Augstskolu pārvaldība: jaunie zinātnieki aicina neiet ierakumos  (15)

Tas tapis pēc Ministru kabineta (MK) 2019. gada 20. augusta sēdes protokollēmuma uzdevuma sagatavot un līdz 2019. gada 17. decembrim iesniegt izskatīšanai MK konceptuālo ziņojumu par augstskolu un valsts zinātnisko institūtu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, veidojot pārredzamu, atbildīgu, uz augstākās izglītības un pētniecības izcilību vērstu un starptautiskai praksei atbilstošu pārvaldības struktūru. Tā sagatavošanai no septembra līdz decembrim IZM rīkoja 4 semināru ciklu ar nosaukumu "Augstākās izglītības pārvaldība: drosme mainīties", kas pēc Valsts prezidenta kancelejas iniciatīvas tika papildināts ar piekto semināru pagājušā gada 20. decembrī [1], kā arī organizēja [4] Augstākās izglītības pārvaldības darba grupas sanāksmes, kurās piedalījās universitāšu, augstskolu, studentu un zinātnisko organizāciju, kā arī vairāku lielu vietējo uzņēmumu pārstāvji.

Līdz ar to varētu domāt, ka ziņojuma projekta saturs ir veidots, balstoties uz diskusiju dalībnieku priekšlikumiem un viedokļiem. Taču jāatzīst, ka dalībnieku domas tikai atsevišķos gadījumos bija vienotas un saskanīgas ar IZM pozīciju. Konceptuālā ziņojuma projekta satura detalizētai apspriešanai praktiski netika veltīta neviena diskusija, jo tas tika izplatīts ļoti īsu laiku pirms pēdējā semināra 20. decembrī, kurā atvēlētais laiks diskusijai bija mazāk nekā vien stunda.

Turklāt šobrīd noteiktais termiņš (10. janvāris) komentāru iesūtīšanai par ziņojuma projektu nozares pārstāvjiem praktiski dod tikai vienu (gada pirmo!) nedēļu, sava viedokļa formulēšanai un priekšlikumu izstrādei. Tādēļ ir saprotams, ka augstskolas ir neapmierinātas un vairāku nozares institūciju pārstāvji jau pauduši [2,3,4,5] vai grasās paust asu noraidījumu šī konceptuālā ziņojuma projekta tālākai virzībai. Situāciju vēl vairāk saspīlē brīžam asā retorika medijos un attiecībās starp jomas ministri un dažiem nozares pārstāvjiem.

Kopumā šīs darbības no malas izskatās kā iešana katram savos ierakumos, nevēlēšanās iedziļināties otras puses viedoklī, rast kompromisu, un līdzīgas ainas, mēģinot ieviest izmaiņas augstākās izglītības nozarē, varētu atminēties gandrīz visu pēdējo izglītības ministru laikā. Mēs, jaunie zinātnieki, tai skaitā augstskolu mācībspēki, uzskatām, ka šāda rīcība kavēs ļoti nepieciešamās un nozīmīgās pārmaiņas ceļā uz starptautisku izcilību augstākajā izglītībā un pētniecībā un nav atbalstāma ne no vienas puses.

Mūsu valsts ir pelnījusi izcilu augstāko izglītību, bet ne "pāri līķiem". Daudz labāks rezultāts ir panākams ar iecietību, sadarbību un godīgumu vienam pret otru. Tādēļ aicinām IZM paredzēt ievērojami ilgāku laiku (vairākus mēnešus) konceptuālā ziņojuma "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" projekta apspriešanai un uzlabošanai, savukārt augstākās izglītības nozares pārstāvjus aicinām aktīvāk iesaistīties pārvaldības modeļa pilnveidē, piemēram, veidojot savas iekšējās darba grupas konkrētu priekšlikumu izstrādei un daloties ar ministriju ar savām idejām.

Notikušajās diskusijās nozares pārstāvji ir vairākkārt minējuši, ka IZM nav pietiekami pamatojusi pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību un nav identificējusi problēmas, kuras tā risinās. Ir dzirdēti arī pamatoti pārmetumi par steigā izstrādāto konceptuālo ziņojumu un patiesas iedziļināšanās trūkumu.

Mēs, jaunie zinātnieki, plaši sadarbojamies ar kolēģiem citās valstīs. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība ir gan aktīva organizācijas EURODOC, gan "Global Young Academy", gan "European Young Academies", gan "Nordic-Baltic Academies" biedre. Ilggadējā darbība šajās organizācijās ļauj mums pārzināt citu valstu pieredzi, tostarp prognozēt notikumu attīstību mūsu valstī līdzīgu situāciju gadījumā. Mēs uzskatām, ka augstskolu pārvaldības modeļa sakārtošana ir kritiski svarīga ceļā uz izcilu augstāko izglītību, bet tai jāparedz vairāk laika.

Kādas tad ir trīs galvenās problēmas Latvijas augstākās izglītības sistēmā, kas Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedru skatījumā nav atrisināmas bez pārvaldības modeļa maiņas?

Augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti pirmkārt nosaka akadēmiskā un zinātniskā personāla izcilība, ko daudzos, bet ne visos, gadījumos atspoguļo tā starptautiskā konkurētspēja. Diemžēl esošā situācija neļauj tieši novērtēt mūsu akadēmiskā un zinātniskā personāla starptautisko konkurētspēju, jo atalgojuma sistēma (bet ne apmērs), amatu prasības un konkursu procedūras nav mērķētas uz ārvalstu kandidātu ieinteresēšanu un piesaisti. Tā rezultātā akadēmisko un zinātnisko amatu konkursi nomācošā vairākumā gadījumu beidzas ar viena, iepriekš sarunāta, vietējā kandidāta pieteikuma izskatīšanu.

Augstskolas šo neatvērtību parasti pamato ar nepietiekamo finansējumu, kas neļauj piedāvāt starptautiski konkurētspējīgu atalgojumu. Nevar noliegt, ka augstākās izglītības un zinātnes finansējums ir nepietiekams, kā rezultātā zinātnieku skaits Latvijā pret visiem nodarbinātajiem ir aptuveni divas reizes mazāks nekā Igaunijā un četras reizes mazāks nekā Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, un tas ir par pamatu zemai iekšējai konkurencei.

Taču, paskatoties Valsts ieņēmumu dienesta apkopoto informāciju par profesiju vidējām stundu tarifa likmēm [6], redzams, ka profesoru un vadošo pētnieku vidējās stundu likmes pagājušā gada pirmajos 10 mēnešos bija attiecīgi 22,3 un 14,3 eiro jeb aptuveni 3740 un 2400 eiro par pilnu slodzi. Mūsuprāt, ņemot vērā zemāku dzīves dārdzību Latvijā salīdzinājumā ar Rietumeiropu, šāds atalgojuma apmērs ir vairāk nekā pietiekams [7], lai spētu ieinteresēt ārzemju kandidātus piedalīties konkursā par akadēmiskā un zinātniskā personāla amatiem.

Taču amata konkursu atvēršana un procedūru pielāgošana starptautiskiem kandidātiem ir apgrūtināta situācijā, kad par to jālemj augstskolu senātos esošajam akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, kura nākotnes karjeras perspektīvas tas var apdraudēt. Tāpēc šādu, uz konkurences paaugstināšanu vērstu, stratēģisku jautājumu izskatīšana būtu jānodod tādas pārvaldes struktūru ziņā, kuras locekļiem nav interešu konflikta.

Mūsdienu straujā globalizācija, tehnoloģiju attīstība un sabiedrības ieradumu maiņa rada nepieciešamību augstskolām ātri reaģēt un pielāgoties jauniem izaicinājumiem, lai tās spētu nodrošināt izglītojamo konkurētspēju globālajā darba tirgū un būt par ekonomikas izaugsmes katalizatoriem – izciliem zināšanu un inovāciju centriem. Jaunie izaicinājumi ir daudzveidīgi, bieži tie ir ļoti atšķirīgi no ierastās akadēmiskās vides. Iespējams, tas ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem pašreizējai augstskolu pārvaldībai. Piemēram, nesenais IZM pasūtītais Pasaules Bankas pētījums [8] sniedza izsvērtu un argumentētu skatu no malas, kā arī praktiskus ieteikumus, ko augstskolas jau šobrīd var darīt, lai uzlabotu akadēmisko karjeru un iekšējās pārvaldes un finansēšanas jomas.

Varam kritiski novērtēt, cik no šiem jautājumiem ir kvalitatīvi atrisināti, vai vismaz par tiem augstskolās pēdējo divu gadu laikā notikušas diskusijas. Stratēģisku lēmumu pieņemšanā par jaunu studiju un pētniecības virzienu izveidi un prioritāšu noteikšanu nedrīkst vilcināties, lai nezaudētu pamatlicēja vai pirmatklājēja priekšrocības globālajā sacensībā. Tāpat cīņa par izciliem mācībspēkiem un zinātnisko personālu pieprasa ātru un pietiekami biežu personāla politikas pielāgošanu. Mūsuprāt, pašreizējais pārvaldības modelis, kurā stratēģiskā virziena izvēle uzticēta augstskolu senātiem, nav pietiekami dinamisks un nespēj nodrošināt ātru reakciju uz jauniem izaicinājumiem, kas ir saistīts ar dabisku senāta locekļu personīgo un savas nozares interešu vai tradīciju aizstāvību.

Tāpēc diskusiju par citu pārvaldes formu nedrīkst atlikt. Un tā neizbēgami ir saistīta ar katras augstskolas mērķiem un uzdevumiem, ko definētu augstskolu tipoloģija. Mums ir jādefinē, kādām ir jāizskatās izcilajām zinātnes universitātēm, un no tām jāpieprasa zināšanu jaunrade, kā arī jāsaprot, ka nozaru augstskolām ir gan jābūt sazobē ar darba tirgu, gan jānodarbojas ar pielietojamo pētniecību. Uzskatām, ka nevaram no visām augstskolām sagaidīt vienādi plašu spēju atbildēt uz dažādajiem izaicinājumiem.

