Ivars Jakovels: Ukrainas krīze – kā varam palīdzēt?  (28)

Šī gada janvārī man bija gods kopā ar mūsu Nacionālo bruņoto spēku virskapelānu Elmāru Pļaviņu nogādāt kopīgi savākto humānās palīdzības kravu Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu piefrontes joslas iedzīvotājiem, kā arī piedalīties Latvijas vēstnieka Jura Poikāna iniciētā Baltijas valstu un Polijas vēstnieka iepazīšanās vizītē Austrumukrainā, tiekoties kā ar reģionālajiem politiķiem un vietvaru administrācijas pārstāvjiem, tā arī ar labdarības un reliģisko organizāciju, biedrību līderiem, uzņēmējiem, mediķiem, militārpersonām un civiliedzīvotājiem. Brauciena rezultātā ir radušies pārspriedumi, kurus vēlētos piedāvāt Latvijas pilsoniskās sabiedrības pārdomām.

Pilsoniskā sabiedrība

Viens no Austrumukrainas reģiona lielākajiem izaicinājumiem ir vāji attīstītā pilsoniskā sabiedrība. Zemes, kurās ir spēcīgi attīstīta pilsoniskā pašapziņa, ja arī ir iespējams okupēt, būs grūti noturēt svešas varas ķetnās. Atliek atminēties kaut vai franču pagrīdes kustības leģendārās lappuses 2. pasaules kara laikā, lai saprastu šo sakarību.

Zīmīgi, kopš 2014. gada Doņeckas un Luhanskas apgabalos ir attīstījušās jaunas nevalstiskās organizācijas, kas sniedz humāno palīdzību, risina iedzīvotāju cilvēktiesību jautājumus vai nodrošina domu un ideju apmaiņu ekspertu diskusijās un domnīcās. Šos ļaudis var salīdzināt ar pirmajiem no zemes pavasarī izlīdušiem asniem, kuri bez pienācīga atbalsta pleca var iznīkt. Latvijā ir attīstīta pilsoniskā sabiedrība ar plašu un spēcīgu nevalstisko organizāciju tīklu. Pieredze, zināšanas un morālā atbalsta sajūta ir tās lietas, ko varam nodot ukraiņiem, sniedzot savu artavu mums draudzīgas valsts sabiedrības stiprināšanā.

Ekonomiskā situācija

Vissmagākajā ekonomiskajā situācijā Ukrainā, protams, ir nokļuvuši tie ļaudis, kuri šobrīd savā dzimtenē dzīvo kā bēgļi, jo viņu mājas ir vai nu sagrautas, vai arī atrodas īslaicīgi okupētajās teritorijās. Tieši šiem ļaudīm, kuri visbiežāk ir zaudējuši visu savu iedzīvi, visvairāk noder humānās palīdzības kravas no Latvijas, kuras LR NBS virskapelāns Pļaviņš Ukrainā 4 gadu laikā ir nogādājis jau 18 reižu.

Tajā pašā laikā neiepriecinošs ir vidēji statistiskā ekonomiski aktīvā reģiona iedzīvotāja profils. Proti, saskaņā ar vietējo aktīvistu pausto caurmēra strādājošā 50% ienākumu tiek izmantoti mājokļa komunālo pakalpojumu izdevumu segšanai. Skatot šo situāciju kopsakarībā ar vāji attīstīto pilsonisko sabiedrību, mēs iegūstam sabiedrības daļu, kas ir gatava paļauties propagandas vēstījumiem par spēju labklājības pieaugumu, ejot separātu ceļu no vienotas Ukrainas valsts. Šis ir lauks, kurā būtu noderīgs Latvijas uzņēmēju organizāciju atbalsts vietējiem uzņēmējiem, organizējot pieredzes apmaiņas seminārus un vizītes Latvijā par darba organizēšanu un darbības efektivizēšanu, ļaujot uzplaukt un paplašināties vietējai uzņēmējdarbībai. Ar laiku šie kontakti var kļūt par pamatu noderīgiem un abpusēji izdevīgiem sadarbības līgumiem.

Dzimumu līdztiesība

Līdz ar ierastās vides destabilizāciju Ukrainas austrumos saļodzījies arī līdzšinējais, salīdzinājumā ar Latviju patriarhālais sadzīves modelis, kura ietvaros sievietes algotā darbā nereti vien piestrādāja, kā galvenās rūpes atzīstot mājsaimniecību un bērnu audzināšanu. Šajā sadzīves modelī, īpaši lauku rajonos, ģimenes galvas un pelnītāja statuss visbiežāk tika atvēlēts vīrietim.

