Pēteris Apinis: 'SARS CoV 2' visvairāk apdraud ārstus, māsas un citus medicīnas profesionāļus  (96)

Nekad uz zemeslodes iepriekš nav notikusi tik strauja zinātnisko pētniecības aktivitāte un atrade kādā jomā. Pasaules lielākās pētniecības iestādes, farmācijas megakompānijas un vienkāršas universitāšu laboratorijas mēģina izstrādāt vakcīnu pret SARS CoV 2 vīrusu un pēta pretvīrusu preparātu efektivitāti slimības ārstēšanai. Arvien pieaug varbūtība, ka vakcīna tiks izstrādāta tuvāko mēnešu laikā.

Globāli pieaug spiediens uz veselības aprūpes profesionāļiem

Ārstu, medicīnas māsu, neatliekamās palīdzības speciālistu, laboratorijas speciālistu un aptiekāru darbu sarežģī ļoti augsts risks saslimt pašiem, kā arī pārmērīgais citu slimību slogs novecojošā sabiedrībā, palielināta slodze un psiholoģisks diskomforts.

Ķīnā aptuveni 3000 veselības aprūpes darbinieku ir inficējušies ar SARS CoV 2 un vismaz 22 no viņiem ir miruši. Tiesa, vairums no viņiem bijis aprūpes un atbalsta personāls. Te vietā piebilst, ka no visas Ķīnas uz Juhaņu brīvprātīgā kārtā palīgā devās 40 000 medicīnas darbinieku. Tas, ka šī brīvprātība bija labi organizēta, liecina fakts, ka brīvprātīgo palīgu vidū bija 3000 militāro ārstu, kas uzņēmās jaunatvērto slimnīcu un nodaļu vadīšanu, ļoti stingi ievērojot normatīvos aktus un vadlīnijas.

Ir vairāki ziņojumi par to, ka medicīnas darbinieki pārnesuši Covid 19 saviem ģimenes locekļiem, turklāt nereti medicīnas darbinieki paši bijuši asimptomātiski SARS CoV 2 nēsātāji. Šajos ziņojumos uzsvērta nepieciešamība novērst krustenisko infekciju, jo tieši medicīnas darbiniekiem ir vislielākā iespēja vienlaikus inficēties ar atšķirīgiem vīrusu kloniem. SARS CoV 2 tiek izplatīta gan ar pilienu, gan ar kontaktu palīdzību. Kaut pieņemts uzskatīt, ka slimība galvenokārt izplatās ar gaisa pilieniem, vairums pasaules slimnieku ir bijuši cieši saistīti ar ģimeni - proti, visvieglāk slimību nodot ģimenes locekļiem, seksa partneriem un draugiem.

Pēdējās dienās īpaši liela saslimstība medicīnas darbinieku vidū konstatēta Itālijas medicīnas darbiniekiem, turklāt ļoti liels skaits medicīnas darbinieku tiek pakļauti karantīnai. Itālijas valdība izmisīgi lūdz Eiropas valstis sūtīt palīgā speciālistus uz Ziemeļitāliju, taču pārējās Eiropas valstis atsaka, jo pašām pietrūkst medicīnas speciālistu.

Latvijas valsts vara un medicīnas profesionāļi

Nepilnu pusgadu atpakaļ Saeima un Ministru kabinets ņirgājās par mediķiem, kas lūdza izpildīt šo pašu deputātu un ministru pieņemto likumu par medicīnas darbinieku algu paaugstināšanu. Mediķi pulcējās pie Saeimas, ministri tajā pašā laikā netālu ēda glaunas pusdienas, bet Saeimas deputāti tēloja Labdari, kuru nepārspējami atainojis Rainis:

"Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi:

Dzird par grūtdienīšu raudām,

Tūdaļ kabatā bāž roku,

Izvelk savu – nēzdodziņu".

Mediķu protesta akcijas palika nesadzirdētas. Algu pielikums mediķiem bija knaps, bet politiķi mediķus aizmirsa, līdz atnāca SARS CoV 2. Tad Kariņš raudāja, deputāti aizsmaka, diskutējot par sev nesaprotamām lietām – karantīnu, epidemioloģiju un virusoloģiju, bet visu darbu un atbildību uzkrāva mediķiem. Kariņš paziņoja, ka dos miljardu uzņēmējiem pēc Covid 19, bet viņam nevienā smadzeņu krokā neparādījās doma iedot dažus miljonu papildus to mediķu algām, kas ir Covid 19 epidēmijas apturēšanas pirmajās rindās.

