Roberts Zīle: Aukstā Somijas un ES Padomes dvesma Eiropas naudas cerībām  (31)

Zīmīgi, ka šonedēļ EP prezidentu konferencē, kurā pārstāvēju savu politisko grupu, nākamās ES Padomes prezidējošās valsts Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā tika secināts, ka Somijas MFF piedāvājums nonāk pretrunā ar Horvātijas prezidentūras prioritātēm. Tas, protams, liecina par apmulsumu ES līderu vidū, jo nacionālās politiskās intereses tik ļoti aizēno it kā kopīgās Eiropas vērtības, ka tās grūti saskatāmas pat ar vislielāko palielināmo stiklu. Pagaidām apmierināts ar tā saukto "sarunu paketi" nav neviens, un tas ir paredzami.

Pašreiz ES Padomes piedāvātais DFS apjoms - 1.07% no ES valstu NKP jeb nedaudz virs 1 triljona eiro - iezīmē tādu kā vidusceļu starp izskanējušajiem piedāvājumiem. Neraugoties uz to, ka ir runa par vienu (!) procentu no ES dalībvalstu kopprodukta (lai gan vidēji ES dalībvalstis pārdala savos budžetus virs 30 un pat 50 procentiem, kas nozīmē, ka no katriem 100 nodokļos samaksātiem eiro tikai 2 vai 3 aiziet ES budžetā), cīņa par katru ciparu aiz komata būs smaga. Padomes piedāvājums šobrīd ir ne tikai mazāks par Eiropas Parlamenta piedāvāto (1.3%), kas, protams, nepārsteidz, bet mazāks arī par Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto – 1.11%. Diemžēl jāsaka, ka piedāvājums ir arī bīstamāks.

Pirms analizēšu Latvijai nepārprotami nozīmīgos kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un kohēzijas politikas budžetu piedāvājumus, vēlos sākt ar kādu "mazāku", bet ļoti simbolisku faktu, kas, iespējams, izpeldēs cauri mediju un sabiedrības uzmanības tīklam. Kā zināms, svarīgākais "Rail Baltica" līdzfinansēšanas mehānisms ir Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments (EISI jeb angļu valodā CEF). Tajā ietilpst arī tā sauktā Militārās mobilitātes finansējuma komponente, kas stratēģiski "Rail Baltica" jēgu ceļ nākamajā – potenciālas militārās kapacitātes nodrošināšanas – līmenī.

Tad lūk – Militārās mobilitātes budžets ES Padomes piedāvājumā ir samazināts vairāk nekā divas reizes (2.5 miljardi eiro). Tas ir simboliski. Tas rāda Krievijai ne tikai ES ģeopolitisko nostāju (vismaz attiecībā uz "Rail Baltica" kā Austrumeiropas militārās drošības transporta mezglu X stundā), bet arī to, ka ar divkārt samazinātu Eiropas Drošības fonda finansējumu dažu līderiski, merkantili noskaņotu valstu kūrētā Eiropas Drošības savienība ir nekas vairāk kā joks.

Nākamajos septiņos gados finansējums arī kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un kohēzijas politikas īstenošanai būs mazāks kā iepriekš. Jautājums - par cik. Un šeit sākas spēle ar kritērijiem, cipariem un procentiem. Proti, Somijai pazeminot kopējo budžeta apjomu, bet vienlaikus palielinot atsevišķo komponenšu procentuālo īpatsvaru, katra puse var pagriezt jaunumus sev izdevīgā gaismā. Tāda ir ES politika.

Skaidrībai - analizējot šī brīža nojaušamos apjomus, KLP samazinājums Padomes piedāvājumā būtu ap 13% pretēji EK piedāvātajam 15% samazinājumam pret iepriekšējo budžetu. Savukārt kohēzijas finansējumā plānots iebraukt vēl lielākos mīnusos - no sākotnējā 10% līdz 12 % samazinājumam pret iepriekšējo budžetu. Jāatgādina, ka aizejošās Apvienotās Karalistes robs budžetā ir tikai ap 6%. Ko no tā secināt?

