Pēteris Apinis: Alkohols, akcīzes nodoklis, partiju sponsori un nedzeršana Dziesmu svētkos  (130)

Tomēr, kā zināms, alkoholismu nevar ielikt ne īsā definīcijā, ne īsā noliegumā. Nevienam, izņemot islāmu, nav izdevies stingri pateikt "alkoholam– NĒ", ko kopiena vai sabiedrība labprāt akceptētu.

Raksts ir garš, un es neceru, ka tie, kam alkohols tiešām ir aktualitāte, šo rakstu izlasīs līdz galam. Tādēļ daļu secinājumus esmu pārcēlis uz raksta sākumu, bet daļu skaidrojumu – uz beigām.

Tie, kas raksta indīgus komentārus par šajā rakstā paustajām atziņām, diez vai ir tikuši līdz šai rindkopai, viņi vienkārši šādus rakstus nelasa. Ja kāds lieto vairāk par 2 devām alkohola dienā, viņam būtu vēlams vērsties pie narkologa.

Vairums cilvēku par alkoholu zina visu, jebkuram par alkohola lietošanu ir viedoklis.

Vairums cilvēku zina, kurš alkohols ir labs, bet kurš – slikts, kuru alkoholu cilvēki pērk, kā arī – kur pērk, kur un kā dzer. Viņi zina, ka sliktie kaimiņu bērni iesaista viņu labos bērnus dzeršanā. Viņi zina, ka alkohola tirdzniecības ierobežojumi ierobežo vienīgi viņu cilvēktiesības. Un vēl viņi zina, ka alū ir B vitamīns, toties sarkanvīnā ir rezveratrols un flavonoīdi, kam piemīt antioksidantu īpašības, bet šie antioksidanti kaut kādā mērā sargā artērijas un sirds muskuļus, palielina augsta blīvuma lipoproteīna (ABL) jeb "labā" holesterīna līmeni.

Populāra ir atziņa par alkoholu kā labajām zālēm. Gandrīz visas augu valsts tinktūras daudzus gadsimtus kā galvenais ārstniecības līdzeklis bija radītas kā etilspirta uzlējumi. Dažkārt pietika lietot vienu, piemēram, vilkābeles tinktūru aritmijas gadījumā. Daži mēģināja tinktūras apvienot un radīt universālu zāļlīdzekli.

Rīgas melnajam balzāmam līdzīgu šķidrumu Rīgas aptiekārs Abrahams Kunce ražojis jau 1752. gadā kā spirta uzlējumu uz ozolmizām, mellenēm, avenēm, piparmētrām, vērmelēm, bērzu pumpuriem, baldriānam, arnikai, liepziediem, asinszālei, medum un sazin vēl kam, un šis uzlējums ir lietots pret visām kaitēm, t.sk., caureju, vemšanu un aizcietējumu, augstu un pazeminātu temperatūru, galvas, kaulu un muskuļu sāpēm, un, droši vien, arī pret onkoloģiskām slimībām, ja vien kāds tajā laikā līdz vēzim nodzīvoja. Bet gadsimtiem ilgi alkohols ir bijis galvenais antidepresants garajos ziemas vakaros.

Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) strādā divas fantastiski zinošas kolēģes Iveta Pudule un Aija Pelne, kas gadiem pēta alkohola lietošanas paradumus, skolēnu veselību, atkarības kā sabiedrības veselības problēmu Latvijā. Parasti Saeimas komisijas, Ministru kabineta, Veselības ministrijas sēdēs viņas tiek laipni aicinātas, bet vārdu viņām nedod, jo visi klātesošie ir pārliecināti, ka paši zina visu. Atkarību pētījumus var atrast SPKC mājas lapā un pat vienkārši internetā, bet neesmu sastapis nevienu politiķi, kas tam būtu atvēlējis laiku. Vēl mazāk politiķi vēlas uzklausīt Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāju Astrīdu Stirnu, kura zina un vienmēr ir gatava pastāstīt ar kādām narkotiskām vielām (alkohols ir narkotika!) Latvijas iedzīvotāji saindējas, kļūst atkarīgi un mirst.

