Ivars Jakovels
Foto: LETA
Ja kādreiz tika uzskatīts, ka karš un militāri konflikti Eiropas kontinentu ir pametuši līdz ar 2. pasaules kara noslēgumu uz neatgriešanos, tad pirms sešiem gadiem kara zvans iezvanījās atkārtoti. Turklāt iezvanījās netālu no Latvijas robežām – Ukrainā. Tā ir viena no valstīm, kuras neatkarība un stabilitāte stiprina arī mūsu pašu suverenitāti un nākotni. Būtiskākais jautājums – kā mēs varam iesaistīties un palīdzēt Ukrainai – kaimiņu reģionam un vēsturiskam likteņbiedram gadsimtu ritumā?

Šī gada janvārī man bija gods kopā ar mūsu Nacionālo bruņoto spēku virskapelānu Elmāru Pļaviņu nogādāt kopīgi savākto humānās palīdzības kravu Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu piefrontes joslas iedzīvotājiem, kā arī piedalīties Latvijas vēstnieka Jura Poikāna iniciētā Baltijas valstu un Polijas vēstnieka iepazīšanās vizītē Austrumukrainā, tiekoties kā ar reģionālajiem politiķiem un vietvaru administrācijas pārstāvjiem, tā arī ar labdarības un reliģisko organizāciju, biedrību līderiem, uzņēmējiem, mediķiem, militārpersonām un civiliedzīvotājiem. Brauciena rezultātā ir radušies pārspriedumi, kurus vēlētos piedāvāt Latvijas pilsoniskās sabiedrības pārdomām.

Pilsoniskā sabiedrība

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!