Šobrīd, kad daudzi vīrieši ir frontē vai krituši, sievietes ar zemu izglītības līmeni un vājām profesionālām prasmēm ir sevišķi neaizsargātas kā ekonomiski, tā arī tiesiski, jo vāji pārzina savas tiesības un likumdošanas aktu normas. Šobrīd ir nozīmīgi sniegt atbalstu reģionā esošajām sieviešu tiesību organizācijām, kā arī atbalstīt vietējo sieviešu pārkvalifikācijas un profesionālās motivācijas kursus.

Ekoloģiskā situācija

Doņeckas reģions, ņemot vērā attīstīto kalnrūpniecību, ir vienota ekoloģiskā sistēma starp Ukrainas kontrolētajām teritorijām, īslaicīgi okupētajām teritorijām un Krievijas pierobežas apgabaliem. Bijušajās kalnrūpniecības šahtās nepieciešams veikt saskaņotus pasākumus ekoloģisku katastrofu novēršanai, kas šobrīd tikpat kā netiek darīts. Reģionā atrodas arī daudz ķīmiskās rūpniecības specializēto izgāztuvju, kas savulaik izveidotas saskaņā ar mūsdienās jau novecojušiem standartiem un kam nepieciešami atbilstoši sanācijas darbi. Ticu, ka arī šo darbu saskaņošanu un veikšanu iespējams paātrināt, veicinot reģiona iedzīvotāju izpratni par ekoloģijas riskiem un izaicinājumiem, ko iespējams veikt, sniedzot atbalstu vietējām vides aktīvistu organizācijām.

Baltijas valstis kā paraugs un piemērs

Pieļauju, ka daudziem tā varētu būt jauna un neierasta loma, bet varu apliecināt, ka Ukrainā uz mums, baltiešiem, skatās kā uz iedvesmas piemēru par sabiedrības un valsts reformām, kas īstenotas kopš 1991. gada. Salīdzinot ar citām bijušās PSRS teritorijām, mēs esam paveikuši daudz, bet to nereti ir grūti pamanīt ikdienas strīdos un kašķos par kārtējiem nākotnes attīstības soļiem.

Pēc 30 neatkarības gadiem ir pienācis laiks uzņemties līderību un savu pieredzi nodot sabiedrībai citos reģionos. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Austrumukrainas iedzīvotājiem ir mazā starptautiskā pieredze, kas ļautu saskatīt eiropeiska dzīvesveida (lasi: stipras demokrātijas, tiesiskuma un brīvas tirgus ekonomikas) priekšrocības iepretim īslaicīgiem materiāliem labumiem. Šādam attīstības posmam cauri ir gājusi arī mūsu sabiedrība. Atminēsimies kaut vai slavenos Zīgerista banānus, kas daudziem kalpoja par pietiekamu stimulu savai izvēlei nacionālā parlamenta vēlēšanās.

Šobrīd par eiropeiskās dzīvesziņas vēstnešiem reģionā visbiežāk kļūst ukraiņu viesstrādnieki, kas vairākus gadus ir dzīvojuši un strādājuši Eiropas Savienības valstīs un, atbraukuši atpakaļ uz dzimteni, pastāsta par pieredzēto. Latvijā ir viesojušies arī piefrontes rajonos dzīvojošie bērni un karadarbības rezultātā cietušie. Šis darbs ir jāturpina. Tas ir darbs, ko var uzņemties Latvijas pašvaldības, – uzņemt bērnu delegācijas, ļaujot nākamajai Ukrainas pilsoniskās sabiedrības paaudzei ne vien atpūsties un atgūties no brīžiem skarbās ikdienas, bet arī iepazīties ar mūsu sabiedrību, valsti un dzīvesziņu. Arī reģiona augstskolas meklē sadarbības partnerus Baltijas valstīs, lai savus studentus varētu iepazīstināt ar mūsu pieredzi. Šādi sadarbības piemēri jau ir, bet tie ir jāturpina un jāpaplašina.

Domājot par Latvijas suverenitāti un nākotni, atcerieties par Ukrainu. Dots devējam atdodas!