Kā politiķi samazināja stipra alkohola akcīzi un kā meklē ceļus to neatjaunot

Alkohola pratības paraugstundas piemērs bija pērnā gada jūnijs un jūlijs, kad likumdevēji un valdības vīri sacentās daiļrunībā, un Saeima 8. jūlijā (pirmdienā, ārkārtas sēdē!) pieņēma grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kas paredzēja samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 1840 eiro (uz 100 litriem absolūtā spirta) uz 1564 eiro (uz 100 litriem absolūtā spirta). Tiesa, šis pats likums nosaka, ka no 2020. gada 1. marta šai likmei ir jābūt 2025 eiro (uz 100 litriem absolūtā spirta), un šobrīd Saeimas koridoros un Finanšu ministrijas kabinetos labi ģērbti darboņi ar pārliecināšanas spējām un finansiāliem argumentiem mēģina panākt šīs normas atlikšanu. Koalīcijas partijas raugās viena uz otru ar cerību, ka tā otrā būs iniciators šai atlikšanai. Visi gatavojas spraigai diskusijai, kurā vainu par savu atbalstu alkohola vēl lielākam patēriņam novelt uz igauņiem, kontrabandistiem vai slikto bērnu vecākiem.

Argumentus "par" vai "pret" jebkādu alkohola ierobežošanu (pret alkohola akcīzi, pret tirdzniecības ierobežojumiem bērniem, pret stingriem tirdzniecības nosacījumiem utt.) šķiet, esmu dzirdējis tik daudz, bet sociālajos tīklos izlasījis visus, tādēļ man, lūdzu, komentāros nerakstiet, es komentārus nelasu.

Mans arguments priekš mājsaimniecēm ir vienkāršs – ja mēs salīdzinām alkohola un piena cenu salīdzinošu celšanos, tad proporcionāli pēdējos 15 gados piens ir četrkārt sadārdzinājies, salīdzinot ar alkoholu.

Pirmais pseidoarguments, ko met galdā mani oponenti ir – vai tad Tu pats nedzer? Un šī pesidoargumenta loģika saka – ja nu Tu neesi pilnīgs atturībnieks, Tev nav tiesības liegt visiem citiem dzert tik, cik viņi vēlas, un nodzirdīt arī savus bērnus.

Ārsti iedalās divās grupās – vieni, kas atļauj un pat iesaka vīriešiem dienā lietot 2 devas alkohola, bet sievietēm – vienu (vienkāršoti – viena deva alkohola ir mazais alus, glāze vīna vai 50 ml stipra dzēriena), otri, kas saka – arī šādas devas ir kaitīgas sirds asinsvadu sistēmai, smadzenēm, nierēm un aknām. Es alkoholu neiesaku, bet pret šo vienu vai divām devām dienā neiebilstu. Un parasti atkārtoju, ko par šo jautājumu vienmēr saka profesors, kardiologs Andrejs Ērglis: "tikai nekādā gadījumā nedrīkst visas tās 14 nedēļas devas savākt un izlietot vienā piektdienas vakarā". Cilvēka organismā darbojas alkohola dehidrogenāze, kas alkoholu sadala un tas tiek izvadīts no organisma. Visu nosaka alkohola deva – vai pietiek dehidrogenāzes un aknu kapacitātes cīņā ar uzņemto alkohola devu. Toksikoloģijas tēvs Paracelzs ir teicis, ka viss ir toksisks, būtiska ir tikai deva.

Par alkoholu senie romieši teica "In Vino Veritas" (vīnā ir patiesība), tādēļ Ernsts Hemingvejs, Džeks Londons, Edgars Allans Po, Oskars Vailds, Ēriks Marija Remarks, Sergejs Jeseņins, Vladimirs Visockis, Josifs Brodskis, Māris Melgalvs un Ņurbulis (Aivars Neibarts) savus labākos darbus rakstījuši ar glāzi rokā, nemaz nerunājot par ievērojamiem rokmūziķiem, gleznotājiem, aktieriem un gleznotājiem, kuri arī ceļu uz mākslas patiesību meklējuši glāzē.

Alkohola tirgotāji un ražotāji allaž ir bijuši partiju sponsori. 2019. gada Saeimas balsojumam par alkohola akcīzes samazināšanu nav nekāda cita skaidrojuma, kā tikai tas, ka alkohola lobijam izdevās sponsorēt šādu Saeimas lēmumu. Alkohola cena samazinājās, pierobežas alkoautlet veikali pildījās izslāpušiem igauņiem un somiem, taču samazinājās arī ienākums valsts kasē no alkohola akcīzes, bet šos skaitļus noslepenoja. Vienkāršie ļaudis varēs izdarīt secinājumus tikai pēc tam, kad atklātībā nāks visi 2019. gada budžeta skaitļi, un mēs varēsim redzēt – cik valsts budžetam (t.sk., skolotāju un medmāsu algām) ar savu lēmumu nozaga Saeimas valdošā koalīcija. Tiesa, alkohola patēriņš Latvijā pieauga. Pētījumi liecina, ka alkohola lietošanas izplatība vismaz vienu reizi pēdējā mēneša laikā 15 gadus veciem zēniem ir 23,5%, bet meitenēm 13,8%. Attiecīgi 13 gadīgo grupā – zēniem 10,8 un meitenēm 6,4%, kaut tiesiskais regulējums Latvijā liedz bērniem iegādāties alkoholu, bet pieaugušajiem – piedāvāt, iesaistīt dzeršanā, iegādāties nepilngadīgo lietošanai alkoholiskos dzērienus.

