Jaunie vadībā
2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti apliecināja, ka eiropieši pieprasa pārmaiņas. Sešdesmit procenti jaunievēlēto deputātu ir jauni, politisko grupu vairākumu vairs neveido divas partijas vien. Eiropas Tautas partijai un Sociāldemokrātiem piepulcējās Renew Europe grupa. Jaunais spēka līdzsvars liedza iespēju vienoties pa vecam. Gada nogalē parlaments apstiprināja jauno Eiropas Komisiju, prezidenta krēslā iesēdinot nevis kādu no vēlēšanu procesā nosauktajiem "Spitzenkandidātiem", bet Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu.
Nākotnes budžets
Visu gadu runājām par Eiropas nākamo daudzgadu budžetu, taču gads noslēdzās bez vienošanās. Spraigās sarunās mijas valstu vēlmes sasniegt ilggadīgās kohēzijas politikas mērķus ar neatliekamu vajadzību veidot stingrus pamatus Eiropas konkurētspējai globālajā ekonomikā un atbildēt uz drošības un klimata politikas jaunajiem izaicinājumiem. Somijas prezidentūrai noslēdzoties, kompromisa meklēšanas stafete nodota Eiropas padomes jaunajam prezidentam Šarlam Mišelam.
Atvadas
Ieilgušais breksita process lika mums dzīvot līdzi Lielbritānijas mokošiem lēmumiem par to, kad un kā pamest Eiropu. Ik reizes pietuvojoties noteiktajam datumam, termiņu pagarinājām un gaidījām nākamo datumu. Lai gan 2020. gads pienācis ar Lielbritāniju, kas joprojām ir Eiropas Savienības sastāvā, britu lēmumu pieņemšanas procesa kulminācija decembra vēlēšanās sniedza skaidru atbildi pašiem britiem un mums. Lielbritānija no Eiropas Savienības atvadās ar janvāra pēdējo datumu.
Eiropas vilkme
Pie durvīm jau klauvē citi – Albānija un Ziemeļmaķedonija ir gatavas uzsākt pievienošanās procesu, jo izpildījušas visus priekšnoteikumus. Bet 2019. gada oktobrī Eiropas Padome lika pagaidīt. Dalībvalstis nespēja panākt vienošanos par sarunu uzsākšanu. Francija, Dānija un Nīderlande bloķē pievienošanās sarunu uzsākšanu, jo uzskata, ka Eiropas Savienība nevar paplašināties, iekams pati nav veikusi iekšējās reformas. Pārmaiņas tiek gaidītas gan Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, gan pašā paplašināšanās procedūrā. Šo trīs valstu lēmums tika asi kritizēts kā vēsturiska kļūda, jo atkāpes no Eiropas ceļa Rietumbalkānos var radīt iespēju un vēlmi Krievijai izvērst savu ietekmi reģionā.
Mainām kursu
Globālajā dienaskārtībā dominē klimata pārmaiņu radītās sekas. Pavasarī Latvija pievienojās astoņu Eiropas dalībvalstu grupai, kura atbalsta ambiciozāku mērķu izvirzīšanu Eiropā – sasniegt reģiona klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Latvijai tas prasīja pārskatīt savu nacionālo pozīciju, lai mērķi sasniegtu, taču nākotnē mums būs jāpārskata daudzas savas rīcībpolitikas. EK prezidente jau decembrī īsi pēc stāšanās amatā iepazīstināja ar Eiropas zaļo kursu – ceļvedi, kā padarīt ES ekonomiku ilgtspējīgu, klimata un vides problēmu risinājumus pārvēršot par jaunām iespējām Eiropas ekonomiskai attīstībai. Tomēr ceļš uz klimatneitralitāti nebūs viegls. Decembrī Eiropadomē, vienojoties par klimatneitralitātes mērķa īstenošanu, nācās būtiski piekāpties Polijas atsevišķajam viedoklim, ka tai ir nepieciešams ilgāks laiks mērķa sasniegšanai.
Nākotnes izaicinājumi
Eiropas nākotnes attīstībai mesti daudzi izaicinājumi: ģeopolitiskas pārbīdes, konkurētspēja digitālajā ekonomikā, klimata pārmaiņas, drošība mainīgajos globālos apstākļos, savas identitātes un nākotnes veidola meklējumi. Jaunā Eiropas Komisija savā darbības plānā cenšas rast risinājumus izaicinājumiem, kā arī novadīt Eiropas mēroga sarunu par Eiropas nākotni.
Klimats
Globālā sasilšana nav abstrakcija, tā ir tiešs cilvēka darbības rezultāts, ko rada ražošanas, transporta, enerģētikas un lauksaimniecības sektori un citas cilvēku ietekmes. Jau šobrīd ES iedzīvotāji izjūt reģionam netipiskus klimatiskos apstākļus: arvien biežāki karstuma viļņi, dažviet sausums, dažviet plūdi, sniega segas sarukšana kalnu rajonos. Pasaulē ir ārkārtas situācija klimata jomā – tā savā pirmajā runā norādījis Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels. EK prezidente fon der Leiena klimata jautājumu izvirzījusi kā vienu no savas komisijas prioritātēm.
