Nesen, pārstāvot Eiropas Parlamenta vadības kodolu Prezidentu konferencē Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā, kur tikāmies ar jaunās Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts vadību, ar atzinību vēroju, kā tās premjers izklāsta nākamo mēnešu prioritātes. Līdzās arī mums tik svarīgajiem taisnīgākiem nākamās septiņgades ES budžeta veidošanas principiem Horvātija ir skaidri definējusi, ka viena no tās prioritātēm, saskaroties ar ievērojamu emigrācijas vilni uz Rietumeiropu, ir sabalansētāka Eiropas reģionu attīstība, kas būtībā jālasa kā demogrāfijas, novecošanās un nākotnes darbaspēka izaicinājumu risinājums visā ES. Vēl vairāk – iespējams, nozīmīgāk par naudu ES vidējā labklājības līmeņa sasniegšanai mums būs svarīgāk rūpēties un spēt noturēt augsti kvalificētu darbaspēku.
Vienlaikus sviras, kā pārvilināt svarīgo darbaspēku no citām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijas, Rietumeiropas politiķiem ir dažādas – vismaz četras. Tajā skaitā ES daudzgadu budžeta "pareizo" akcentu veidošana, Eiropas Zaļā "dīla" neredzamā tinte mazajā drukā, investīcijas pētniecībā Rietumeiropā un federālistu mēģinājumi ieviest harmonizētas minimālās darba algas. Ir vērts iezīmēt šos riskus, kuru vāja un virspusēja iepazīšana var dārgi maksāt Latvijas ilgtspējai.
Eiropa noveco