Mērfija likumu medicīnas sadaļā ir Baraha likums, kas nosaka, ka alkoholiķis ir cilvēks, kas dzer vairāk nekā viņa ārsts. Šis princips darbojas visā sabiedrībā. Ja ministrs pudeli alkohola dzer katru vakaru kaut vai darba sarunā, tad viņš problēmas redz tikai tajos alkoholiķos, kas pēc dzeršanas vairs nestāv kājās, bet sevis attaisnošanai (jo kaut kur ir lasījis, ka ikdienas pudeles izdzeršana ir alkoholisms) labprāt piekristu, ka arī līdzcilvēki dzertu 1 pudeli alkohola katru vakaru.

Alkohola divas nāvējošās sejas Latvijā – bērnu alkoholisms un nelegālais alkohols

Cīņa ar alkohola pārmēra lietošanu Latvijā patiesībā ir cīņa tikai ar divām problēmām – bērnu alkoholismu un nelegālā alkohola pieejamību. Vismaz vienu reizi alkoholu lietojuši gandrīz visi (96%) 15 – 16 gadus vecie jaunieši. 70% Latvijas piecpadsmitgadīgo pusaudžu pētījumā atzīst, ka viņiem ir ļoti viegli vai viegli iegādāties vai iegūt alkoholiskos dzērienus, ar to saprotot gan piekļuvi, gan cenu. Aptuveni puse Latvijas jauniešu alkoholu lieto riskantā veidā, bet 30,5% zēnu un 25,6% meiteņu šajā 15 gadu veco bērnu grupā atzīst, ka ir bijuši piedzērušies divas vai vairāk reizes. Visiem, kas apgalvo, ka likums taču aizliedz bērniem alkoholu pirkt un dzert, vienkārši lūdzu vēlreiz paskatīties uz šiem skaitļiem – 2/3 bērni droši zina, ka var un māk nopirkt alkoholu, bet 1/3 vai 1/4 – ka itin bieži bijuši piedzērušies.

Otra problēma Latvijā ir nelegālais alkohols – krutka, kandža, kontrabanda, točkas un diennakts veikali – kafejnīcas, kuros 24 stundas tirgo zināmas un nezināmas izcelsmes alkoholiskos dzērienus. Nelegālais alkohols, kas Latvijā ir 20 – 35% no visa patērētā alkohola, ir Iekšlietu ministrijas (robežsardzes, policijas, muitas) problēma. Nereti ir tā, ka vienīgi vietējais policists nezina, kur viņa iecirknī ir točka, bet to zina visi pārējie pilsētas vai ciema iedzīvotāji. Ir pilnīgi skaidrs, ka augstākā policijas un drošībnieku līmenī tiek piesegta un jumtota alkohola kontrabanda un nelegālā tirdzniecība. Nelegālā alkohola tirdzniecība plaukst arī bāros un kafejnīcās. Latvijā nelegālais alkohols ir iemesls aptuveni 3000 pāragrām nāvēm gadā, ko izraisa toksiski šķīdumi, slikti attīrīta kandža, točkās iegādāts un nezināmā mājas laboratorijā atšķaidīts un atkrāsots tehnisks, spirtu saturošs šķidrums. Nelegālais alkohols palīdz uzturēt augstu pašnāvību, nelaimes gadījumu, slīkšanas gadījumu skaitu, kā arī noziegumu augstu īpatsvaru.

Labā ziņa ir tā, ka bērni un jaunieši alkoholu iegādājas galvenokārt legālās tirdzniecības vietās. Taču uz alkohola tirdzniecības vietām bērnus aizved pieaugušie ar savu piemēru, kā arī reklāma. Alkohola negāciju plašajā uzskaitījumā es parasti pamanu arī bezatbildīgu bērnu piesaisti tiešajai vai netiešajai alkohola reklāmai. Tieša reklāma bērnus sasniedz katrā sporta raidījumā ar dzirkstoša alus glāzi, žurnālu krāsainajās bildēs, kur izcelti smalki dzērieni kā smalkas un labklājīgas dzīves sastāvdaļa.

