Portālā "Delfi", aprakstot Eiropas Parlamenta plenārsesiju, kas Strasbūrā norisinājusies no 25. līdz 28. novembrim, norādīts, ka "virkne būtisku notikumu" nosacīti palikuši ēnā un tiem nav pievērsts pienācīgs daudzums uzmanības. Kā viens no šiem būtiskajiem elementiem izcelta Eiropas Parlamenta deputātu rezolūcija, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis tikušas aicinātas ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju. Latvija ir viena no 7 ES dalībvalstīm kas konvenciju nav ratificējušas. Pārējās 6 valstis ir Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Slovākija un Lielbritānija.
Lasītājiem, kas nav jautājumā iedziļinājušies, pirmajā brīdī varētu rasties iespaids, ka runa ir par Parlamenta aicinājumu apstiprināt un ieviest kādu Eiropas Savienības tiesību aktu. Šāds pieņēmums būtu kļūdains. Eiropas Padome ir viena no vecākajām starptautiskajām politiskajām organizācija Eiropā, un tā šobrīd vieno 47 Eiropas valstis, ieskaitot tādas valstis kā Krievija, Azerbaidžāna un Turcija. Mulsumu varētu radīt apstāklis, ka atsevišķām Eiropas Savienības institūcijām ir ļoti līdzīgi nosaukumi. Proti, Eiropas Savienības Padome, kas ir institūcija, kurā ES līmenī dalībvalstis pārstāv to valdību ministri, veidojot ES likumdošanu, un Eiropadome, kas ir formāts, kurā ES dalībvalstu galvenie vadītāji pulcējas, lai diskutētu par ES politisko darba kārtību. Attiecīgi svarīgi atzīmēt, ka starptautiskā organizācija, kuras paspārnē esoša darba grupa konvenciju izstrādāja, nav daļa no Eiropas Savienības institūcijām, bet atsevišķa organizācija.
Pēc iepazīšanās ar šo informāciju savukārt varam secināt, ka Stambulas konvencija nekādi nevarētu būt daļa no ES likumdošanas. Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrāde ir ļoti garš, sarežģīts un rūpīgs process. Šajā procesā piedalās gan ES pilsoņu vēlētie pārstāvji Eiropas Parlamentā, gan valstu valdību pārstāvji ES Padomē, gan arī Eiropas Komisijas eksperti. Kā galvenie būtu izceļami divi ES tiesību aktu veidi. ES regulas, ko dalībvalstis piemēro tieši, un ES direktīvas, kuras valstis iestrādā savos normatīvajos aktos sev piemērotākajā veidā. Saprotams, ka Stambulas konvencija, kuru izstrādājusi ekspertu darba grupa Eiropas Padomes ietvarā, ne tuvu nav izgājusi cauri šādam pamatīgam un skrupulozam izstrādes procesam. Tas arī ir saprotami, jo konvencija ir starptautiska valstu vienošanās, nevis saistošs tiesību akts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