Ir labi, ka ES Padomei, sadarbojoties ar par zemkopību atbildīgajām ministrijām un EP, neraugoties uz samazinājumu kopumā, ir izdevies nodrošināt lauku attīstības programmas finansējumu 10 miljardu eiro apjomā. Lauksaimnieku tiešmaksājumi ir saglabājušies diferencēti, tomēr velns slēpjas detaļās, un finanšu ministrijai ir profesionāli jāstrādā pārrunās, lai panāktu labāko variantu, kur dažas procentpunktu svārstības Latvijas attīstībā pret ES vidējo rādītāju izstrādātajās formulās ļautu potenciālos zaudējumus būtiski samazināt un pārvērst potenciālajos ieguvumos.

Šonedēļ bija žēl noskatīties, kā Horvātijas valdība Zagrebā bija kā ar aukstu dušu aplieta pēc somu priekšlikuma tik būtiski samazināt kohēzijas sadaļu daudzgadu budžetā. Viņiem pirmā prioritāte ES prezidentūrai bija "sabalansēta Eiropas reģionu attīstība". Domāju, ka ir iespējas šos kritērijus vēl ietekmēt.

Savukārt tas, ko Padomes nostāja nav pamanījusies samazināt, bet pat ieteikusi palielināt, ir budžeti, kas saistīti ar pētniecību, inovācijām un tā saucamajām jaunajām politikām ( migrācija, aizsardzība un tamlīdzīgi). Par to varētu priecāties, ja vien mūsu rūgtā pieredze nerādītu pretējo - konkurencē ar "labi ieeļļotajiem" Rietumeiropas pētniecības centriem Latvijai ir jāpieliek īpašas pūles, lai kaut vai atpelnītu to, kas samaksāts par dalību.

Un militārās pētniecības nauda pamatā nogulsnēsies "Airbus" koncernā un vēl šur tur Rietumos. Varētu pat teikt, ka šī budžeta sadaļa ir tāda kā "atmaksa" (Eiropas žargonā "rebate"), kas nozīmē naudas atdošanu atpakaļ donorvalstīm. Tā ir iespēja, taču vienlaikus arī viela pārdomām, lai arī šeit nerastos "iztrūkums".

Tēlains "iztrūkums" gan vēl joprojām ir arī vispārīgi attiecībā pret Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Austrijas un dažu citu valstu pieprasījumu ES septiņgades budžetu jau sākotnēji veidot ne lielāku kā viens komats nulle procenti. Pat ar Padomes samazināto piedāvājumu šī starpība šobrīd vēl joprojām ir miljardos. Iespējams, ka šo "neprecizitāti" ir plānots tomēr "pārdot" minētajām valstīm, tām piedāvājot savdabīgā "atmaksu" jeb "rebate" mehānisma turpināšanos arī nākamajā septiņgades posmā, ko Somijas prezidentūra kā trumpi vēl pietur sev. Bet tā kā ir skaidri redzams, ka ES valstu solidaritāte beidzas apmēram tur, kur sākas to stratēģiskās intereses, vēl nav skaidrs, kuram pieturētajos trumpjos sarunu gaitā būs "kreicene".

Vēl viena būtiska piebilde. Kam ir kāda teikšana par šo daudzgadu budžetu? Eiropas Parlaments beigu beigas ir tiesīgs tikai pieņemt vai noraidīt Padomes vienošanos par budžetu, izņemot par tā saucamajiem pašu resursiem, kas droši vien aprobežosies ar nelielu summu par plastmasas atkritumiem. Eiropas Parlaments gan saglabā līdzlemšanas tiesības daudzu atsevišķu budžeta pozīciju iekšējā sadalē, piemēram, lauksamniecības politikā, kohēzijas politikā un tamlīdzīgi. Taču būtiskākais spēks ir mūsu valdības rokās - iebilst, pamatot, atrast partnerus un iegūt Latvijai iespējami labāko rezultātu.