Medicīnas darbinieku cilvēktiesības un brīvības jau šobrīd ir ierobežotas. Atzīstot veselības aprūpes darbinieku trūkuma risku, slimnīcas un augstskolas, veselības centri aizliedz ārstiem apmeklēt ārstu sanāksmes un seminārus, atceļ konferences, ierobežo ceļošanu un spiež (ar atlaišanas draudiem) ierobežot personīgos ceļojumus un pat izbraukšanu ārpus Rīgas. Ceļošanas ierobežojumi ārstiem globāli šodien ir daudz būtiskāki nekā vispārējā populācijā, un tas attiecas ne tikai uz slimības skartajām valstīm un reģioniem.

Valdībai un Veselības ministrijai jau tūlīt būtu jāpalielina medicīnas darbinieku atalgojums, īpaši – NMPD, ģimenes ārstu dienestā, slimnīcu neatliekamās palīdzības (uzņemšanas) un intensīvās terapijas nodaļās, kā arī specializētos infektoloģijas centros (esošajos un tajos, ko varbūt nāksies atvērt). Valstij ir jāmaksā par ārstu, medicīnas māsu, neatliekamās palīdzības speciālistu, laborantu un farmaceitu risku – saslimt pašiem, apdraudēt savus tuviniekus.

Problēmas rada panika

Ziemeļitālija mums šobrīd der kā modelis, lai mēs varētu ar lielu varbūtību apgalvot – valdības pieņem nepārdomātus lēmumus, prese, televīzija un sociālie tīkli kurina histēriju, bet problēmu risināšana tiek pilnībā uzkrauta tikai un vienīgi medicīnas personālam.

Eiropietis, kas lasa internetā vai skatās televizoru, sen zin visu par Covid 19 slimības izpausmēm, simptomiem un pārneses ceļiem. Eiropa ir atvērta, un katrs iedzīvotājs ir pamanījies sastapties ar kādu (kaut vai pie plaukta lielveikalā), kas nesen ir atbraucis no kādas Dienvideiropas valsts, pamanījies sastapt ķīnieti vai itāli vai vismaz atrasties vietā, ko publiskā telpa atzinusi par apdraudētu. Cilvēks, kam piemetas klepus vai drudzis, cenšas pārbaudīt savu veselību un iespējamo inficēšanos ar SARS CoV 2. Labi, ja viņš uzklausa padomu, gaida mājās NMPD brigādi konkrētā laikā lai nodotu analīzes vai nozīmētā laikā dodas pats uz Gulbja laboratoriju analīzes nodot. Sliktāk, ja viņš ierodas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās palīdzības nodaļā, laužas tajā iekšā un pieprasa tūlīt šīs analīzes veikt. Nezināma iemesla dēļ vairākums mūsu līdzcilvēku rīkojas pēc nepareizā scenārija, tiesa, tikpat pārsteidzoši viņi uzvedas arī lielveikalā pie griķu stenda.

Neatliekamās palīdzības nodaļās vērojama un nākotnē iespējama liela drūzmēšanās. Pieredze rāda, ka, paaugstinoties pacientu skaitam valstī vai teritorijā, vienlaikus pieaug pašu iedzīvotāju bažas par iespējamu saslimstību ar Covid 19. To, kā šādā gadījumā satraukušies par sevi un tuviniekiem, iespējamie pacienti traucas uz lielāko slimnīcu un uzņemšanas nodaļām varēja vērot Itālijā, kur iespējamie slimnieki un arī reālie Covid 19 slimnieki reģionālajās slimnīcās veidoja rindas kopā ar plānveida slimniekiem, onkoloģiskiem slimniekiem, neatliekamā dienesta atvestajiem sirds asinsvadu slimību pacientiem un pacientiem pēc nelaimes gadījumiem un traumām. Tas ļoti apgrūtināja palīdzības sniegšanu smagiem slimniekiem ar infarktu, insultu, pneimoniju.

Lieki piebilst, ka Covid 19 šajā gadījumā izplatījās starp citiem pacientiem, bet šajā haosā vīrusu SARS CoV 2 ieguva arī medicīnas darbinieki.

Ļoti svarīgi, lai visiem pacientiem ar elpošanas ceļu slimībām tiktu ievēroti ieteicamie piesardzības pasākumi, un tie maksimāli tiktu nodalīti no kopējām pacientu plūsmām. Pateikt to ir vieglāk nekā izdarīt, jo politiķu inspirētie pasākumi ar premjera runām un īsziņām telefonā, rada kolektīvu psihozi un nervozitāti.