Lai man nepārmestu, ka es neredzu un neapkaroju arī citas alkohola radītās negācijas, esmu spiests lasītājam atgādināt, ka alkohola lietošanas riski un biedi ar šīm problēmām nebeidzas. Mūs satrauc sieviešu alkoholisms, ģimenes alkoholisms, alkohola lietošana sēžoties pie stūres, alkohola lietošana darba vietās, nekontrolētā kandžas dzīšana, slēpjoties aiz reģionālām tradīcijām "tikai viesu nama vajadzībām", līdzatkarības, pašnāvības, slīkšana, avārijas, nelaimes gadījumi. Latvijas pirmā vieta pasaulē ar slīkušo skaitu pret iedzīvotāju skaitu, ir tieši saistīta ar alkohola patēriņu, jo 4/5 no visiem noslīkušajiem (un arī izglābtajiem) ir konstatēts visai liels alkohola promiļu līmenis asinīs. Klīniski alkoholisms nozīmē smadzeņu atrofiju, aizkuņģa dziedzera iekaisumu, aknu cirozi, nieru mazspēju, infarktu un vēzi.

Likumdevēju un ierēdņu darbība alkoholisma, smēķēšanas un narkomānijas ierobežošanā pārāk bieži izskatās pēc farsa

Alkohola problēma Latvijā galvenokārt tiek risināta, apsaukājoties no Saeimas tribīnes, mēdijos un sociālajos tīklos (dzērājs, alkoholiķis, pats tāds, piesaucot dažādu kaimiņ–tautu dzeršanas tradīcijas) un īsā kodolīgā (par, pret ar tiem pašiem iepriekšminētajiem argumentiem) diskusijā par to – ir vai nav jāpalielina vai jāsamazina alkohola akcīze, jāpalielina vai jāsaīsina tirdzniecības laiks veikalos, jāpārdod vai nav jāpārdod alkohols skolās vai pašvaldību iestādēs vai varbūt 10 metru no šo ēku ieejas durvīm, kā arī – vai ir jādzer vai nav jādzer Saeimā un Ministru kabinetā, jāpārdod alkohols no 14, 18 vai 21 gada vecuma.

Alkohola ražotāji un tirgotāji par bērnu (nodzirdītām) dvēselēm un maciņiem Latvijā reti cīnās paši ar savām rokām. Bērnu un pusaudžu nodzirdināšanai un noindēšanai ar tabaku viņi izmanto publiski pazīstamus cilvēkus un spēcīgus diskutantus, kas pārstāv valsts un nevalstisko sektoru, bet sociālajos tīklos veic agresīvus personiskus uzbrukumus jebkuram, kurš mēģina rīkoties, lai valstī samazinātu alkoholisma postu. Šie lobisti piedalās visās sanāksmēs un jebkuru dokumentu pamanās vai nu novilcināt līdz bezgalībai vai noplicināt, ka paliek tikai skaļi paziņojumi. Ministriju ierēdņi un ekonomiskos grupējumus pārstāvošie darboņi ir veiksmīgi nobremzējuši Alkoholisma ierobežošanas plānu, panākuši likumos tādas spraugas, kas atļauj darboties iepriekšminētajām 24 stundu kafejnīcām – alkohola veikaliem. Viņi aktīvi pretojas jebkādam alkohola un tabakas lietošanas ierobežojumiem bērniem un pusaudžiem, mēģinot jebkuru iniciatīvu padarīt par farsu vai novilcināt jebkāda lēmuma pieņemšanu ar milzīgu jautājumu klāstu. Finanšu ministrijas ierēdņi gadiem jebkuru aktivitāti alkohola ierobežošanā cenšas noslāpēt ar paziņojumiem, ka alkohola ierobežošana nozīmē samazināts valsts budžets no akcīzes preču nodokļa. Savukārt, alkohola un tabakas akcīzes nodokļa palielināšanai Finanšu ministrijas ierēdnes pretojas tik enerģiski, it kā šāds uzcenojums viņām radītu personiska bankrota draudus.

Alkohola tirdzniecības lobijs nekautrējas izmantot godājamu cilvēku parakstus agresīvām vēstulēm. Piemēram, nobaidīts ar kādas tirdzniecības kompānijas iespējamu atteikumu sponsorēt Dziesmu svētkus, Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks raksta vēstuli ar apgalvojumu, ka SPKC neesot pietiekamu pierādījumu bērnu dzeršanai, ka bērnus par alkohola radītu postu būtu jāizglīto tieši SPKC, nevis Izglītības ministrijas izglītības satura centram.

Ārstu ierosinājums kaut uz brīdi apturēt alkohola pieejamību, ir īstais brīdis Latvijas Alkohola nozares apvienības (LANA) sašutuma spiedzieniem. Izpilddirektors Dāvis Vītols ar asarām acīs paziņoja, ka pieaugšot tā saucamo točku jeb nelegālo alkohola tirdzniecības vietu pieejamība. Savukārt pilngadīgie patērētāji, zinot par alkohola aizliegumu Skolēnu Dziesmu svētku laikā, iepriekš varēšot izveidot krājumus un nodrošināšoties ar nepieciešamajiem alkoholiskajiem dzērieniem, prognozēja Vītols. Tās točkas gan ir policijas redzeslaukā un godaprātā, bet atšķirībā no SPKC datiem, LANA paziņojums ir pieņēmums, nevis pētījumos balstīta informācija.

