Uzņēmēju pārstāvji ir vienisprātis, ka jau tuvākajā laikā jāskatās tālāk par liriskiem iebildumiem, piemēram, par kultūras identitāti novados, bet jāsāk meklēt un formulēt atbildes uz daudz būtiskākiem jautājumiem. Šajā kontekstā jāpievēršas mobilitātes pabalstiem, iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalījumam starp valsti un pašvaldībām tā, lai pašvaldības būtu ieinteresētas fokusēties ne vien uz iedzīvotāju piesaisti un mājokļu attīstības veicināšanu, bet atbalstu uzņēmējdarbībai un darba vietu radīšanai, kā arī kvalitatīvu izglītības un sociālo pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī pašvaldībām sadarbojoties pāri to jaunajām robežām, piemēram, autobusu maršrutu plānošanā un skolu noslodzē.
Vairāku esošo pašvaldību pretestība reformai sakņota tā saukto "bagāto" pašvaldību negribēšanā uzturēt apkārtējo pašvaldību "nabagus". Šādu nostāju, tajā skaitā publiskās auditorijās, esam dzirdējuši no atsevišķām piejūras pilsētām un citām pašvaldībām. Domāju, nav pareizi, ka politiķi ignorē šo "bagāto" pašvaldību patieso materiālās dabas interesi. Meklējot dažu "bagāto" pašvaldību turības avotu, var novērot to uzplaukuma saistību ar tuvu novietojumu Rīgai un tur strauji augošo privāto apbūvi, vai spēju no valdības "izsist" Eiropas Savienības fondu naudu. Kā iecerētās reformas nodrošinās vienmērīgāku pašvaldību attīstību, kā līdzsvaros "bagāto" un "nabago" pašvaldību attīstības intereses? Šis jautājums var šķist politiski nepieklājīgs, bet man šķiet, ka lielā mērā aiz tā slēpjas pretestības patiesais iemesls.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!