Visvairāk apdraudētās profesijas pasaulē ir zobārsts, otolaringologs, oftalmologs un farmaceits.

Augstu Covid 19 slimības transmisijas risku rada kontakts, kas tuvāks par 6 pēdām (1,8 metriem) un ilgst ilgāk nekā 15 minūtes. Diemžēl reti, kura medicīnas konsultācija ir īsāka par 15 minūtēm, bet degunu, rīkli, acis un zobus nevar ārstēt no 1,8 metru attāluma.

Vīrusu SARS CoV 2 var pārnest arī cilvēki, kas jūtas pilnībā veseli, pacienti ar minimāliem simptomiem – galvassāpēm, nelielu temperatūras paaugstināšanos. Ķīnā ārstu vidū lielākā saslimstība (arī mirstība, kaut statistiski nemērāma) bija tieši okulistu un otolaringologu vidū. Ne zobārsts, ne otolaringologs nevar strādāt 6 pēdu (1,8 metru) attālumā no pacienta.

Itālijā starp visām profesijām apdraudētākie izrādījās aptiekāri. Laikā, kad vēl nebija sākusies panika, ieviests ārkārtas stāvoklis un karantīna, visi itāļi, kas no rīta pamodās ar galvassāpēm, drudzi un klepu, traucās uz aptieku (tā viņiem pieņemts – vieglāku slimību gadījumā prasīt konsultāciju un zāles tieši aptiekāram), un dažās mazpilsētās izdevās pielipināt SARS CoV 2 vīrusu pilnīgi visiem aptiekāriem, proti, aptiekas slēgt. Domāju, ka Veselības ministrijas rīcībā ir šī informācija, bet ministrija publiskajā telpā turpina karu pret aptiekām un lieltirgotavām, pret 2% uzcenojumu zālēm. Nestādos priekšā, kas notiks Latvijā, ja mums karantīnas dēļ slēgs aptiekas.

Itālijā slimnieki, kas nevarēja iegādāties zāles, ar savām mašīnām uzreiz traucās uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, un pārblīvēja to stāvgrūdām pilnu. Kāpēc es nesaku, ka visapdraudētākā profesija ir intensīvās palīdzības jeb reanimācijas nodaļas ārsts? Vienkārši – šīs profesijas ārsti un māsas ir vairāk sagatavoti situācijai, kad var iegūt slimību no pacienta. Tas vairāk attiecas uz zināšanām un psiholoģisku gatavību nekā uz individuālo aizsargtērpu esamību un dezinfekciju.

Jebkuram medicīnas darbiniekam, kas saskaras ar elpošanas ceļu slimību, būtu jāvalkā maska, aizsargbrilles un cimdi. Pat tad, ja nav aizdomu par Covid 19, tai būtu jābūt normai.

Izdegšana visvairāk draud neatliekamās palīdzības brigāžu darbiniekiem

Pasaules medicīnas profesionāļu alianse brīdina, ka epidēmijas un katastrofas apstākļos visātrāk psiholoģiski un fiziski izsīkst neatliekamās palīdzības dienesta darbinieki, kuriem ir jādodas uz neticami daudz izsaukumiem, kur, iespējams, nāksies saskarties ar ar Covid 19 pacientu. Katra šāda tikšanās nozīmē individuālo aizsargtērpu uzvilkšanu, braukšanu NMPD mašīnā ļoti cieši kopā ar iespējamo slimnieku, mazgāšanos un dezinfekciju. Bet pēc īsa brīža – šī pati vēsture jāatkārto pie nākamā pacienta, un tā – līdz 16 reizēm diennaktī. Pasaules medicīnas profesionāļu alianse iesaka retākas dežūras, garākus atpūtas brīžus starp izsaukumiem, palielināt algas, sniegt sociālās garantijas un psiholoģisko atbalstu. Tiem, kas nezin, paskaidroju, ka Latvijā viss notiek pretēji: Ministru kabinets tieši NMPD darbinieku atalgojumu ir noteicis par zemāko iespējamo, individuālās aizsardzības līdzekļu nepietiek, samazināt slodzi nevar, jo NMPD nepietiek darbinieku (tās pašas valdības finansiālās attieksmes dēļ). Ja Latvijā SARS CoV 2 nēsātāju un pacientu skaits sasniegs prognozētos 600 – 4000, NMPD jaudas izsīks.

