Zīmīgi, ka šonedēļ EP prezidentu konferencē, kurā pārstāvēju savu politisko grupu, nākamās ES Padomes prezidējošās valsts Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā tika secināts, ka Somijas MFF piedāvājums nonāk pretrunā ar Horvātijas prezidentūras prioritātēm. Tas, protams, liecina par apmulsumu ES līderu vidū, jo nacionālās politiskās intereses tik ļoti aizēno it kā kopīgās Eiropas vērtības, ka tās grūti saskatāmas pat ar vislielāko palielināmo stiklu. Pagaidām apmierināts ar tā saukto "sarunu paketi" nav neviens, un tas ir paredzami.
Pašreiz ES Padomes piedāvātais DFS apjoms - 1.07% no ES valstu NKP jeb nedaudz virs 1 triljona eiro - iezīmē tādu kā vidusceļu starp izskanējušajiem piedāvājumiem. Neraugoties uz to, ka ir runa par vienu (!) procentu no ES dalībvalstu kopprodukta (lai gan vidēji ES dalībvalstis pārdala savos budžetus virs 30 un pat 50 procentiem, kas nozīmē, ka no katriem 100 nodokļos samaksātiem eiro tikai 2 vai 3 aiziet ES budžetā), cīņa par katru ciparu aiz komata būs smaga. Padomes piedāvājums šobrīd ir ne tikai mazāks par Eiropas Parlamenta piedāvāto (1.3%), kas, protams, nepārsteidz, bet mazāks arī par Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto – 1.11%. Diemžēl jāsaka, ka piedāvājums ir arī bīstamāks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!