Jebkuru cīņu pret dzeršanu alkohola tirgoņi ar savu lobistu rokām padara par farsu. Kā savulaik Andropova kampaņas laikā, tika izcirsti vīnogulāji, šīs izcirtuma vietas tika filmētas un publiski apņirgāta pretalkoholisma kampaņa, tā arī tagad Latvijā parādas aktīvisti, kas traucē jebkādas aktivitātes alkoholisma ierobežošanai.

Gandrīz visās diskusijās, kad tiek ierosināti reāli ierobežojumi alkohola un tabakas pieejamībā bērniem un pusaudžiem, tiek apelēts pie sabiedrības, vecāku un skolotāju atbildības par bērnu tikumiem, tiek ieteikts bērnus un sabiedrību apmācīt, izglītot, iespiest plakātus, uzņemt multiplikācijas filmas un zīmēt infografikas, kas bērnus pārliecinās par dzeršanas postu.

Alkohola lobijs ir īpaši ieinteresēts apstāklī, lai Latvijā, Igaunijā un Lietuvā nebūtu vienāda akcīzes nodokļu politika, jo šobrīd pie visām svārstībām var izmantot argumentu – "pacelsiet nodokļus – sāksies kontrabanda" vai "pacelsiet nodokļus – brauks pirkt šņabi kaimiņvalstī". Tā vietā lai savāktos visi trīs kaimiņu premjeministri pie viena galda, šie katrs dejo alkohola lobija stabulē un grasās nodokļus samazināt, rodot iespējas bērniem vairāk dzert, bet cilvēkiem vairāk slimot ar alkoholisma izraisītām slimībām. Patiesībā alkohola veikali Igaunijas pierobežā izskatās pēc lielām točkām, un Latvijas vēlme nopelnīt, tirgojot igauņiem lētāku šņabi, izskatās nožēlojama, salīdzinot Latvijas un Igaunijas mediķu algas, valsts finansējumu zinātnei un izglītībai, valsts ārpolitiskās aktivitātes un daudzas citas igauņu veiksmīgāk risinātas lietas.

Bet Lietuvas piemērs mūsu premjerministram Krišjānim Kariņam varētu būt pat ļoti informatīvi nozīmīgs. Lietuvas Saeims ar likuma varu izņēma no benzīntankiem alkoholu un ievērojami samazināja alkohola radītu autoavāriju skaitu. Vēl vairāk – Lietuva samazināja arī alkohola tirdzniecības laiku, īpaši nedēļas nogalē. Nekādas jaunas točkas Lietuvā pēc šī likumdošanas labojuma neatvērās. Tiesa, arī pirms tam Lietuvā točku bija daudz mazāk nekā Latvijā (pieņēmums – Latvijā uz 500 iedzīvotāju ir viena točka), bet tas tiešā mērā attiecas uz policijas darbību, bezdarbību vai korumpētību.

Kāpēc aizliegt tirgot alkoholu Bērnu un skolēnu dziesmu svētku laikā no 6. līdz 12. jūlijam?

14. janvārī divpadsmit Latvijas ārsti un medicīnas augstskolu mācībspēki vērsās pie Ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas, Rīgas mēra, pie ministriem un deputātiem ar aicinājumu laikus pievērst uzmanību XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanai. Šogad, 2020. gadā no 6. jūlija līdz 12. jūlijam Rīgā notiks XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, pulcējot tūkstošiem dziedātāju un dejotāju, kā arī citus mākslinieciskos kolektīvus no visas Latvijas. Iepriekšējais šāda veida pasākums notika 2015. gadā un paliks vēsturē ar "ģībšanas epidēmiju" Dziesmu svētku estrādē, ar atceltu un atjaunotu Dziesmu svētku gājienu, kurā daļa dalībnieku nepiedalījās, kā arī visai plašu alkoholisko dzērienu lietošanu skolēnu starpā Daugavmalā. Ņemot vērā pētījumos gūtos pierādījumus, kuri liecina par alkohola lietošanas incidenci Latvijas bērnu un jauniešu vidū, 12 ārsti valdībai, Saeimai un Rīgas domei ieteica Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā no 6. līdz 12. jūlijam aizliegt alkoholisko dzērienu un tabakas, t.sk., jaunieviesto elektronisko smēķēšanas izstrādājumu mazumtirdzniecību. Šāda iniciatīva globāli nav nekas jauns – līdzīgi aizliegumi pasaulē ir regulāri. Olimpisko spēļu laikā, nozīmīgu sporta un kultūras pasākumu laikā daudzās pasaules valstīs aizver spēļu zāles un alkohola veikalus. Un vēl ārsti aicināja šo Dziesmu svētku laikā ierobežot alkohola tirdzniecību izlejamā veidā kafejnīcās un restorānos no plkst. 16.00 līdz 23.00, kas ļautu kaut vai šajā laikā aizvērt noziedzīgās 24 stundu "kafejnīcas – veikalus", kur naktī jebkurš var iegādāties atvērtu pudeli. Un beigu beigās ārsti aicināja deputātus un ministrus nodrošināt, lai XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā jebkāda smēķēšana un jebkāda alkohola lietošana svētku pasākumu norises vietās t.sk. Mežaparka teritorijā, plašā teritorijā ap Mežaparku, plašā teritorijā ap Daugavas stadionu, kā arī Lucavsalā svētku noslēguma pasākumā būtu aizliegta.

