Sētās, kur starp saimnieku un suni valda cieša savstarpējā cieņa, uzticība un mīlestība, suns pārsvarā nav piesiets, tam tiek dota liela vaļa. Rezultātā tas var attīstīt savu dabisko inteliģenci atšķirt iebrucēju no labvēļa. Šāda suņa rējienam piemīt pavisam cita nots. Tas skan kā brīdinošs aicinājums saimniekam – aizej, izpēti, kas tur notiek. Šāds suns no cerbera kvalificējas par drošības konsultantu.
Arī Latvijas Republikas Valsts kontrole, atbilstoši Satversmei un Valsts kontroles likumam būdama neatkarīga augstākā revīzijas iestāde valstī, sevi salīdzina ar sargsuni. Vismaz tā lasāms Valsts kontroles mājas lapas sadaļā "Mīti un patiesības par Valts kontroli" [1]. Izcila, ļoti interesanta lasāmviela, kas skaidri parāda, kuram no sargsuņu tipiem tā vēlas līdzināties partneru un sabiedrības acīs. Jāteic gan, ka pērnā gada nogalē publicētais likumības revīzijas ziņojums "Zemkopības ministrijas darbība valstij piederošo derīgo izrakteņu apsaimniekošanā" [2], kā arī aizsāktais publiskais diskurss [3] vairāk atgādina ķēdes suņa rīcību, iztrūkstot analītiskai un loģiskai ekonomisko cēloņsakarību analīzei [4], [5]. Noticis skumjākais – ir sakosti abi – gan puišelis gan pastnieks, turklāt saimnieks nav kļuvis gudrāks, no kurienes uzradies ābols bērna rociņā.
Būt rūpīgam un gādīgam saimniekam
Ja gadījumā ir paslīdējusi garām minētā revīzijas ziņojuma galvenā būtība, runa ir par Valsts kontroles norādi uz iespējamu valstij piederošo kūdras resursu izsaimniekošanu AS "Latvijas valsts meži" (LVM) veiktās saimnieciskas darbības rezultātā. Tiek uzsvērts, ka kūdra gadiem ilgi atdota par sviestmaizi, bet nomas maksas indeksācija, stājoties spēkā attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem, sākta novēloti, zaudējumus valstij tikai palielinot.
Skaidrības labad jāuzsver, ka "Latvijas Finieris" kūdras biznesā nekad nav bijis iesaistīts, mēs ražojam bērza saplākšņa produktus, kas visā pasaulē pazīstami ar preču zīmi "RIGA". Tāpēc nekādā veidā nepretendējam uz tiesībām analizēt situāciju kūdras nozarē, tā ir šīs jomas profesionāļu kompetence [6]. Taču presē ir izskanējuši skaļi virsraksti, kas sabiedrībā sēj nepamatotas šaubas par LVM vadības gribu un spēju kopumā savus pienākumus pildīt kā rūpīgam un gādīgam saimniekam, kā tas minēts Komerclikuma 169. pantā [7] par komercsabiedrību valdes un padomes locekļu atbildību. Šai ziņā gan jūtam, ka varam palīdzēt ar plašākas perspektīvas iezīmēšanu.
Ko tad nozīmē pildīt savus pienākumus "kā rūpīgam un gādīgam saimniekam"? Būtībā tā ir juridiska ģenerālklauzula, kas kontinentālās Eiropas komerctiesībās tiek lietota, lai konkretizētu ārkārtīgi daudzveidīgas tiesiskās saistības [8], [9]. Tās neaprobežojas tikai ar striktu normatīvās vides ievērošanu, ko vērtē Valsts kontrole atbilstoši starptautisko publiskā sektora revīzijas standartu nenoliedzami detalizētajām prasībām. Pilnībā izvērtēt atbilstību "rūpīga un gādīga saimnieka" kritērijiem var tikai rūpīgi iedziļinoties konkrētajā komercdarbības praksē ar dziļu izpratni par ekonomiku. Šādiem mērķiem ir paredzēti lietderības auditi, konkrētajā gadījumā tāds nav veikts.
Uzticības nozīme uzņēmējdarbībā
Tāpat kā LVM, arī koncerns "Latvijas Finieris" ir liela, sarežģīta, dziļi integrēta, uz ilgtermiņa izaugsmi vērsta daudznozaru sistēma. Abos gadījumos to pārdomāti un pamatīgi būvējušas spēcīgas līderu komandas ar izcilām zināšanām un intuīciju, vienlaikus veicot rūpīgu ikviena lēmuma saimniecisko risku īstermiņa un ilgtermiņa analīzi. Rūpniecisko uzņēmumu savstarpējās attiecībās šādu lielu sistēmu statuss korporatīvās pārvaldības standartu latiņu uzliek ārkārtīgi augstu. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad "Latvijas Finieris" bijis vienīgais kāda konkrēta produkta piegādātājs pasaulē. Būtu neiespējami, pat neiedomājami situāciju izmantot ļaunprātīgi, agresīvi, neprognozējami un vienpusēji mēģinot mainīt iepriekš norunātus spēles noteikumus. Pat viens šāds precedents dramatiski iedragātu uzņēmuma reputāciju pilnīgi visās tā darbības jomās.