Valstij nodrošinot, ka darba ņēmēji jūtas pienācīgi atpūtušies, spēj nodrošināt kritiskas personiskās vajadzības (piemēram, rūpes par vecāku ģimenes locekli) un saņem atbalstu gan kā veselības aprūpes speciālisti, gan kā indivīdi, var ilgtermiņā saglabāt NMPD individuālo un komandas darba sniegumu. Tas, ko šobrīd paveic NMPD vadītāja Liene Cipule, nodrošinot dienesta darbību, būtu jāuzskata par varonību valsts labā, un tā arī jānovērtē.

Tomēr NMPD ir vēl viena problēma– zvans ar jautājumu par koronavīrusu var aizkavēt kādu citu zvanu no negadījuma, kur pacienta dzīvību glābj minūtes vai pat sekundes. Aicinājums visiem iespējamajiem Covid 19 pacientiem zvanīt 113, ir uzskatāms par Veselības ministrijas kļūmi.

Dzīvības apdraudējums veselības aprūpes profesionāļiem – senioriem

Ārstu un medicīnas māsu vidū ir daudz senioru, un vidējais medicīnas darbinieku vecums Latvijā iesniedzas riska zonā – virs 50 gadiem. Īpaši ģimenes ārstu vidū ir visai daudz pensijas vecuma kolēģu. Tāpat medicīnas darbinieku vidū ir pietiekami daudz cilvēku, kam ir hroniskas slimības, onkoloģiskas slimības anamnēzē, novājināta imunitāte, kā arī tādu cilvēku, kas relatīvi nesen ir pārslimojuši citas akūtas slimības, piemēram, sezonālo gripu. Tie visi ir apstākļi, kas palielina smagas infekcijas vai nāves risku cilvēkam, ja viņš inficējas ar Covid 19, pat tad, ja šis cilvēks ir profesionāls mediķis ar augstāko izglītību. Slimnīcu un veselības centru vadītājiem būtu jālemj, vai šie darbinieki, tostarp ārsti, nebūtu jāpārvieto prom no visaugstākā riska vietām, īpaši – neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļām, kā arī intensīvās palīdzības (reanimācijas) nodaļām.

Valsts prioritātei būtu jābūt telemedicīnas, paplašinātas telefonu informācijas sistēmu un attālinātu konsultāciju dienestu attīstībai, kur ļoti labi varētu darbā piesaistīt pieredzējušos medicīnas seniorus, kuru veselības stāvoklis vai hroniskās slimības rada pārāk lielu risku darbam tiešā saskarsmē ar SARS CoV 2 nēsātājiem.

Valsts ekonomiskās problēmas – darbinieku atlaišana, kompāniju bankrots, biznesa kritums dažādās nozarēs, vienmēr saistās ar lielāku ģimenes ārsta apmeklējumu skaitu

Ģimenes ārsti un ambulatorie speciālisti var rēķināties ar pacientu skaita pieplūdumu, lielāku slodzi un psihoemocionāla rakstura problēmām darbā. Patīk kādam vai ne, bet gaidāma itin liela darbinieku atlaišana ne tikai "Latvijas dzelzceļā" un "airBaltic", bet arī viesnīcās, kafejnīcās un restorānos, šaura profila iestādēs, un, iespējams, pat valsts un pašvaldību iestādēs. Ir zināms, ka šādos brīžos cilvēki atceras par savām hroniskām kaitēm un steidz pie ārsta – gan dziedēt kaiti, gan ārstēšanas laikam gūt darba nespējas lapu. Es vēlos šeit norobežoties no augstprātīgiem ierēdņu un nevalstisku organizāciju līderu publiskiem apgalvojumiem, ka pacienti nāk tikai pēc darba nespējas lapas. Psihosomatiskajā medicīnā lieto jēdzienu – somatizēt psihiskās veselības problēmas. Tas nozīmē, ka negatīvais stress pazemina tolerances līmeni un cilvēks patiešām sāk justies sliktāk – viņš jūt sāpes, ar kurām iepriekš sadzīvoja un kuras šķieta maznozīmīgas.

Pieaugot pacientu skaitam veselības centros un ģimenes ārstu praksēs, palielinās iespēja, ka pacientu vidū atrodas SARS CoV 2 pārnēsātājs. Ģimenes ārstu rīcībā nav pietiekami daudz personīgo aizsarglīdzekļu, pie kam tos vairs nevar viegli iegādāties. Pieaugošā pacientu plūsma radīs apdraudējumu ģimenes ārstu praksēm, bet iespējamās sekas – ārsta slimība vai karantīna – neiedomājamu papildus slogu tām praksēm, kas turpinās strādāt.

