APPC: Maldināšana – Latvijas gadījums Nr. 31  (78)

Krievijas maldinātāji ir rakstījuši vēl un vēl, ka Latvijā valda rusofobija, notiek krievu diskriminācija, Latvija ir neizdevusies valsts, kuras ekonomika tūlīt, tūlīt sabruks, dzīve PSRS bija labs periods Latvijas attīstībā, valsts tiek militarizēta, valsts ir militāri ļoti vāja, Latvijā valda militārā histērija, Latvija provocē Krieviju uz karu, ASV un citi NATO partneri neglābs Latviju kara gadījumā. Jau bieži esam lasījuši, ka esam neonacisti un pārrakstām vēsturi, Vašingtonas norāžu dēļ esam agresīvi noskaņoti pret Krieviju utt.

Decembra nogalē Vladimirs Putins publiskos pasākumos vairākas reizes pieskārās vēstures tematikai, norādot, ka nevis PSRS, bet Polija ir līdzvainīga Otrā pasaules kara uzsākšanā. Varam droši prognozēt, ka 2020. gadā Krievijā tiks turpināta Kremļa iniciētā vēstures falsifikācija. Turklāt tiks apgalvots, ka falsifikatori ir amerikāņi, latvieši, poļi, ukraiņi, bet tikai ne Krievijas diplomāti, politiķi un t.s. žurnālisti. 2020. gadā Krievija turpinās izplatīt jau ierastos maldinošos vēstījumus, kuri nepieciešamības gadījumā tiks papildināti ar jauniem akcentiem.

Raksts tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) analītisko materiālu sērijā, kuras mērķis ir atklāt maldināšanas piemērus interneta portālu saturā, tos atspēkot un izskaidrot maldināšanas metodes.

Maldināšana: Tīmekļvietne "sputniknewslv.com" 2019. gada 3. novembrī publicēja rakstu "Neprātīgs plāns: ar ko Baltijai draud amerikāņu "Globālais pērkons"".¹ Pentagona stratēģi nav atteikušies no ātra globālā uzbrukuma koncepcijas Krievijas objektiem. Amerikāņu manevri tieši apdraud Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas drošību. Plaša bruņota konflikta apstākļos tās neizbēgami cietīs vairāk nekā citas Eiropas valstis. Rakstā tiek norādīts: "Dīvaini, ka Baltijas valstu (arī Polijas) valdība neizprot, cik bīstami ir Savienoto Valstu stratēģiskās aviācijas manevri Austrumeiropā, veicina reģiona militarizāciju un kaismīgi atbalsta ASV un NATO bruņoto spēku un uzbrukuma ieroču koncentrāciju Krievijas robežu tuvumā. Šāda rīcība nav loģiski izprotama."²

Atspēkojums: Par reģiona militarizāciju: nav konsekvences Krievijas maldināšanas vēstījumos (tas, protams, nav pārsteigums). No vienas puses, tie regulāri ziņo, ka Latvija iepērk vecu militāro tehniku no NATO partnervalstīm. Tas, ka tehnika esot veca, nevairos drošību. Tiek smiets par Latvijas "diviem tankiem" utt. No otras – tiek celta trauksme par reģiona militarizāciju, kur baltieši "kaismīgi atbalsta ASV un NATO bruņoto spēku un uzbrukuma ieroču koncentrāciju". Maldinātāji raksta, ka tas neesot loģiski. Te jāatgādina, ka Krievija kopš 1991. gada ir īstenojusi vairākas militārās kampaņas kaimiņvalstīs. Šo kampaņu rezultātā Gruzija, Moldova un Ukraina ir zaudējušas kontroli pār daļu no savām teritorijām. Militārajās mācībās "Zapad" 2009.,³ 2013.⁴ un 2017. gadā Krievijas bruņotie spēki ar sabiedrotajiem ir darbojušies atbilstoši scenārijiem, kas paredz karadarbību Baltijas valstu un Polijas teritorijās. 2009. gada mācību ietvaros Krievija izspēlēja kodoluzbrukumu Varšavai.⁵ Krievijas rīkotajās mācībās "Vostok 2018" piedalījās ap 300 000 karavīru, tās tika atzītas par lielākajām Krievijas mācībām kopš Aukstā kara beigām.⁶ Lai arī mācības "Vostok" nenotika pie Latvijas robežām, tomēr to mērogs norāda uz Krievijas treniņiem atbilstoši globāla kara iespējamībai. Vai pēc "Sputnik" raksta autoru domām "loģiski" būtu izlikties to visu neredzam un nerūpēties par Latvijas aizsardzību? Jautājums ir retorisks, jo tāpat jau ir skaidrs, ka Krievijas ārpolitiku apkalpojošajam "Sputnik" loģika īpaši nerūp.