Atrodoties sazarotas un garas pievienotās vērtības ķēdes centrā, uzņēmums nevar uz attiecībām ar partneriem raudzīties kā brutāls pelnītājs. Tā vietā gluži pretēji – laiks, darbs un līdzekļi jāiegulda sadarbības partneru izprašanā, viņu attīstības veicināšanā, kopīgos izglītošanās procesos. Tas ir lēns, evolucionārās attīstības ceļš, kas nodrošina sabalansētu līdzsvaru starp visiem iesaistītajiem pievienotās vērtības ķēdes dalībniekiem. Šāds, vienlīdzīgā attieksmē un partneru savstarpējā izpratnē balstīts domāšanas veids ir dziļi iesakņojies "Latvijas Finiera" koncerna struktūrā, kļuvis pašsaprotams uzņēmuma vadībā un lēmumu pieņemšanā. Uz šādu domāšanas veidu balstās arī tās ciešās uzticības saites, kas kā neredzams tīkls satur vienotā sistēmā pasaules ekonomiku. Ne vienmēr šo savstarpējo uzticību no malas ir viegli pamanīt un novērtēt tās ietekmi uz lēmumiem, ļoti bieži biznesa ētikā balstītās vērtības un uzņēmumu iekšējās apņemšanās stāv augstāk par vienkāršiem rakstveida noteikumiem.
Nosodīt uzņēmumu par to, ka tas sekojis korporatīvās pārvaldības labākai praksei, meklējot kopsaucēju un rezultātā varbūt kādā situācijā šķietami nerīkojoties pietiekami ātri, ir neredzēt "aiz kokiem mežu". Tāpat ir nepilnīgi vērtēt, ka nomas maksa par zemes platību vai cena par izejmateriālu ir vienīgais, ko valsts iegūst no tai piederošo resursu apsaimniekošanas.
Zāles, nevis giljotīna
"Latvijas Finierim" ar LVM kopš tā izveides pirmās dienas ir bijusi cieša sadarbība, tas devis iespēju labi izprast šajā uzņēmumā valdošo morāles kodeksu. Daudzējādā ziņā abiem meža nozares flagmaņiem tas ir ļoti līdzīgs. LVM visus gadus bijis pirmrindnieks izrādot līderību daudzu jautājumu risināšanā, kuru pozitīvais efekts sniedzas tālu pāri vienas tautsaimniecības nozares interesēm.
Inovatīvu tehnoloģiju un produktu attīstība, darba samaksas izmaiņu veicinošu kritēriju ieviešana līgumos ar sadarbības partneriem; zinātnisko pētījumu pasūtījumi, kuru rezultāti pieejami ikvienam; bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas prasību izstrāde un ieviešana ikdienas praksē; meža ainavu ekoloģiskā plānošana; bērnu un jauniešu izpratnes veidošana par meža daudzveidīgo nozīmi sabiedrības dzīvē... šādus piemērus var minēt daudz [10]. Protams, pārfrāzējot pazīstamo teicienu, ikviens, kas kaut ko dara, agrāk vai vēlāk kļūdās. Vai pirmā brīdī šķietamas kļūdas dēļ būtu jāapšauba gadiem ilgi veidotas sistēmas pastāvēšana? Pat, ja neizdarības bijušas apzinātas vai savlaicīgi novēršamas, katrā, arī visveselīgākajā organismā var ieperināties vīruss. To nepieciešams lokalizēt un slimo vietu pēc iespējas ātrāk ārstēt. Galvas nociršana ir radikālākā no "ārstniecības" metodēm.
Interesanti, ka vismaz spriežot pēc mājas lapā rakstītā [1], rūpīgu un gādīgu saimnieku raksturojošās vērtības un rīcības pēc būtības ir liktas arī Valsts kontroles darbības pamatā. Savukārt Valsts kontroles galvenais klients ir Latvijas nodokļu maksātājs. Valsts kontrolei ir jāstāsta un jārāda klientam, kā tiek tērēta tā nauda un lietota tā manta. Ja pieņem alegoriju par saimnieka un viņa sargsuņa cieņpilno sadarbību, tad būtu tikai izcili, ja arī divu lielu valsts nozīmes struktūru kolektīvi, kādi noteikti ir Valsts kontrole un LVM, darbotos vienotā sinerģijā. Konsultētu viens otru, nevis kostu. Ja nepieciešams, kopīgi uzdrīkstoties arī iestāties par izmaiņām normatīvajā vidē, kas veicinātu sakārtotību, procesu kvalitāti un valsts izaugsmi.
Saites uz avotiem:
3. https://www.delfi.lv/news/versijas/inga-vilka-latvijas-valsts-mezi-aizmirst-ka-saimnieko-ar-valsts-ipasumu.d?id=51729793
8. Dr. iur. cand. Evija Novicāne, Jurista Vārds, 21.02.2017., Nr. 8 (962), 18.-26. lpp.
9. https://juristavards.lv/doc/147266-krietna-saimnieka-rupibas-nozime-komerclikuma/
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!