Šobrīd visiem ģimenes ārstiem reālais darba laiks sasniedzis 24/7, pat ja tas nenotiek praksē: atbildēt uz pacientu telefona zvaniem diennakts režīmā ir ļoti smags darbs. Ģimenes ārstu praksēm ar pašreizējo finansējumu ir ļoti grūti nodrošināt papildu līdzekļus higiēnas prasībām un individuālajai aizsardzībai. Ķīnas pieredze liecina, ka cik necik ģimenes ārsta aizsardzību nodrošina komplekts: maska pieņemšanas laikā gan ārstam, gan pacientam (praksei jāizsniedz no saviem resursiem), brilles un cimdi. Papildu higiēnas pasākumi un dezinfekcija pēc katra pacienta, kā arī telpas vēdināšana.

Realitātē, veicot ikdienas aprūpi pacientiem, piesardzības pasākumi tiek ievēroti mazāk. Ir skaidrs, ka neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs, ambulatoros centros, laboratorijās, pansionātos un citās iestādēs nonāks nediagnosticēti, bet inficēti pacienti ar klīniski vieglām formām, asimptomātiski pacienti vai slimnieki ar vīrusam netipiskām klīniskām izpausmēm. Vēl vairāk – slimnīcās un pie ģimenes ārstiem vērsīsies pacienti ar sirds slimībām, traumām, aizdomām par onkoloģisku slimību, kas tai pašā laikā būs iespējami vīrusa pārnesēji. Visā Eiropā šobrīd ir ierobežota masku un N95 respiratoru pieejamība, ko vēl vairāk pastiprina šo aizsardzības līdzekļu izpirkšana (un pat izzagšana) nemedicīniskiem mērķiem. Piemēram, slimnīcās visā Eiropā tiek aprakstīts fenomens – tiek zagtas maskas un respiratori.

Medicīnas darbinieks apdraud savus ģimenes locekļus, kas rada milzīgu psiholoģisku slogu uz mediķiem

Veselības aprūpes darbinieki bieži pieņem paaugstinātu infekcijas risku kā daļu no savas izvēlētās profesijas. Taču situācijā ar SARS CoV 2 mediķi daudz biežāk izrāda bažas par slimības pārnešanu uz savu ģimeni, īpaši apdraudot ģimenes locekļus, kas ir gados vecāki, imūnkompromitēti vai kuriem ir hroniskas slimības. Šajā ziņā medicīnas darbiniekiem būtu jāpārslēdz darba līgums darbam ārkārtas situācijā, kur jānosaka, ka viņu ģimenes locekļi saņems diagnostikas, vakcinācijas un ārstniecības priekšrocības, tiklīdz tas būs iespējams. Veselības aprūpes darbinieku ģimenes locekļu aprūpes nodrošināšanas garantēšana palielinātu medicīniskā darbaspēka uzticēšanos un pieejamību.

Medicīnas darbiniekiem jāatrod papildu laiks un darba resurss, lai nepārnestu slimību saviem tuviniekiem – viņiem vajadzētu plānot savas mājas aizsardzību no slimības izsaucēja vīrusa, piemēram, dzīvojamo telpu un vannas istabu nodalīšanu ar saviem tuviniekiem. Ierodoties mājās no darba, medicīnas darbiniekiem būtu jāparedz apavu novilkšana, apģērba novilkšana un mazgāšana, kā arī tūlītēja mazgāšanās. Globāli sākušās diskusijas par nepieciešamību, medicīnas darbiniekiem ierodoties darbā, pilnībā pārģērbties no personīgā apģērba slimnīcas ģērbā, kā arī otrādi – mājās ejot, veikt pārģērbšanos atpakaļ uz personīgo apģērbu.

Ir gauži viegli ieteikt slimnīcas darbiniekam mājās veikt virkni piesardzības, higiēnas un dezinfekcijas pasākumu, bet šīs idejas tikai palielina satraukumu un stresu pārstrādājušos slimnieku aprūpētāju vidū. Garas darba stundas padara jebkuru papildu mājas sagatavošanas, veļas mazgāšanas un mājas uzkopšanas darbus par nozīmīgu izaicinājumu.

