Āris Jansons: Speķis Putinam  (52)

Savstarpējo apdāvināšanu, kas arī pēc slāvu diplomātiskā protokola ir ierasta ceremonija, šoreiz var uzskatīt par papildu uzsvaru divu kaimiņu Savienības valsts dibināšanas 20.jubilejas dienā. Gandrīz deviņpadsmit gadus šis līgums netraucēti glabājies plauktā līdzās citiem "brāļu tautu ciešo draudzību" apliecinošiem dokumentiem, bet nesen putekļi notrausti, lai līgumā sameklētu rindkopas, no kurām ekonomikas ministru vadīta kopīgā darba grupa salīmētu "ceļa kartes" daudz padziļinātākai integrācijai.

Pašlaik Savienības valsts faktiski pastāv tikai uz papīra, lai gan 1999.gada līgums paredzēja kopīgu valūtu, vienotu tiesu un muitas sistēmu. Bet kopīgs parlaments, kas arī ierakstīts līgumā? Nebūs, prezidents Lukašenko apsolījis saviem deputātiem. 5.decembrī Baltkrievijas parlamentā viņš paziņoja, ka Baltkrievija neietilps Krievijas sastāvā: "Es neesmu nekāds puišelis, kas 3-4-5 gadus nostrādājis par prezidentu. [..] Un es nevēlos pārsvītrot visu, ko esmu paveicis kopā ar jums, ar tautu: izveidojis neatkarīgu suverēnu lielvalsti, lai to tagad ieliktu kaut kādā kastē ar krustu virsū un kaut kur izmestu vai atdotu. Manā laikā tas nenotiks nekad."

Aizvadītajā nedēļā Baltkrievijas premjers Sergejs Rumass teica, ka integrācijas sarunās ar Krieviju atlikuši 16 nesaskaņoti jautājumi, to skaitā naftas un gāzes tematikā. Uz atsevišķu Baltkrievijā politisko spēku bažām, ka A.Lukašenko tomēr var piekāpties Maskavai līdz pat faktiskai valsts suverenitātes zaudēšanai, eksperti pauda, ka apspriešanai sagatavotās 30 "ceļa kartes" nerada draudus Baltkrievijas neatkarībai (31.karti par kopīgu nodokļu kodeksu Minska nostūma malā kā neaktuālu).

Lai gan par temata noplūdi nosaucami Baltkrievijas vēstnieka Vladimira Semaško izteikumi par vienota parlamenta un kopīgas valdības ideju, premjerministrs Sergejs Rumass presei uzsvēra, ka apspriežamo dokumentu komplektā politisku jautājumu nav: "Dokumentos, kurus mēs piedāvāsim parakstīšanai valstu galvām, nekādu virsnacionālu orgānu nav."

Tomēr sarunas, kā uzzinām, virzījušās arī nostāk no maršruta. Lielākais baltkrievu interneta resurss Tut.by citē Baltkrievijas ārlietu ministra Vladimira Makeja izteikumus, ka integrācijas plāna apspriešanas gaitā no Krievijas puses skanējuši "absolūti nepieņemami" priekšlikumi. Iznāk, ka krievu kolēģi centušies dabūt cauri kaut kādus politiskus jautājumus, kuru saturs gan līdz šim nav izpausts. Prezidents Lukašenko pirms Soču sarunām ne velti vairākreiz uzsvēra Baltkrievijas neatkarības nozīmīgumu un to, ka šo neatkarību "spaidīs no visām pusēm." Kā viņš daudznozīmīgi piebilda - "Un nevarat iedomāties, no kuras puses spaidīs vairāk."

Protams, nebūtu loģiski, ja Kremlis nedomātu par scenāriju 2024.gadam, kad beidzas ar Krievijas pamatlikumu ierobežotā prezidenta valdīšana. Bet, kā atgādina krievu opozīcijas politiķis Vladimirs Milovs, daudz vieglāk ir pārrakstīt pāris vārdu konstitūcijā (piemēram, izsvītrot termiņu skaitu vai iedrukāt, ka Putins ir prezidents uz mūžu; atliek nobalsot Federācijas Padomes trim ceturtdaļām un Valsts Domei), nekā kopā ar Baltkrieviju konstruēt sarežģītu kopīgas likumdošanas un pārvaldes sistēmu. Baltkrievijas scenārijs noteikti nav vienīgais, lai gan arī tas ir izvēļu priekšplānā.

