Proti, no sērijas – "mazskudriņas" atraus no "lielskudriņām" un pievienos "dižvabolēm", kas sasniedzamas tikai pa 20 kilometru bedrainu grants ceļu. Pilsētnieka acīm raugoties, iespējams, grūti saprast reģionu cilvēku reālās problēmas un emocijas.
Bet apšaubāmas gaumes jokus pie malas – nevarēju bez zināmas ironijas TV ziņās noskatīties "John Deere" un citu pasaules vadošo 100 000 eiro (ja ne daudz vairāk) vērto traktoru parādi Strenčos. Ne jau nabaga naturālās saimniecības zemnieku intereses tie pārstāvēja (un cepuri nost, ka mums ir pārtikuši lauksaimnieki, tur nav ko iebilst).
Tad vēl bija tobrīd gaidāmās ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas, kur "latviskās" partijas strauji sadalījās katra par sevi, nevis vienojās ar vienu sarakstu padzīt korumpantus un rīdzinieku naudas izniekotājus. Gan jau tā arī notiks bez vienota saraksta.
No 12. marta pasaule mainījās
Un tad nedēļas beigās – ne gluži negaidīti – pasaule mainījās. Sakarā ar koronavīrusa jeb "Covid-19" pandēmiju Latvija un visa Eiropa pakāpeniski pašizolējās, izsludinot ārkārtas stāvokli, pārtraucot starptautisko gaisa, zemes un jūras satiksmi. Ir sācies nebijis Eiropas tautu nošķirtības un trauksmes laikmets, kāds nav piedzīvots kopš Otrā pasaules kara un Dzelzs priekškara laikiem, kad Latvijas iedzīvotāji bija iespundēti Padomju Savienībā bez kustības brīvības ārpus tās robežām (un pat ne līdz pludmalei Kurzemē).
Jādomā, ka šis stāvoklis neilgs mūžīgi, un ir zināmi rādītāji un notikumi, kas ļauj paļauties, ka lietas mainās uz labo pusi. Kara laikā neviens nezināja, kā lietas beigsies. Okupētajās valstīs informācija bija ierobežota (par BBC klausīšanos pat varēja sodīt ar nāvi), arī demokrātijās bija cenzūra – noklusēja, piem., to, ka pirms Normandijas desanta neveiksmīgā treniņā gāja bojā simtiem karavīru turpat Anglijas piekrastē.
Uz tagadējo globālo krīzi pirmkārt (un arī vienīgi) būtu jāskatās caur pārbaudītas zinātnes prizmu. Ir jāseko saslimšanas līknei, jācer un galvenokārt jārīkojas, lai nenotiktu straujš saslimšanu t.s. "pīķis", kas pārslogotu jau tā trauslo Latvijas veselības aprūpes sistēmu un, iespējams, arī iedragātu bagāto Eiropas valstu slimnīcu tīklus. Šķiet, par to arī visas Eiropas valdības ir visvairāk satraukušās – vai tik nav nokavēts brīdis, kad vispār var "noplacināt" šo līkni. Tās "spice" var izrādīties ļoti skarba – pārblīvētas slimnīcas, trūkstoša aparatūra vissmagāk slimajiem, saslimuši un karantīnā ielikti medicīnas darbinieki, ievainojamāko grupu pārstāvji, kas netiek pie aprūpes, kas slimo un pat mirst savās mājās.
Citiem vārdiem – Eiropas mēra laika "maigāka" atkārtošanās, tā sakot, modernā inscenējumā un kostīmos. Kā Šekspīra lugas inscenējumā, kur karalis ir "Brooks Brothers" uzvalkā un viņa karavīri NATO līdzīgās formās ar triecienšautenēm, bet pamata stāsts – tas pats "Karalis Līrs" vai "Makbets".
Koronavīruss nav buboņu mēris
Jāsaka, ka patlaban nekas neliecina, ka "Covid-19" ir otrs buboņu mēris (kāds vairākkārt pirms gadu simtiem plosījās mūsu valsts teritorijā). Tas, ka slimības cēlonim vispār ir vārds, jau liecina, cik tālu cilvēku izpratne attīstījusies kopš laikiem, kad īsto mēri saistīja ar smirdošiem purviem vai ļaunu garu darbību. Virusoloģijas zinātne un vīrusu slimību ārstēšana ir tālu attīstījusies, lielā mērā pateicoties pētījumiem, kas tika veikti, lai noskaidrotu AIDS izcelsmi.
Zinātnieki ātri atmeta tēzi, ka HIV infekcija ir raksturīga tikai kaut kādai seksuālajai minoritātei, bet drīzāk tā ir drauds visai cilvēces daļai, kas nodarbojas ar neaizsargātu seksu (jebkādās kombinācijās) vai kas injicē narkotikas. Tagad ir pieejamas efektīvas terapijas, pateicoties antivīrusu preparātiem, kas dažos gadījumos var pilnībā izārstēt HIV inficētos. Pieredze arī gūta no agrāka plaušu slimības viļņa, t.s. SARS, kura izraisītājs ir "Covid-19" "vīruss-sencis", un pasaulē ir iestrādes šīs vīrusu "ģimenes" apkarošanai.
Jācer, ka, stingri turoties pie ārkārtas režīmā ieteiktās uzvedības, Latvijā novērsīsim sliktāko scenāriju. Vienlaikus, prātā paturot zinātnē un pierādījumos balstītu lietu izpratni, cerams, arī atvairīsim otru, informatīvo un sabiedrības masu psihozes, sērgu – histērisku iepirkšanos, griķu un tualetes papīra uzkrājumu veidošanu, noticēšanu visādu šarlatānu un pesteļotāju vēstījumiem. Šādai veselīgai skepsei diemžēl nekalpo dažs labs medijs ar virsrakstiem, ka "sabiedrībā pazīstamā X atgriezusies no nāvējošā vīrusa perēkļa valstī Z". Protams, ir cilvēki, kas mirst no "Covid-19" infekcijas, bet nebūt ne tādā daudzumā, lai to varētu saukt par nāvējošu mēra vai pat gripas līmeni.
Protams, zāļu tēju dzeršana, pātaru skaitīšana, pirtī iešana (vienatnē) un citi rituāli, kam ir subjektīvi nomierinošs efekts, nav nekas slikts. Taču jāatceras, ka no "Covid-19" un līdzīgām kaitēm mūs glābs un pasargās tikai un vienīgi rūpīga, pārbaudīta, pierādījumos balstīta zinātne un tās praktiskie augļi – vakcīnas, zāles un terapijas pēc labākās medicīnas prakses.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!