Delfi foto misc. - 72800
Foto: Privātais arhīvs
Nav noslēpums, ka daudzām sporta federācijām ir jācīnās par izdzīvošanu, pašām piesaistot ziedotājus un sponsorus. Spilgts piemērs ir Latvijas Biatlona federācija (LBF), kuras bilancē pirms šā gada sezonas esot bijis 100 000 eiro iztrūkums. Tāpēc ir saprotama LBF motivācija organizācijas vadībā iecelt sabiedrībā zināmu personu, kas spēj aizstāvēt organizācijas intereses, aktīvi piesaistot atbalstītājus. Šāda taktika nav nekas neparasts.

Arī citu sporta organizāciju vadībā mēdz iecelt biznesa līderus, politikai tuvu stāvošas personas vai pat valsts amatpersonas, piemēram, Latvijas Basketbola savienības prezidenta amatā ievēlēts bijušais valsts prezidents.

Situācijā, kad, no vienas puses, sporta federācijas ir spiestas pārtikt no ziedotāju labvēlības un, no otras puses, to vadībā ir esošās vai bijušās valsts amatpersonas, neizbēgami var rasties interešu konflikta risks. To apliecina arī pērn presē plaši apspriestais gadījums, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja un atzina par aizdomās turētiem kriminālprocesā par iespējamu kukuļošanu gan LBF prezidenti, gan divus uzņēmējus. Tobrīd Baiba Broka ieņēma ne tikai LBF prezidentes amatu, bet arī pildīja valsts amatpersonas – Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieces un LU iepirkumu komisijas priekšsēdētājas – pienākumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!