Sētās, kur starp saimnieku un suni valda cieša savstarpējā cieņa, uzticība un mīlestība, suns pārsvarā nav piesiets, tam tiek dota liela vaļa. Rezultātā tas var attīstīt savu dabisko inteliģenci atšķirt iebrucēju no labvēļa. Šāda suņa rējienam piemīt pavisam cita nots. Tas skan kā brīdinošs aicinājums saimniekam – aizej, izpēti, kas tur notiek. Šāds suns no cerbera kvalificējas par drošības konsultantu.
Arī Latvijas Republikas Valsts kontrole, atbilstoši Satversmei un Valsts kontroles likumam būdama neatkarīga augstākā revīzijas iestāde valstī, sevi salīdzina ar sargsuni. Vismaz tā lasāms Valsts kontroles mājas lapas sadaļā "Mīti un patiesības par Valts kontroli" [1]. Izcila, ļoti interesanta lasāmviela, kas skaidri parāda, kuram no sargsuņu tipiem tā vēlas līdzināties partneru un sabiedrības acīs. Jāteic gan, ka pērnā gada nogalē publicētais likumības revīzijas ziņojums "Zemkopības ministrijas darbība valstij piederošo derīgo izrakteņu apsaimniekošanā" [2], kā arī aizsāktais publiskais diskurss [3] vairāk atgādina ķēdes suņa rīcību, iztrūkstot analītiskai un loģiskai ekonomisko cēloņsakarību analīzei [4], [5]. Noticis skumjākais – ir sakosti abi – gan puišelis gan pastnieks, turklāt saimnieks nav kļuvis gudrāks, no kurienes uzradies ābols bērna rociņā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!