Latvijas augstskolu internacionalizācija šobrīd tiek saprasta un mērīta pēc diviem galvenajiem rādītājiem – ārzemju (t.sk. apmaiņas) studentu un mācībspēku skaita. Tomēr mūsdienīga internacionalizācijas izpratne ir daudz plašāka, kā, piemēram, aprakstīts Zalcburgas principu rekomendācijās. [9] Tā ietver kopīgu (t.sk. arī starptautisku, starp augstskolām) programmu veidošanu gan vietējiem, gan ārzemju studentiem, studentu sagatavošanu darbam starptautiskā vidē, zinātniskā personāla starptautisko sadarbību kā normu, regulāru pētnieciskās programmas un pētniecības rezultātu vērtēšanu, kā arī dokumentu aprites un pārvaldības organizēšanu veidā, kas pieejams arī angļu valodā runājošajiem.

Šaurā internacionalizācijas izpratne neveicina augstskolu starptautisko atpazīstamību. Ārzemju studenti visbiežāk faktiski ir nošķirti no vietējiem studentiem, viņi nesaņem to pašu attieksmi un iespējas, ko vietējie studenti, un otrādi. Zinātniskais personāls ne vienmēr veido starptautiskus kontaktus, publicējas starptautiski atpazīstamos zinātniskajos žurnālos, uzstājas starptautiskās konferencēs. Tāpat gan ārzemju studentiem, gan akadēmiskajam un zinātniskajam personālam ir ierobežotas iespējas piedalīties augstskolu pārvaldes struktūru darbā. Mūsuprāt, plašāka internacionalizācija nenotiks, kamēr augstskolu pārvaldes struktūru darbā neiesaistīs neatkarīgus ārzemju pārstāvjus. Šo struktūru internacionalizācija ir jāskata kā iespēja sasniegt augstāku starptautisko atpazīstamību.

Starptautiskā atpazīstamība kopā ar starptautiski konkurētspējīgu akadēmisko un zinātnisko personālu ir galvenie faktori, kas nosaka augstskolu starptautisko reitingu. Lai arī kādas Latvijas augstskolas iekļūšanai "Top 500" pasaules labāko augstskolu sarakstā nevajadzētu būt par pašmērķi, tomēr tas nebūs iespējams, neuzlabojot starptautisko atpazīstamību un nepaaugstinot konkurenci par akadēmisko un zinātnisko amatu vietām. Tādēļ aicinām IZM uzklausīt gan augstākās izglītības iestāžu vadību, gan darbiniekus un it īpaši studentus (kuru nākotnes dēļ šīs reformas vispār tiek veiktas!), kā arī nozares pārstāvjus lūdzam būt konstruktīviem, dalīties ar savu redzējumu un kopradīt. Mēs visi esam atbildīgi par savu valsti. Tikai kopā mums izdosies izveidot izcilu un rezultatīvu augstākās izglītības sistēmu Latvijā.

[1] Ziņa par IZM rīkoto diskusiju ciklu "Augstākās izglītības pārvaldība Latvijā: drosme mainīties", https://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/3665-izm-organize-diskusiju-ciklu-augstakas-izglitibas-parvaldiba-latvija-drosme-mainities

[2] LA: Kam nāksies zaudēt universitātes statusu, https://www.la.lv/kam-naksies-zaudet-universitates-statusu

[3] NRA: LU prorektors Valdis Segliņš: IZM koncepcijās ik uz soļa ir kas strīdīgs, šķībs un greizs, https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/301275-lu-prorektors-valdis-seglins-izm-koncepcijas-ik-uz-sola-ir-kas-stridigs-skibs-un-greizs.htm

[4] Asoc.prof. A. Rītums. LMA: Dažas piezīmes par konceptuālā ziņojuma projektu, https://www.lma.lv/aktuali/dazas-piezimes-par-konceptuala-zinojuma-par-augstskolu-ieksejas-parvaldibas-modelu-mainu-projektu

[5] Doc. Klāvs Sedlenieks, RSU. Atkal viens izglītības reformas rēgs, https://klavssedlenieks.wordpress.com/2020/01/05/atkal-viens-izglitibas-reformas-regs/

[6] VID profesiju atalgojuma statistika https://www.vid.gov.lv/lv/statistika/profesiju-atalgojums

[7] Eiropas Komisijas "Eurydice: Conditions of Service for Academic Staff Working in Higher Education" (skatīt katrai valstij atsevišķi – saite uz Francijas piemēru) https://eacea.ec.europa.eu/national-policies/eurydice/france/conditions-service-academic-staff-working-higher-education_en

[8] IZM Pasaules Bankas pētījuma vietne, https://izm.gov.lv/lv/pasaules-bankas-petijums

[9] Zalcburgas principi II – Rekomendācijas doktorantūrai, https://eua.eu/resources/publications/615:salzburg-ii-%E2%80%93-recommendations.html