Inese Vaidere
Foto: Publicitātes attēli
Klimata un vides jautājumi ne tikai pilda ziņu virsrakstus, bet arvien biežāk ienāk arī ikdienas sarunās. Spilgts piemērs klimata pārmaiņu sekām, ko būs pamanījis ikviens Latvijas iedzīvotājs, ir nesen aizvadītie Ziemassvētki, kas nepriecēja ar baltām kupenām un pikošanos "kā senāk". Patiešām, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, dienu skaits ar sniega segu samazinās vidēji par vienu dienu divos gados. Ja piepildīsies sliktākais klimata pārmaiņu scenārijs, šā gadsimta beigās ziemas Latvijā gaidāmas teju divreiz (!) īsākas nekā šobrīd.

Bažām par klimata pārmaiņām ir arī ekonomiski iemesli – saskaņā ar Eiropas Vides aģentūru, no 2010. līdz 2017. gadam vidējie gada zaudējumi, ko Eiropas Savienībā (ES) radījuši ekstremāli laikapstākļi, bija aptuveni 13 miljardi eiro. Tas skar arī tieši mūs, jo tiek prognozēts, ka Latvijā būtiski palielināsies vidējā gaisa temperatūra un vidējais nokrišņu daudzums, tāpēc aizvien biežāk nāksies saskarties ar ekstremāliem laika apstākļiem.

Izmaiņas klimatā ietekmē ne tikai dabu, bet arī iedzīvotāju veselību, drošību un saimnieciskās aktivitātes. Piemēram, 2017. gada augustā, septembrī un oktobrī ilgstoši un intensīvi nokrišņu periodi izraisīja plūdus visā valstī, it īpaši Latgalē. Tie iznīcināja ražu un izraisīja plašus bojājumus ūdens kanāliem, kanalizācijas sistēmām un ceļu infrastruktūrai. Lai palīdzētu novērst plūdu radītos zaudējumus, Eiropas Parlamentā (EP) panācu 17,7 miljonus eiro liela finansējuma piešķiršanu Latvijai no ES Solidaritātes fonda. Tomēr vienmēr šāda palīdzība nav pieejama, un, galu galā mēs jau nevēlamies, lai tā bieži būtu jālūdz.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!