Tas, ka slimnieku aprūpētāji koncentrējas uz savu drošību un pārvalda konkrēto situāciju, visvairāk veicina mieru epidēmijas laikā

Pētījumi liecina, ka telpu higiēna un ārsta personīgā drošība atstāj ļoti labu psiholoģisku ietekmi uz pacientiem un ir nozīmīgs faktors viņu ārstniecībā.

Tas nozīmē, ka tieši medicīnas darbiniekiem vajadzētu samazināt savu inficēšanās risku, izvairoties no gaisa pilienu pārneses ceļa, lietojot individuālos aizsarglīdzekļus, no kuriem nozīmīgākie ir tērps, cimdi un N95 respiratori, kā arī sejas aizsargi vai vismaz aizsargbrilles, bet optimāli būtu lietot elektrisko, gaisu attīrošo respiratoru.

Veselības aprūpes personālam jākoncentrējas uz pedantisku roku higiēnu, izvairoties no piesārņotām darbavietām, kā arī virsmas dekontamināciju. Koronavīruss stundām vai pat dienām nodzīvo uz virsmām, bet, pareizi lietoti dezinfekcijas līdzekļi tos efektīvi nogalina.

Klīnikas darbiniekiem jātīra darbavietas un personiskie priekšmeti, piemēram, stetoskopi, mobilie tālruņi, tastatūras, vitālo funkciju monitoru displeji, diktofoni, asinsspiediena mērīšanas aparāti, pulsoksimetri ar dezinfekcijas līdzekļiem. Slimnīcu dienestu darbiniekiem ir lietderīgi bieži tīrīt skārienjūtīgas virsmas, piemēram, gaismas slēdžus, kontaktus, krēslu sēdekļus, eskalatora margas, lifta pogas, durvju rokturus.

Aktīva dekontaminācija nav tikai tehniska problēma, bet tā izraisa nomierinošu efektu stresa pārņemtiem slimnieku aprūpētājiem, pacientiem un apmeklētājiem.

Medicīnas darbinieku veselības monitoringam būtu jābūt prioritāram, jo medicīnas darbiniekiem ir lielas iespējas vīrusu nodot hroniskiem slimniekiem un vecāka gadagājuma pacientiem

Ķīnas pieredze liecina, ka karantīnas laikā tieši medicīnas darbinieku veselības kontrolei ir izšķiroša nozīme. Kad kļūs pieejamas plašākas diagnostikas, vakcinācijas un ārstēšanas iespējas, veselības aprūpes darbinieki būtu jāuzskata par slimības profilakses un ārstēšanas prioritāti.

Veselības aprūpes darbiniekiem ir jāveic pašmonitorings, jāziņo par slimības pazīmēm un nav jānodarbojas ar pacientu aprūpi, ja kādam parādās infekcijas simptomi. Ja veselības aprūpes darbiniekiem parādās pat viegli elpceļu simptomi, viņš nedrīkst nodrošināt tiešu pacienta aprūpi.

Izvairīšanās no ceļošanas, lielveikaliem un pūļa var samazināt medicīnas darbinieku inficēšanās risku.

Nav svarīgāka uzdevuma par medicīnas darbinieku apmācību individuālās aizsardzības līdzekļu un higiēnas līdzekļu pareizu lietošanā.

Mums ir divas robežas, kam vīrusu pāri laist nedrīkst

Latvijā ir vairākas līnijas, kas ir jānosargā. Pirmkārt, jānosargā republikas lielās slimnīcas, kurās ārstējas slimnieki ar onkoloģiskām, hroniskām sirds asinsvadu, endokrīnām un plaušu slimībām. Ja vīruss izplatās smagu slimnieku nodaļā, viņš kļūst nāvējošs, un, iespējams, tāds ir augstā mirstības rādītāja iemesls Itālijā (citējamās publikācijās šādu informāciju neesmu atradis, bet medicīnas informācijā valda viedoklis, kas Ziemeļitālijā Covid 19 plosījusies kādā onkoloģiskā slimnīcā).

Tos pacientus, kam ir iespējami Covid 19 simptomi, būtu ātri jānodala no vispārējās plūsmas labi vēdināmā telpā vismaz 6 pēdu attālumā citu no cita, līdz tos var izolēt speciālās telpās.

Otra robežlīnija ir pansionāti un sociālās aprūpes nami, kur veci (relatīvi mazkustīgi) cilvēki tiešām ir pakļauti reālam riskam, tiklīdz šādā iestādē caur aprūpes darbinieku sāk izplatīties SARS CoV 2.