Latvija ir izvēlējusies ASV par stratēģisko partneri⁷ drošības jomā – ir racionāli, ka meklējam tādu sabiedroto, kas spēj līdzsvarot Krievijas īstenoto Kaļiņingradas apgabala militarizāciju un Kremļa reģionālās ambīcijas, kuru ietvarā Maskava spēj skatīties uz mazajām kaimiņvalstīm tikai kā uz vasaļiem vai ienaidniekiem. Vienkārša cieņa un respektēšana – tās ir kategorijas no citas jomas.

Faktiskais spēku samērs Baltijas jūras reģionā joprojām nosveras drīzāk uz Krievijas pusi, Polijas un Baltijas valstu rīcība aizsardzības jomā izriet no nepieciešamības tuvoties spēku līdzsvaram. Arī Zviedrija un Somija pastiprināti strādā pie savu aizsardzības spēju stiprināšanas kopš 2014. gada notikumiem Ukrainā. Ziemeļu kaimiņu motivācija palielinājās vēl vairāk, kad Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka 2016. gadā Krievijas bruņotie spēki rietumu virzienā izveidos trīs jaunas divīzijas. Gan šī lēmuma, gan Krievijas zemūdenes "tūrisma ceļojuma" pie Zviedrijas krastiem dēļ Stokholma ir izlēmusi atkal (kā Aukstā kara laikā) stiprināt Gotlandes nozīmi valsts aizsardzībā. Oficiālā Krievija ar savu rīcību ir radījusi satraukumu kaimiņvalstīs, tam seko atbilstoša Baltijas un Ziemeļvalstu rīcībpolitikas izvēle.

"Sputnik" publikācijā tiek turpināta jau vairākus gadus īstenotā pieeja, proti, jebkuri Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanas soļi tiek tulkoti kā NATO gatavošanās uzbrukumam Krievijai. Otra jau bieži novērota metode, kas parādās arī šajā rakstā, ir biedēšana ar karadarbību Baltijā. Minēto metožu izmantošanas mērķis – noskaņot lasītājus ignorēt realitāti un aicināt Latvijas politiķus izdabāt Krievijas autoritārajai varai.

Maldināšana: Tīmekļvietnē "lv.baltnews.com" 4. novembrī tika publicēts raksts ""Militāristiskā histērija": kāpēc Latvija lielās ar savām aizsardzības spējām".⁸ Latvijas amatpersonas nodarbojas ar rusofobijas un militārās histērijas izplatīšanu, lai pārliecinātu Rietumus valstī ieguldīt vairāk finanšu līdzekļu, kā arī izvietot valstī vairāk bruņutehnikas vienību.

Atspēkojums: Ja Latvijā valdītu histērija par tūlītēju Krievijas iebrukumu, tad Rietumu investīcijas strauji kristos, jo bizness meklē mieru un klusumu, nevis spriedzi un troksni. Ar sabiedroto militāro palīdzību vien Latvijas ekonomiku nevarētu stutēt, kopējie zaudējumi būtu lielāki. Uz vārdu "rusofobija" nav vērts reaģēt, esam jau šo tēmu vairākkārt apskatījuši. Vienīgais, ka atkal konstatējam, – joprojām Krievijas maldinātāji šo vārdu lieto pie katras iespējas, kad vien vēlas kritizēt Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku.

Virsrakstā ir lietots vārds "militāristiskā" (милитаристская), nevis "militārā" (военная). Vārdu izvēle te ir būtiska, jo katram vārdam ir atšķirīga nozīme. Ir dažādas militārisma definīcijas. Piedāvājam sekojošu jēdziena skaidrojumu: 1) militārā resora ideālu glorificēšana; 2) bruņoto spēku vadības dominēšana valsts pārvaldē un/vai politikā; 3) politika, kurā militārās spējas ir valsts galvenā prioritāte.⁹ Runājot par militārisma paraugiem vēsturē, parasti tiek runāts par kara kultu un agresīvu, ekspansionistisku ārpolitiku, kas pamatoja impēriju paplašināšanos. 20. gs. vēsturē militārisms bija klātesošs 30. gadu Japānā, tas bija arī Vācijas nacionālsociālisma un Itālijas fašisma sastāvdaļa. Par militāristiskām valstīm dēvē tādas, kurās ir izteikti lieli bruņotie spēki un kuras militārajai sfērai tērē neproporcionāli lielu daļu no saviem ienākumiem.¹⁰

