juris kaža
Foto: LETA
Aizgājušās nedēļas gaitā sāku domāt – par ko rakstīt savas ikmēneša pārdomas? Par tobrīd vēl gaidāmo 16. martu (leģionāru piemiņas pasākumiem un kārtējiem protestiem) jau uzrakstīju pirms gada, un nav īsti nekas jauns, ko teikt. Administratīvi teritoriālo reformu (ATR) kā rīdzinieks nejūtos īsti kompetents komentēt – man ātri un viegli ir sasniedzams viss, lai gan pašvaldības un valsts pakalpojumus izmantoju reti. Pasi tepat ērti atjaunoju pirms pāris gadiem. Debates Saeimā par ATR izvērsās maratonbalagānā, pa vidu ar ziņu pārraižu sižetiem – lai man piedod politnekorektumu – par "čuhņu kariem".

Proti, no sērijas – "mazskudriņas" atraus no "lielskudriņām" un pievienos "dižvabolēm", kas sasniedzamas tikai pa 20 kilometru bedrainu grants ceļu. Pilsētnieka acīm raugoties, iespējams, grūti saprast reģionu cilvēku reālās problēmas un emocijas.

Bet apšaubāmas gaumes jokus pie malas – nevarēju bez zināmas ironijas TV ziņās noskatīties "John Deere" un citu pasaules vadošo 100 000 eiro (ja ne daudz vairāk) vērto traktoru parādi Strenčos. Ne jau nabaga naturālās saimniecības zemnieku intereses tie pārstāvēja (un cepuri nost, ka mums ir pārtikuši lauksaimnieki, tur nav ko iebilst).

Koronavīruss Covid-19

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit