Delfi foto misc. - 71611
Foto: Privātais arhīvs
Atskatoties uz šo gadu, Latvijas augstākajā izglītībā viens no galvenajiem sarunu tematiem ir bijis izcilība. Valdības deklarācijas 130. punkts paredz, ka augstākajā izglītībā jānotiek virzībai uz izcilību un līdz 2020. gada oktobra beigām viena universitāte iekļūs 500 pasaules labāko universitāšu topā. Lai gan drīz būs pagājis gads, kopš valdība ķērusies pie solījumu izpildes, līdz šim neviens nav definējis, kas tad īsti ir tā "izcilība", kuru sagaida augstākajā izglītībā. Vēlos ieskicēt to, cik atšķirīgi ir runāts par izcilību gan Latvijā, gan citur un ko mēs no tā varam mācīties.

Reitingu līdzīgās, bet dažādās vērtēšanas sistēmas, kā arī trauksmainā Latvijas augstākās izglītības vēsture un globālās tendences izcilības definēšanu neatvieglo. Tomēr ir skaidrs, ka Latvija nevar atļauties uzbūvēt sev Hārvardu vai Oksfordu. Mums ir jāsaprot, ko paši sagaidām no savām augstākās izglītības iestādēm, lai varētu virzīties uz to, ko vajag Latvijai, nevis reitingu aģentūrām.

Latvijas augstākā izglītība vēsturiski vairākkārt piedzīvojusi krasas izmaiņas. Šobrīd Latvijas augstākajā izglītībā vienlaicīgi darbojas divas augstākās izglītības paradigmas – padomju un Rietumu – ar visām no tā izrietošajām pretrunām. Mēs vēl aizvien cieši kontrolējam iestādes, uzraugām to darbību, kā arī centralizēti nosakām, kur studentiem būs studēt par brīvu, un izliekamies, ka vēl aizvien dzīvojam komandekonomikā, kurā var noteikt pieprasījumu pēc konkrētu programmu absolventiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!