Ja par mērķi var vienoties, mērķa sasniegšanai nepieciešamās rīcības saskaņot būs daudz grūtāk. Tās prasīs ievērojamas izmaksas un skaidru ES politiku, kā nodrošināt šo transformāciju efektīvā un sociāli taisnīgā veidā. Darbības spektrs ir plašs: emisiju samazināšana transportā, atjaunojamo energoresursu izmantošana, energoefektivitāte, ražošanas pārveide, oglekļu nodokļa ieviešana, mežsaimniecības sekmēšana, atkritumu samazināšana u .c. Šajā plānošanas periodā klimata mērķu īstenošanai ir atvēlēti 20 % no ES daudzgadu budžeta, savukārt nākamajā periodā EK ierosinājusi klimatu mērķu īstenošanai atvēlēt 25 %. Fon der Leiena iepazīstinājusi ar savas Komisijas zaļo kursu, kas dod saturisko un institucionālo ietvaru nākotnes rīcībai. Zaļais kurss ir ambiciozs, šķietami ambiciozāks nekā pats klimatneitralitātes mērķis, jo tas iezīmē ceļu, kā klimatneitralitātes sasniegšanu veidot par ekonomiku attīstošu, nevis iegrožojošu procesu. Nākamajā daudzgadu budžetā lēmumu pieņemšana būs pakļauta Zaļā kursa klimatneitralitātes prizmai. Zaļais kurss radīs jaunus finanšu instrumentus, kas mobilizēs arī privāto sektoru. Zaļais kurss atbalstīs inovācijas, jo ar esošajām tehnoloģijām būs grūti sasniegt izvirzītos mērķus. "Kustēsimies pirmie un kustēsimies ātri," norāda fon der Leiena.
Jārēķinās, ka Leienas ātrajām kustībām bremzējošo faktoru netrūks. Vai tās būtu dalībvalstis, kuru enerģētikas sektorā dominē ogles, vai lauksaimnieki, kuri nevēlas redzēt izmaiņas esošajā subsīdiju sistēmā, vai ražotāji, kuri saprot, ka jauni standarti izejvielu atkalizmantošanā vai aprites ekonomikas principu ieviešanā prasīs ieguldījumus. Latvijas interesēs ir nekļūt par bremzējošo faktoru, bet, kustoties pirmajiem un ātri, pagūt izmantot jaunās iespējas savas ekonomikas attīstībai.
Vērtības
Eiropas Savienībai ir kopīgas vērtības. Dibināšanas līgumos ir nostiprināta misija – demokrātijas veicināšana un aizsargāšana gan ES iekšienē, gan ārpus tās. Tieši šī misija bija iemesls, kāpēc 2012. gadā Eiropas Savienībai piešķīra Nobela Miera prēmiju par miera un izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu Eiropā. Lai gan šķiet, ka kopīgās vērtības ir pašsaprotamas un mūžīgas, tās ir jāizdzīvo ik dienas un par tām kopīgi ir jārunā ik dienas. Šāda saruna Eiropas Savienībā ir aizsākta un turpināma.
Saruna par vērtībām ir saruna par likuma varas izaicinājumiem Polijā, Ungārijā, arī Maltā un citviet. Ikgadējs tiesiskuma novērtējums visās dalībvalstīs nākotnē atļaus gan laicīgi iezīmēt negatīvas tendences, gan apmainīties labām praksēm, gan padziļināti diskutēt par tiesiskuma tēmām, negaidot ES līguma pārkāpuma procedūras ierosināšanu. Kopā ar priekšlikumu par nākamo daudzgadu budžetu nācis priekšlikums jaunam mehānismam ES budžeta aizsardzībai vispārēju likuma varas trūkumu gadījumā dalībvalstīs. Secinot, ka kādā dalībvalstī ir nopietnas problēmas ar likumu varu, kas apdraud ES finanšu intereses, EK varēs apturēt vai veikt korekcijas ES fondu finansējuma izmaksās un aizliegt uzņemties jaunas finanšu saistības. Latvijas interesēs ir, lai Eiropas Savienības dienas kārtībā vērtības tiktu augstu turēta un vērtību latiņa būtu vienlīdz augsta un aktīvi piemērota visām dalībvalstīm.
