Esplanādē un veļu laikā – cienastu un svecīti nelielā kolumbārijā 1. Meža kapos. Un te arī biznesa ideja. Domājam, ka Tieslietu ministrijai nevajadzētu aprobežoties ar šo izņēmuma gadījumu, bet, tieši pretēji, – paplašināt savu pakalpojumu klāstu, ieviešot cenrādi par apbrīnojami iedarbīgajām neitrālajām vēstulēm.
Domāju, ne viens vien būtu gatavs šķirties no prāvas valsts budžetu papildinošas summas, lai tiktu apglabāts Brāļu kapos ar plāksnīti "Te dus Neatkarības kara Cēsu kauju varonis leitnants Dilans Jānis Neitans Krastiņš /2001.–2098./" vai tiktu pie neliela piemineklīša blakus Rainim.
Tāpat, tā kā Tieslietu ministrijas absolūti neitrālajām vēstulēm ir apbrīnojama iedarbība, ministrija varētu tādas par attiecīgu samaksu izsūtīt, piemēram, uzņēmumiem darba meklētāju vārdā.
Ņemot vērā pausto, ka "ministrija nav bijusi ieinteresēta šajā jautājumā", bet vēstule adresātu tāpat sasniedza, varbūt ir vērts apsvērt arī kurjerpasta nodaļas atvēršanu. Atsevišķi kantori, pat dižojoties ar izcilu rūpību un punktualitāti pret ikvienu sūtījumu, nespēj nedēļas laikā nogādāt paciņu no punkta A līdz punktam B vienas pilsētas ietvaros, bet te absolūti bez jebkādas intereses vēstules nonāk tur, kur tām jānonāk. Es teiktu, ka izcila efektivitāte, kuru vajag kapitalizēt.
Domāju, biznesa konsultanti saskatīs vēl daudz un dažādus ieņēmumu gūšanas veidus, tikmēr mēs izmantosim iespēju maiņas vecākā K. Āla vārdā palūgt Tieslietu ministrijai nosūtīt neieinteresētu un nelobējošu vēstulīti Ziemassvētku vecītim un palūgt finansējumu mediķiem. Pamēģināt jau var. Gluži kā ar kapa vietu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!