Un te nu vērts atgādināt valdības locekļiem un Saeimas deputātiem, ka pērn viņi samazināja alkohola akcīzi, jo pakļāvās savu sponsoru spiedienam. Kopš budžeta likumā tika iestrādāta miljoniem lielu naudas summu iemaksa partijām, politiķi apgalvo, ka neesot vairs atkarīgi no sponsoriem. Viņiem tagad ir iespēja pierādīt, ka viņi darbojas nevis alkohola tirgotāju un ražotāju interesēs, bet cilvēku veselības interesēs.

Nerunāšu par ažiotāžu, kas sacēlās ap vēstuli un mēģinājumiem iespaidot vēstuli parakstījušos ārstus un profesorus. Spiediens tika izdarīts uz svētku organizatoriem, lai viņi nepieļautu šo ārstu priekšlikumu.
Vai šāds aizliegums kaut kādā mērā traucētu Dziesmu un deju svētku norisi? Nevaru iedomāties nevienu, kam būtu jāmirst nost šāda aizlieguma dēļ. Zaudējumus, iespējams, ciestu alkohola tirgotāji. Septiņas dienas ir 2% no gada, un iespējams, 2% no tirdzniecības apjoma alkohola tirgotajiem samazinātos, arī zustu daļa no miljoniem lielās peļņas. Valsts zaudējumi par neiegūto alkohola akcīzi būtu ievērojami mazāki kā no pašu deputātu un ministru organizētā alkohola akcīzes mazinājuma pērn 8. jūlijā.

Ieguvums būtu – ievērojami mazāk alkoholu patērētu paši Dziesmu un deju svētku dalībnieki. Nebūsim naivi – jaunieši pamanīsies iedzert tā vai tā, bet ievērojami mazāk. Bērni alkoholu lieto un pamanās to iegūt pat tad, ja mamma uzskata, ka viņas lolojums to nedara nekad. Neviens latviešu bērns alkoholu neražo pats. Viņi vienmēr alkoholu iegūst no pieaugušajiem. Dažkārt tie ir vecāki, kas vienkārši savu krājumu neslēpj. Biežāk – vienkārši iegādājas veikalā. Vairums jauniešu ir aptaujā godīgi atzinuši, ka viņiem nav bijušas nekādas problēmas iegādāties alkoholu veikalā. Un tie, kam šādas problēmas ir bijušas, tur pat veikalā palūguši palīdzīgu roku kādam pieaugušajam.

Kas ir sliktākais bērna dzeršanā un tieksmē pēc šņabja? Vissliktākā ir ietekme uz smadzenēm, šīs smadzenes vēl aug, ir ļoti jutīgas pret toksiskām vielām, kāds ir arī alkohols. Baisa ir alkohola ietekme uz olšūnu. Olšūna ir dzīvības sākums, tātad – vārga un saudzējama. Alkohols viņā rada tādu pašu tūsku kā smadzeņu šūnās – pat neliela dzeršana olšūnai nozīmē paģiras, līdzīgas galvassāpēm ar slapju dvieli, kāpostu sulu un nokavētu darbu vai skolu.

Ja mēs iztēlotos vīrieša spermatozoīdu 1 cm diametrā, tad proporcionāli olšūna būtu 3 km diametrā. Nu un viss šis labums pilns ar alkoholu un tā sadales produktiem.

Vairāk nekā puse latviešu meiteņu atzīst, ka pirmais dzimumakts viņām bijis dzērumā. Cik ļoti bīstama ir olšūnas apaugļošanās alkohola ietekmē un dzeršana grūtniecības laikā!

