18. februārī Ministru kabinets atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Lai gan daudzas iesaistītās puses ir kritizējušas reformas apspriešanas formātu, kopumā valda uzskats, ka nozarē ir nepieciešamas pārmaiņas. Tomēr par pārmaiņu ieviešanas procesu ne mazāk svarīgi ir panākt vispārēju izpratni par to, kas sagaidāms no padomēm un kas ir nepieciešams, lai padomes izpildītu politiķu solījumu Latvijas augstāko izglītību virzīt uz izcilību.
Kā darbosies padomes
Detalizētas padomju funkcijas tiks noteiktas, izstrādājot likuma grozījumus, tomēr viena no būtiskākajām lietām, ko nepieciešams apzināties, – padomes nebūs pastāvīga lēmējvara kā Senāts, kas vairāk vai mazāk strādā visu akadēmisko gadu. Spriežot pēc citu valstu pieredzes, padomes tiekas trīs līdz deviņas reizes gadā apmēram uz divām dienām.1 Tāpat padomes locekļi pavada starp 64 un 148 stundām gadā, pildot padomes locekļa pienākumus.2 Attiecīgi no padomēm varēs gaidīt tikai patiešām vispārīgu stratēģisku lēmumu pieņemšanu, ko tās balstīs galvenokārt uz informāciju, ko piegādās pati augstskola.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!