Ir jāpiemin neparasta, netipiski noritējusī nesankcionētā akcija Minskā sestdien, kas turpinājās vienlaikus ar sarunām Sočos. Nekādu milicijas represiju, nekonfiscēti plandoši nacionālie baltsarkanbaltie karogi, plakāti pret integrāciju ar Krieviju.

Pāvels Belouss "Belsat" pārraidē par vēsturisku notikumu nosauca faktu, ka varas iestādes neizdzenāja nesankcionēto protesta pasākumu: "Tas parāda, ka šodienas akcija ir nepieciešama arī valstij. Varbūt tas ir valsts signāls tautai, ka mēs jūs neaiztiekam, tāpēc pulcējaties, pierādiet, jo mūs šantažē."

Par spīti dāvanām un tostiem pie pusdienu galda, nekādus dokumentus pēc piecarpus stundu sarunām prezidenti Sočos nav parakstījuši. Ne Krievijas prezidents, ne premjerministrs, ne Baltkrievijas prezidents pēc tikšanās beigām pie žurnālistiem neiznāca, augstais viesis aizbraucis īsti neatvadījies, bez jebkādiem paziņojumiem presei. Sarunās izpaudušās pretrunas bijušas tādas, ka to dalībnieki nav varējuši demonstrēt jelkādus rezultātus.

Baltkrievu šokolāde nesaldina Krievijas prezidenta rūgtumu: acīm redzami noskaņojies uz vēlamo iznākumu, Putins sarunu sākumā teica, ka tās būs "zīmīgas", proti, tādas, kurās izpaužas kas būtisks; tādas, kas nozīmē ko īpašu. Nesaprašanās Savienības valsts jubilejas reizē iznākusi "zīmīga", tā teikt, no otra gala.

Virspusē uzpeld Kremļa ekonomiskā spiediena sviras: jautājums par gāzes un naftas piegādēm, ņemot vērā nodokļu manevru, Baltkrievijas preču piekļuves ierobežojumi Krievijas tirgū un, iespējams, lētie kredīti. Aiz slēgtām durvīm emocijas saasina mediju klātbūtnes jautājumi, Krievijas masu saziņas līdzekļu propagandas iespējas Baltkrievijas vēlēšanās, spriedzes radīšana, prokrievisku protestu kūdīšana, pret Lukašenko noskaņoto kandidātu finansēšana, centieni nepieļaut kaimiņvalstu divpusēju ilgtermiņa projektus ar Baltkrieviju. Vēl arī Astravecas AES, kas strādā tikai ar Krievijas kodoldegvielu un drošības temati.

20.decembrim, nākamajai tikšanās reizei, ir jābūt "zīmīgākam" pēc noklusējuma. Desmit dienās abām pusēm ir jānobriest līdz parakstu gatavībai, kas var nozīmēt Baltkrievijas prezidenta piekāpšanos atsevišķās pozīcijās. Ņemot vērā Minskas vēlmi iespējami ātrāk panākt gāzes un naftas piegāžu līgumu nākamajam gadam, Maskava izdarīs spiedienu, lai divu prezidentu nākamās tikšanās gaitā "ceļa kartes", tiktu parakstītas, tā sacīt, komplektā ar šiem līgumiem. Galu galā, Krievijai nav vajadzīgs strīds vienlaikus ar divām tranzīta valstīm (otra ir Ukraina), caur kurām gāze un nafta plūst uz Eiropu.

"Ceļa kartes" šajā etapā noteiktu pieejas ietvarus abu valstu ekonomiskās politikas harmonizācijai un tām būtu visnotaļ simbolisks un deklaratīvs raksturs. Berzes temats līdz pat pēdējai minūtei būs Krievijas gāzes cenu līmenis - drīzāk tā saglabāšanās vēl uz vienu vai diviem gadiem, nevis pazemināšana (lai gāze maksātu tikpat, cik kaimiņos, Krievijas Smoļenskā), pēc kā tiecas Baltkrievija. Starp citu, Minska ir izpildījusi savas nolīguma saistības - ir izveidots vienots gāzes transporta uzņēmums, pārdodot "Beltransgaz" un gāzes cauruļvadu sistēmu koncernam"Gazprom", tomēr vienādas cenas nav pieredzējusi.