Pieņēmums, ka cilvēks aug tikai līdz 18 gadiem, ir radīts politiķu un alkohola tirgotāju infantīlajās smadzenēs. Politiķi saka – jau armijā drīkst iet un cilvēkus šaut, ja jau mašīnu drīkst vadīt un pat Saeimu vēlēt – tātad bērns 18 gadu vecumā, politiķuprāt, ir pieaudzis, un tad lai dzer šnabi uz nebēdu vai no smēķiem dūmo kā skurstenis. Patiesībā dažādas cilvēku orgānu sistēmas nobriest un attīstās dažādi – dzimumorgāni vairāk vai mazāk labi savu funkciju var veikt jau 15 gadu vecumā, muskulatūra 18 gados (vingrotājām 13 gados) ļauj piedalīties Olimpiskajās spēlēs, bet daļa smadzeņu veidojas līdz 24 gadiem. Īpaši tās daļas, kas atbild par intelektu un emocijām. Varētu teikt, ka smadzeņu datoram cietais disks ir uzlikts jau 20 gadu vecumā, bet programmatūra tiek pilnveidota līdz 24 gadiem. Cilvēks praktiski nevar kļūt atkarīgs no alkohola un kļūt par alkoholiķi, ja nav sācis regulāru dzeršanu līdz 24 gadiem.

Lai cik ļoti vecākiem nepatiktu par to domāt un runāt, patiesība ir tāda, ka bērni un tīņi iemēģina alkoholu pamatskolas vai vidusskolas laikā, vēl ilgi pirms tas ir likumīgi, lai viņi dzertu legāli. Nav pierādījumu tam, ka bērni, kas dejo, dzied un brauc uz Dziesmu un deju svētkiem, šajā kontekstā ir labāki vai sliktāki par tiem, kas spēlē basketbolu vai hokeju, piedalās astronomijas vai katanas olimpiādē vai vienkārši ģimnāzijā mācās.

Latvijā nav pieņemts par alkohola lietošanu runāt ar bērniem un diskutēt, kur nu vēl jau agrā vecumā ar bērniem apspriest alkohola lietošanu un ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī turpināt par to runāt tad, kad bērni jau izauguši par tīņiem un studentiem.

Diemžēl alkohols cilvēka uztveri par realitāti maitā, bez tam arī samazina spēju pieņemt labus lēmumus. Tas ir īpaši bīstami bērniem un pusaudžiem, kam ir mazāka problēmu risināšanas un lēmumu pieņemšanas pieredze. Bērnu dzeršanas īstermiņa sekas ir arī redzes, dzirdes un koordinācijas traucējumi, uztveres izmaiņas un emocionāli traucējumi, kas mēdz novest pie nelaimes gadījumiem, slīkšanas, kā arī dažāda veida riskantām rīcībām, piemēram, nedroša seksa un narkotiku lietošanas. Bērnība ir mācīšanās un atklāšanas laiks, tāpēc ir svarīgi mudināt bērnus uzdot jautājumus, pat tādus, uz kuriem būtu grūti atbildēt. Bet pieaugušo līmenī būtiski publiski runāt par to, ka Latvijas iedzīvotājiem ir negatīva vēsturiskā pārmantojamība alkohola lietošanā kopš cariskās Krievijas laikiem, kad Latvijā tika mākslīgi organizēta tautas nodzirdināšana. Baltijā proporcionāli vairāk nekā citur Eiropā dzer stipros alkoholiskos dzērienus nevis alu un vīnu (un deputāti jau arī sponsoru ietekmē mazina akcīzes nodokli tieši stiprajam alkoholam). Būtiski, ka Eiropā alkoholu vidēji lieto vairāk uz vienu iedzīvotāju kā jebkur citur pasaulē, tātad mēs esam dzerošākie no dzerošākajiem.

Par Latvijas pieaugušo attieksmi pret alkoholisma problēmu vislabāk iepazīties sociālajos tīklos, kur aizslēpdamies aiz pseido–nika var drosmīgi lamāt gan valdību par nodzirdināšanas politiku, gan tos, kas iesaka šo alkohola ļaunumu mazināt.

Kāpēc politiķiem vajadzētu ieklausīties ārstos un aizliegt alkohola tirdzniecību Bērnu un skolēnu dziesmu svētku laikā no 6. līdz 12. jūlijam?

Lai padzertos nav nepieciešams alkohols – ne bērnam, ne skolotājam, ne virsdiriģentam, ne policistam, autobusa šoferim vai māmiņai un tētim skatītāju rindās.

Politiķiem pašiem Bērnu un skolēnu dziesmu svētku laikā no 6. līdz 12. jūlijam nevajadzētu alkoholu lietot nemaz.