Latvijā pašlaik ir vērojams sabiedrības daļas patriotisms un attiecīgi arī aizsardzības jomas pārstāvjiem un viņu priekšteču piemiņai tiek izrādīta cieņa, bet to nekādi nevar saukt par militārismu. Latvijas aizsardzības tēriņi tikai salīdzinoši nesen sasniedza 2% no IKP, kas, starp citu, ir gandrīz divas reizes zemāks rādītājs nekā Krievijā, kas 2018. gadā tam atvēlēja 3,9%.¹¹ Mūsdienu Latvijai (atšķirībā no posma pirms padomju okupācijas) joprojām nav ne savu modernu kaujas lidmašīnu, ne zemūdeņu. Un, ja tādas būtu, tas vienalga nebūtu militārisma rādītājs. Diemžēl arī Latvijas medijos vārds "militāristi" bieži tiek lietots neatbilstoši. Ar minēto vārdu varētu apzīmēt tos, kuri atbalsta militārisma ideoloģiju, nevis, piemēram, Latvijas militārpersonas vai kareivjus, kas pilda savu darbu. "Baltnews" ignorē vārda "militāristisks" patieso jēgu un lieto to nevietā.

Tekstā tiek izmantoti divi apgalvojumi: "it kā iespējams uzbrukums no austrumiem" (якобы возможное нападение с востока) un "apgalvojot par it kā neizbēgamu agresiju no Krievijas puses" (заявляя о якобы неминуемой агрессии со стороны России).¹² Šie vārdi tiek piedēvēti Latvijas Republikas aizsardzības ministram Artim Pabrikam, lai gan nevaram atrast piemēru, ka Pabriks būtu teicis, ka Krievijas iebrukums Latvijā ir neizbēgams. Latvija stiprina aizsardzības spējas, jo uzbrukums ir iespējams, bet ne jau viennozīmīgi neizbēgams. Tā ir mērķtiecīga maldināšana, ko īsteno "Baltnews". Nav pirmā reize, kad Kremļa kontrolētos medijos aizsardzības ministrs Pabriks tiek kritizēts gan par antipadomju retoriku (kāpēc gan Latvijā būtu jārunā "propadomiski"?), gan par leģionāru piemiņas popularizēšanu.

Maldināšana: Tīmekļvietne "lv.baltnews.com" 8. novembrī publicēja rakstu "Labākā reklāma – aizliegums: kāpēc Latvijas skatītājs dod priekšroku Krievijas TV".¹³ Izskatās, ka neviens Latvijā nedara tik daudz krievu mediju popularizēšanas labā kā latviešu nacionālisti. Jo vairāk Nacionālā apvienība runā par krievu mediju aizliegumiem, jo vairāk cilvēkiem tie patīk. Krievijas federālie telekanāli rada lielu ietekmi uz latviešu informatīvās telpas veidošanos, īpaši tas jūtams starp krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kas Latvijā veido ap 40%.

Atspēkojums: Vispirms jau jānorāda, ka par Krievijas t.s. mediju darbības ierobežošanu runā ne tikai Nacionālās apvienības, bet arī citu politisko spēku politiķi. Maldinātāji mēģina pasniegt raizes par Latvijas informācijas telpas drošību kā tikai vienas politiskās partijas vēlmi, tādējādi mēģinot samazināt problēmu, sak, tikai nacionālisti aicina uz izmaiņām, kopumā tauta ir par Kremļa kontrolētu mediju statusa saglabāšanu Latvijā.

Raksta virsraksts "Labākā reklāma – aizliegums: kāpēc Latvijas skatītājs dod priekšroku Krievijas TV" ir maldinošs, jo nezinošam lasītājam var radīt priekšstatu, ka Latvijā visvairāk skatās Krievijas TV kanālus. Realitātē situācija ir niansētāka.