Saruna par vērtībām ir saruna par Eiropas paplašināšanos. Kavējot sarunu uzsākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, Eiropa raidījusi demoralizējošus signālus visām tām valstīm, kuras mērķtiecīgi virzās pretī Eiropas Savienībai. Signalizējot, ka līdzdalība Eiropas projektā var arī nebūt saistīta ar kandidātvalstu spējām sasniegt Eiropas demokrātijas un likumu varas standartus, esam daudzviet sējuši šaubas par to, vai šis Eiropas ceļš ir pareizais. Paplašināšanās process pats par sevi ved uz drošāku Eiropu. Ja zudīs Eiropas Savienības vilkme, tad tagadējās kandidātvalstis var izvēlēties citus sabiedrotos, radot destabilizācijas riskus Eiropas kontinentā. 2020. gadā ir jālabo kļūdas un jāraida nepārprotami signāli. Horvātijas prezidentūras laikā pirmajā pusgadā iecerēts Eiropas Savienības un Rietumbalkānu valstu samits, kas var pavērt jaunu perspektīvu sarunu procesa atvēršanā ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju. Veiksmīga samita iznākums būtu skaidrs vēstījums – demokratizācijas ceļš ir drošs ceļš uz Eiropu.
Saruna par vērtībām ir saruna par digitālo komunikāciju tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem. Digitālā ekonomika, digitālie rīki, digitālā pasaule – tā ir ekonomiskās attīstības nākotne. Bet tā arī rada izaicinājums demokrātiskajām vērtībām. Ir jāapzinās, ka autoritārie režīmi sistemātiski izmanto digitālos rīkus, lai pastiprinātu uzbrukumus demokrātijas advokātiem pašu mājās un demokrātijām cituviet. Ļaunprātīgos nolūkos izmantotie digitālie rīki rada draudus demokrātijai (dezinformācija, nepatiesas informācijas izplatīšana, sociālo mediju platformu uzlaušana un manipulācijas, iejaukšanās vēlēšanu procesos u. tml.). Eiropas Savienība arvien spējāk atbild šiem izaicinājumiem – strādājot vienībām, kas identificē dezinformācijas gadījumos, kā arī sadarbojoties ar sociālo platformu uzturētājiem, lai īstenotu labās prakses kodeksu draudu mazināšanai. Darbā ar sociālo platformu uzturētājiem 2020. gadā būs pienācis laiks novērtēt labās prakses kodeksa efektivitāti, lai lemtu, vai no brīvprātīgā kodeksa būtu jāpāriet uz ES normatīvo regulējumu.
Drošība
Eiropas Savienības drošība ir cieši savīta ar stiprām transatlantiskajām saitēm. Eiropas Savienības drošības izaicinājumos ierindojama Krievija. Ja agrāk Eiropas Savienība veidoja stratēģisku partnerību ar Krieviju, lai risinātu plaša spektra jautājumus – tirdzniecība, enerģētika, klimats, terorisma apkarošana, kodolieroču neizplatīšana, Tuvo Austrumu konflikta atrisināšana, tad kopš Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un Krimas aneksijas ES īsteno sankciju politiku. Sankcijas regulāri tiek atjaunotas un nākamreiz par to būs jālemj 2020. gada vasarā. Latvijas uzdevums ir rūpēties, lai sankciju politika saglabājas, kamēr nav rasts risinājums konfliktam Austrumukrainā un situācijai Krimā. Latvijai ir svarīgi Eiropas dienaskārtībā uzturēt fokusu uz Krievijas starptautiskajiem pārkāpumiem, nedodot iespēju atkāpties no ES principiem un pamatvērtībām.
Uzdevums nebūs no vieglajiem, jo pēdējā gadā ES iekšienē pastiprinās balsis, kuras aicina mīkstināt nostāju pret Krieviju. Francijas prezidents Makrons aicina uztvert Krieviju kā daļu no nākotnes "uzticības arhitektūras" Eiropā, jo tikai tā Eiropa varot līdzvērtīgi nostāties pretī Ķīnas ietekmei globālajā arēnā. Francijai prezidējot Eiropas Padomes Ministru komitejā, Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā Krievijai atjaunoja balsstiesības, kuras tā bija zaudējusi saistībā ar notikumiem Ukrainā. Balsstiesību atjaunošana, lai arī situācija Ukrainā nav uzlabojusies, radīja Ukrainā, daļā EP dalībvalstu un arī Latvijā satraukumu. Diskusijā par Eiropas Savienības vietu nākotnes globālajā politikā Latvijas pienākums ir atgādināt, ka ES principi un pamatvērtības ir jāliek ES stratēģiskās vīzijas pamatā.
Konference par Eiropas nākotni
2020. gadā tiks dots starta signāls divus gadus ilgai Konferencei par Eiropas nākotni. Konferencē būs plaši pārstāvētas Eiropas institūcijas un dalībvalstis: parlamenti, iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas un akadēmiskās aprindas. Konferencē risināsies plaša saruna par Eiropas nākotni: par izmaiņām institūcijās, lēmumu pieņemšanā, par politikas prioritātēm, par vērtībām. Tās rezultāts būs iespējamas izmaiņas Eiropas Savienības pamatdokumentos un jaunas rīcībpolitikas.
Latvijas balsij šai konferencē ir jāskan ar rezonansi, kas pārsniedz mūsu skaitlisko lielumu. Latvijas interesēs ir apliecināt sevi kā Eiropas nākotnes veidotāju, kā stipras Eiropas atbalstītāju un kā Eiropas vērtību turētāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!