Politiķiem un skolotājiem būtu jābūt Bērnu un skolēnu dziesmu svētku priekšplānā un jārāda laba priekšzīme. Nebūtu taču labi, ja politiķi, novadu un pilsētu vadītāji ietu Dziesmu svētku gājienā aizlietām acīm.

Ar priekšlikumu dažas dienas nepārdot alkoholu, tabaku un elektroniskās nikotīna ierīces neviens netaisās aizliegt alkohola lietošanu Latvijā, bet gan ierobežot alkohola pieejamību atsevišķos gadījumos.

Islandē ir alkohola monopols. Visā valstī ir tikai daži alkohola veikali Reikjavikā un vēl daži– visā pārējā valstī. Nav dzirdēts, ka islandieši šā iemesla dēļ būtu iznīkuši vai kaut kā citādi deprimēti.

Pārlieku bieža diagnoze Latvijā – smaga problēmu dzeršana

Mūsdienās nav pieņemts lietas saukt īstajos vārdos. Tā vietā lai teiktu – piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ir dzērāji vai alkoholiķi, politkorekti tiek lietoti izteikumi, ka daļai cilvēku ir problēmas ar alkoholu, piemīt alkohola lietošanas netradicionāli paradumi vai pat esot fiksēti alkohola lietošanas traucējumi. Tiesa, alkohola lietošanas traucējumiem ir konkrēta definīcija, kuras galvenā atziņa ir: smaga problēmu dzeršana.

Par alkoholismu mēs dēvējam stāvokli, kad cilvēkam ir vēlme vai drīzāk fiziska nepieciešmaība lietot alkoholu, kaut arī šī lietošana negatīvi ietekmē viņa dzīvi.

Pasaules Veselības organizācija saskaitījusi, ka alkohola pārmēra lietošana tiešā veidā katru gadu uz zemeslodes izraisa 3.3 miljonus nāves gadījumu, kas nozīmē, ka alkohols tiešā veidā izraisa katru divdesmito nāves gadījumu. Alkohola pārmēra lietošana veido 5,3% no vispārējā slimības sloga un ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis. Nevienā Eiropas valstī ienākumi no alkohola akcīzes nesedz zaudējumus veselības aprūpei, ārstējot alkohola radītas slimības un traumas.

Cilvēks ar alkohola lietošanas traucējumiem nezina, kad un kā pārtraukt dzert. Parasti dzērājs nespēj alkohola patēriņu kontrolēt, pat, ja tas rada nopietnas darba, sadzīves, veselības un finansiālas problēmas. Pirms paša cilvēka, kas pārmēru lieto alkoholu, viņa problēmu parasti pamana apkārtējie. Alkoholisms izraisa fiziskas, psiholoģiskas un sociālas sekas.

Likumdevējiem un ministriem – Pasaules Veselības organizācijas atziņas

Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas savienības komisijas ieteiktie četri virzieni lai samazinātu alkohola lietošanu jaunu cilvēku, īpaši bērnu un pusaudžu vecumā, ko Latvijai vajag pārņemt un lokalizēt, pārvarot tiešu un netiešu alkohola lobiju pretestību, ir:

(i) paaugstināt vecumu, no kura bērni var iegādāties alkoholu. Cilvēka nervu sistēma (iegarenās smadzenes, smadzeņu puslodes, smadzenītes) nobriest līdz 24 gadiem. Ja jaunietis nav sācis lietot alkoholu līdz 24 gadam, viņa iespējas kļūt par alkoholiķi ir mazākas par 0.5%. Latvijai būtu jāpalielina alkohola iegādes un lietošanas aizliegums bērniem vecumā līdz 21 gadam un šeit Tieslietu ministram Jānim Bordānam būtu īstā vieta, kur smelties paraugu no mūsu stratēģiskā partnera ASV;

(ii) paaugstināt alkohola cenu, ceļot akcīzes nodokli. Izlīdzināt alkohola cenas, izmantojot akcīzes nodokli. Jaunietis, iegādājoties alkoholu, izvēli aprēķina pēc formulas: litrs reiz grādi, dalīts ar pārdošanas cenu;

(iii) bargi sodīt tos, kas bērniem palīdz iegādāties alkoholu. Lai varētu izkontrolēt – vai pārdevējs nav tirgojis alkoholu bērniem lielveikalos un pašapkalpošanās veikalos, nodalīt alkohola tirdzniecību no pārējām precēm, bet alkohola tirdzniecības kasei paredzēt novērošanas kameru. Šonedēļ Tallinā PVO konferencē tika prezentēti materiāli par bērnu alkoholisma saistību ar vardarbību ģimenē un skolā;

(iv) aizliegt jebkādu alkohola reklāmu.