Kopš 2014. gada Aleksandrs Lukašenko reti tiek dēvēts par "Eiropas pēdējo diktatoru", kā tas bija ierasts ap 2005.–2007. gadu, kad Eiropā daudzi cerēja, ka tūlīt, tūlīt notiks fundamentālas pārmaiņas un Baltkrievijā sāksies straujš tranzīts demokrātijas virzienā. Kad cerības samazinājās vai izgaisa, daļa rietumvalstu pārtrauca publiski karināt birku pie Lukašenko portreta. Vienlaikus Vladimirs Putins ir darījis daudz gan valsts iekšienē, gan ārvalstīs, lai konkurētu cīņā par minēto titulu.
Baltkrievijas un Krievijas valsts vadītāju samocītie smaidi divpusējās tikšanās jau sen rāda, ka Borisa Jeļcina valdīšanas laikā iecerētā divu bijušo brālīgo padomju republiku integrācija jaunajā projektā buksē. Pašreizējais attiecību saspīlējums starp Baltkrieviju un Krieviju, nespējot vienoties par izdevīgām naftas piegāžu cenām, ir kļuvis par politisku jautājumu, kura centrā ir nespēja vienoties par integrācijas scenārija turpmāko attīstību. Šķiet, šoreiz varētu paiet ilgāks laiks, līdz Maskava atkārtoti apliecinās mīlestību pret "mazo māsu" Minsku. Reizē attiecību saspīlējums varētu kļūt par rietumvalstu iespēju mainīt pret Baltkrieviju vērsto līdzšinējo ārpolitikas stratēģiju.
Viena valsts, divi prezidenti?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!