Darbojoties nebanku finanšu pakalpojumu sniegšanā, uzņēmējiem ļoti labi nākas sajust ekonomisko temperatūru vēl krietni pirms Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) kārtējiem publiskotajiem datiem. Pagājušais gads ir iezīmējis izaugsmes tempu pazemināšanos gan pasaulē, gan arī Latvijā, kas kā maza un atvērta ekonomika ir būtiski atkarīga no globālajām ekonomiskajām svārstībām.
Globālais fons visumā nav labvēlīgs stabilai izaugsmei: valda ģeopolitiskā neskaidrība, konfliktu draudi, tirdzniecības karš starp divām lielākajām pasaules ekonomikām (gan ar decembra vidū panāktu pamieru jeb vienošanos par jaunu muitas tarifu nepiemērošanu), ilgais un sāpīgais "Brexit" process utt. CSP dati par pagājušā gada trešo ceturksni rāda, ka Latvijas IKP gada laikā ir audzis tikai par 2,9%. Jaunākās koriģētās Latvijas Bankas un lielo komercbanku prognozes kopumā sola vairs tikai ap 2,5% IKP pieaugumu.
Eksporta apjoms, salīdzinot 2019. gada pirmos desmit mēnešus ar attiecīgu periodu 2018. gadā, ir pieaudzis par nieka 0,6%. Jāatzīst, ka arī nebanku aizdevēju nozarē ir jūtama kopējā bremzēšanās – procesi kļūst lēnāki, klienti nav gatavi ņemt kredītus biznesa paplašināšanai pat uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem, ir vairāk iesniegumu līgumu termiņu pagarināšanai. Īpaši skarbi pērn klājies kokapstrādes nozarei, kas "Erst Finance" portfelī veido būtisku daļu – pirmajos trīs ceturkšņos attiecībā pret to pašu laikposmu 2018. gadā koksnes un koka izstrādājumu ražošana samazinājās par 2,7%. Nozares eksports attiecīgi laikā no oktobra līdz oktobrim ir krities pat par 12,4%!
Protams, katras konkrētas nozares rādītājus ietekmē ne tikai globālie procesi, bet arī pārejošas izmaiņas un iepriekš neprognozējami notikumi. Kokapstrādes ķibeles noteica ne tikai eksporta apstāšanās uz Lielbritāniju "Brexit" radītās neskaidrības dēļ, bet arī tādi faktori kā spēcīgās vētras Skandināvijā un kokgrauža invāzija Centrālajā Eiropā, kur kaitēkļa apturēšanas nolūkos atsevišķos reģionos tika nocirsti līdz pat 75% mežu.
Gada sākums, protams, ir klasisks brīdis, kad visi interesējas, kas mūs gaida jaunajā gadā – kādas būs tendences, kam jāgatavojas? Ekonomikas prognozētāja loma dažos aspektos gan līdzinās zīlētājam kafijas biezumos, jo neparedzami faktori (koku kaitēkļi, mājlopu slimības, laikapstākļi, starptautisko attiecību krīzes kādā pasaules reģionā, bet jo īpaši ar naftu bagātajos Tuvajos un Vidējos Austrumos) vai tamlīdzīgi ir grūti iekļaujami matemātiskajās tabulās, taču kopējās tendences ir iespējams ieskicēt. Globāli ir skaidrs, ka valstu sāncensība un potenciālo konfliktu iespējamība saglabāsies augsta, "Brexit" būs iegājis sava reālā izpildījuma fāzē (kas dažās nozarēs var izrādīties pozitīvi, jo vismaz ieviesīs skaidrību), savukārt pasaules ekonomikas cikliskā bremzēšanās vismaz gada otrajā pusē varētu beigties.
Cits jautājums – lokālie faktori, kas nelabvēlīgā situācijā var atstāt nozīmīgu iespaidu uz Latvijas ekonomisko attīstību. Mūsu finanšu sektorā valdošā neskaidrība tā pārregulācijas dēļ nu ir kļuvusi par pamatīgu klupšanas akmeni kopējā izaugsmē – CSP dati liecina par 14,3% kritumu finanšu un apdrošināšanas nozarē pagājušā gada trešajā ceturksnī attiecībā pret 2018. gada trešo ceturksni. To ir izraisījusi nepieciešamība izpildīt gan starptautiskās, gan "Moneyval", gan mūsu pašu likumdošanas prasības. Saprotams, ka komercbankām vajadzēja rēķināties, ka nebūs iespējams mūžīgi uzturēt biznesu ar personām un uzņēmumiem, kuru naudas izcelsme ir apšaubāma. Taču problēma ir tā, ka daudzas stingrās prasības savu partneru izpētē un formalitāšu kārtošanā skar arī virkni citu nozaru uzņēmumu, kuri ir t.s. naudas atmazgāšanas novēršanas likuma objektu sarakstā, kā arī nedaudz mazākā mērā – jebkuru kaut cik nozīmīgu uzņēmumu, ja tam ir globāla mēroga partneru tīkls, it īpaši trešās pasaules valstīs.
Un tad ir jautājums – vai šīs prasības ir adekvātas un kas ir to reālais autors? ASV Finanšu ministrija, "Moneyval", FKTK, Finanšu izlūkošanas dienests vai arī pašas komercbankas, kurām nu ir bail lieku reizi nepieprasīt no uzņēmēja kādu izziņu. Saskaņā ar mūsu klientu stāstīto reizēm tas aiziet pat tik tālu, ka jāsniedz ziņas par tāda sava partnera naudas līdzekļu izcelsmi, kas ir biržā kotēts uzņēmums ar desmitos miljonu mērāmu mārciņu apgrozījumu! Daudziem mazākiem uzņēmumiem tas prasa ievērojamus resursus, turklāt šī aizdomu atmosfēra sagandē biznesa vidi.
Tādēļ ar lielām bažām tiek gaidīta jaunā "Moneyval" ziņojuma publiskošana. Tas var izrādīties Latvijai ne pārāk labvēlīgs. Pat tad, ja nepiepildīsies ļaunākais scenārijs par mūsu valsts iekļaušanu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, Latviju var sagaidīt virkne jaunu prasību finanšu sektora sakārtošanā. Kopējam investīciju fonam valstī par labu nenāk arī skandāls ap Aivaru Lembergu, ko valdība par laimi diezgan ātri un veiksmīgi atrisināja, panākot sankciju atcelšanu Ventspils brīvostai. Potenciālās sekas Ventspils brīvostas palikšanai sankciju režīmā varēja būt ļoti smagas, jo aizdomu ēna un finansējuma grūtības skartu ne tikai ostas uzņēmumus, bet arī to partnerus.
Pie citiem faktoriem, kas šogad varētu mazināt ekonomisko izaugsmi, var minēt ES fondu investīciju samazināšanos sakarā ar iepriekšējā plānošanas perioda noslēgšanos, tranzīta apjomu krišanos Krievijas ostu politikas dēļ, Igaunijas pierobežas tirdzniecības apsīkumu, zaudējot Igaunijai alkohola "akcīzes karā" u. c. Tomēr klasiska krīze mūs diezin vai gaida. Visticamāk, ka IKP pieaugums šogad kopumā varētu būt ap 2,0–2,2% ar pieaugošu tendenci gada beigās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