Konsolidētās TV skatīšanās laika daļa (Share %)¹⁴

Atbilstoši "Kantar" datiem par 2019. gada novembrī visvairāk skatītajiem kanāliem pirmās divas vietas ieņem TV3 un LTV1, kam seko PBK, kura lielākā daļa raidījumu ir Krievijas ražojums, tomēr PBK vietējās Latvijas ziņas ir ļoti populāras krievvalodīgajā auditorijā, kas paaugstina kanāla kopējo reitingu. Trijniekam seko Krievijas propagandas kanāli, kuri reģistrēji Lielbritānijā (REN, NTV) un Zviedrijā (RTR). Ir zināms, ka Krievijas kanāli tiešām ir salīdzinoši populāri Latvijas auditorijā, bet aina neatbilst raksta virsraksta melnbaltajam vēstījumam. Otra maldinoša virsraksta vēstījuma sadaļa ir saistīta ar apgalvojumu, ka kanālu aizliegšana (kas Latvijā ir notikusi reti un tikai uz laiku) vairo Krievijas kanālu auditoriju. Rakstā ir pausts: "Kuluāros valdošo partiju pārstāvji neslēpj, ka regulāra Krievijas televīzijas kanālu aizliegšana ir absolūti bezjēdzīga."¹⁵ Kuri tieši politiķi no valdošajām partijām to ir teikuši? Vārdi netiek minēti. Līdzīgi strādā Krievijas TV kanāls REN, kura raidījumu vadītāji bieži atsaucas uz anonīmiem ekspertiem, zinātniekiem: "zinātnieki sludina trauksmi", "eksperti ir pārliecināti", "jau sen ir pierādīts". Tikai zinātnieku un ekspertu vārdus nekādi nevaram uzzināt no sazvērestību teoriju popularizējošā kanāla raidījumu vadītājiem, tai skaitā no ASV par spiegošanu izraidītās Annas Čepmenas. Kur ir pētījumu un aptauju dati, kas pierāda, ka NA pārstāvju runāšana par Krievijas televīzijas destruktīvo ietekmi ir vairojusi TV kanālu popularitāti? Maldinātāji to neatklāj, jo šādu pētījumu datu nav. Vienlaikus ir jāatzīst, ka rakstā paustais mums atgādina par reālas problēmas pastāvēšanu, proti, Latvijā daudzu gadu garumā tiek izplatīta drošībai un demokrātijai kaitīga dezinformācija un propaganda, kas sasniedz nozīmīgu daļu auditorijas.

Maldināšana: Tīmekļvietne "lv.sputniknews.ru" 11. novembrī publicēja rakstu "Pietiks mūs biedēt: Latvijas iedzīvotāji lūdz Aizsardzības ministriju pārtraukt runāt par iebrukumu".¹⁶ Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju vidū nav liela entuziasma, Aizsardzības ministrija gatavojas skaidrot iedzīvotājiem, kā rīkoties X stundā. Pēc SKDS aptaujas datiem, 92% Latvijas iedzīvotāju vai nu vispār nav domājuši par to, kā uzvesties militāra iebrukuma gadījumā, vai arī tiem nav konkrēta rīcības plāna.

Atspēkojums: Raksta virsraksts tiek būvēts uz Arta Pabrika teikto, ka viņu ir uzrunājuši cilvēki ar jautājumu par to, kāpēc viņi tiek biedēti. Sekojot raksta autoru loģikai, šāds jautājums būtu jāuztver kā augstākā patiesība un jāpārtrauc visaptverošās valsts aizsardzības koncepcijas ieviešana Latvijā. Varbūt tomēr jāturpina iedzīvotājus izglītot par ikkatra pilsoņa lomu un pienākumu aizstāvēt savu valsti atbilstoši katra spējām. Ja valdība lems kaut ko par nodokļu politiku, kritērijs "iedzīvotājiem nav liela entuziasma" nebūs noteicošais, vai konkrētā rīcībpolitika ir pareiza vai nav. SKDS aptaujas dati, kas parāda cilvēku nezināšanu, nenozīmē, ka viņi nebūs gatavi aizstāvēt Latviju, ja tāda nepieciešamība radīsies. Turklāt runa jau nav tikai par iesaisti valsts aizsardzībā X stundā, bet lielā mērā par soļiem, lai nodrošinātu sevis un tuvinieku izdzīvošanu.

Raksta noslēgumā tiek atgādināts, ka pasaules militāro spēju reitingā Latvija atrodas 105. vietā no 137 vērtētajām valstīm (Lietuva 81., Igaunija 112. vietā).¹⁷ Tiek pausts: "Neskatoties uz to, Rīga pat necenšas izvairīties no iespējas kļūt par prioritāru mērķi globāla kara konflikta gadījumā."¹⁸ Minētais ir daļa no Latvijas iedzīvotāju biedēšanas, ar ko nodarbojas Krievijas propagandisti. Kāda vispār ir šāda raksta noslēguma saikne ar visaptverošās aizsardzības koncepcijas īstenošanas soļiem, kur viens no tiem ir iedzīvotāju izglītošana? Vai ar minēto koncepciju Latvija provocē Kremli? Ukrainas 2014. gada notikumu piemērs rāda, ka, tieši otrādi, vājums provocē agresoru. Kas būtu jādara Latvijai, lai izvairītos no "iespējas kļūt par prioritāru mērķi globāla kara konflikta gadījumā"? Vai mums būtu jāizstājas no NATO un jāpārtrauc aizsardzības spēju stiprināšana? Krievijas agresija pret Gruziju un Ukrainu neļauj šādu lēmumu uztvert kā labu alternatīvu Latvijai.

