2019. gads straujiem soļiem tuvojas beigām, un ir laiks atskatīties uz iepriekšējo gadu mūsu valsts ekonomikā. Lai arī šogad ekonomikas kāpums Latvijā kļuva mērenāks, tas joprojām ir bijis viens no straujākajiem Eiropas Savienībā (ES). Gada deviņos mēnešos iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 2,5%. Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, norises finanšu sektorā u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, "Brexit", lēnāka izaugsme ES valstīs). Var sagaidīt, ka augstāk minētie globālie faktori ietekmēs Latvijas izaugsmi arī 2020. gadā, kas negatīvi ietekmēs Latvijas eksporta iespējas. Vienlaikus sagaidāms, ka saglabāsies pozitīvas tendences uz iekšējo pieprasījumu orientētajās nozarēs. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2019. gadā ekonomika pieaugs par 2,5% un līdzīgā tempā arī 2020. gadā.
Nozīmīgs ieguldījums izaugsmē pēdējos gados ir investīciju kāpumam. ES fondu investīcijām esošā plānošanas perioda ietvaros sasniedzot savu maksimumu, 2019. gadā investīciju temps ir samazinājies. 2019. gada trīs ceturkšņos tās pieauga par 4,8 procentiem. Palielinās arī ārvalstu tiešo investīciju (ATĪ) plūsmas Latvijā. 2019. gada septembra beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza 15,7 miljardus eiro (51,8% no IKP). Gada laikā tās pieauga par 5,6%, ko galvenokārt noteica Igaunijas un Vācijas uzņēmēju apjomīgie ieguldījumi Latvijas tautsaimniecībā.
Viens no izaugsmes dzinuļiem ir patēriņš. Augot nodarbinātībai un palielinoties darba samaksai, arī 2019. gada trīs ceturkšņos privātā patēriņa pieauguma temps (3,5%) saglabājās salīdzinoši straujš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