1 Neprātīgs plāns: ar ko Baltijai draud amerikāņu "Globālais pērkons". Sputnik, 01.11.2019., https://sputniknewslv.com/opinion/20191103/12703790/Baltiju-apdraud-amerikanu-globala-uzbrukuma-koncepcija.html

2 Turpat.

3 Krievijas militārajās mācībās tika inscenēts iebrukums Baltijas valstīs. Jauns.lv, 14.10.2009., https://jauns.lv/raksts/zinas/226771-krievijas-militarajas-macibas-tika-inscenets-iebrukums-baltijas-valstis

4 Zatlers: mācību "Zapad 2013" novērojumi liecina, ka tie ir uzbrukuma manevri. LA., 25.09.2013., http://www.la.lv/zatlers-macibas-zapad-2013-noverojumi-liecina-ka-tie-ir-uzbrukuma-manevri

5 Krievijas vērienīgajām mācībām 'Zapad 2013' nav aizsardzības mērķi, norāda Pabriks. Delfi, 20.09.2013., https://www.delfi.lv/news/national/politics/krievijas-verienigajam-macibam-zapad-2013-nav-aizsardzibas-merki-norada-pabriks.d?id=43670945

6 Uģis Lībietis. Sākas vērienīgākās mācības Krievijas Federācijas vēsturē "Vostok 2018". LSM, 11.09.2018., https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sakas-verienigakas-macibas-krievijas-federacijas-vesture-vostok-2018.a291864/

7 Ārlietu ministrija. Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu divpusējās attiecības. 26.11.2019., https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-asv-attiecibas

8 ""Милитаристская истерика": зачем Латвия похваляется своей обороноспособностью. Baltnews, 04.11.2019., https://lv.baltnews.com/Russia_West/20191104/1023477845/Militaristskaya-isterika-zachem-Latviya-pokhvalyaetsya-svoey-oboronosposobnostyu.html

9 The Free Dictionary. https://www.thefreedictionary.com/militaristic

10 Militarism, Its History, and Its Impact on the Economy, https://www.thebalance.com/militarism-definition-history-impact-4685060

11 SIPRI Military Expenditure Database, https://www.sipri.org/databases/milex

12 "Милитаристская истерика": зачем Латвия похваляется своей обороноспособностью. Baltnews, 04.11.2019., https://lv.baltnews.com/Russia_West/20191104/1023477845/Militaristskaya-isterika-zachem-Latviya-pokhvalyaetsya-svoey-oboronosposobnostyu.html

13 Лучшая реклама – запрет: почему латвийский зритель предпочитает российское ТВ. Baltnews, 08.11.2019., https://lv.baltnews.com/school_Russian/20191108/1023483972/Luchshaya-reklama--zapret-pochemu-latviyskiy-zritel-predpochitaet-rossiyskoe-TV.html

14 Konsolidētās TV skatīšanās laika daļa (Share %). KANTAR, 2019. gada novembris, https://www.kantar.lv/petijumu-dati/televizija/

15 Лучшая реклама – запрет: почему латвийский зритель предпочитает российское ТВ. Baltnews, 08.11.2019., https://lv.baltnews.com/school_Russian/20191108/1023483972/Luchshaya-reklama--zapret-pochemu-latviyskiy-zritel-predpochitaet-rossiyskoe-TV.html

16 Хватит нас пугать: латвийцы просят Минобороны прекратить говорить о вторжении. lv.sputniknews.ru,11.11.2019., https://lv.sputniknews.ru/Latvia/20191111/12742054/Khvatit-nas-pugat-latviytsy-prosyat-Minoborony-prekratit-govorit-o-vtorzhenii.html

17 Latvia Military Strength 2019, https://www.globalfirepower.com/country-military-strength-detail.asp?country_id=latvia

18 Хватит нас пугать: латвийцы просят Минобороны прекратить говорить о вторжении. lv.sputniknews.ru,11.11.2019., https://lv.sputniknews.ru/Latvia/20191111/12742054/Khvatit-nas-pugat-latviytsy-prosyat-Minoborony-prekratit-govorit-o-vtorzhenii.html