Uz doto brīdi noteikt precīzas prognozes cik situācija ir nopietna un cik būtiski tā ietekmēs Latvijas tautsaimniecību neviens nevar, izņemot to, ka ietekme būs ievērojama un iespējams īslaicīga, savukārt, 2008. gada krīzi mēs visdrīzāk nepiedzīvosim, jo Latvijas ekonomika šobrīd ir veselāka par 2008. gada pirms krīzes laiku.
Ir skaidrs, ka arī laicīga ārkārtas situācijas izsludināšana ir risinājums samazināt Latvijas ekonomikas lejupslīdi, primāri, protams, samazināt "Covid-19" izplatību. Tūrisma nozare, sabiedrības ēdinātāji, izklaides nozare, pašnodarbinātās personas, saimnieciskās darbības veicēji jau sāk piedzīvot krīzi, pieprasījums samazinās, un vienlaicīgi arī atsevišķas darba ņēmēju grupas paliek bez darba un atalgojuma. Viennozīmīgi, tas atstās ietekmi arī uz pārējām nozarēm, praktiski visas nozares tiks skartas – jautājums ir tikai par tās apmēru. Uzņēmējiem un darba ņēmējiem ir nepieciešams atbalsts un norādes kā rīkoties krīzes situācijā, un pēc iespējas mazāk piedzīvot finansiālus zaudējumus.
Iespējamie risinājumi uzņēmējiem un privātpersonām:
Valsts kasē ir pieejams miljards eiro, kas ir daļa no valsts parāda, tomēr līdzekļi ir pieejami, lai atbalstītu uzņēmējus, informēja premjerministrs Krišjānis Kariņš. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) papildināja, ka kopumā ar Valsts kases līdzekļiem uzņēmumiem plānots nodrošinot ne tikai kredīta garantijas, bet arī eksporta garantijas, tāpat šis valsts atbalsts paredz nodokļu brīvdienas uzņēmumiem un valsts līdzdalību slimības lapu apmaksā.
Uzņēmēji tiek aicināti vērsties savā bankā, lai rastu risinājumus, ja finansiālās problēmas ir radušās "Covid-19" izplatīšanās rezultātā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina uzņēmējus būt tālredzīgiem un valsts ārkārtējās situācijas laikā masveidā neatlaist darbiniekus, lai nezaudētu konkurētspēju.
Jānis Vitenbergs ekonomikas ministra kandidāts (KPV LV) "Nekā personīga" intervijā izteica nepieciešamību sanākt kopā ar Latvijas kapitālsabiedrībām un izskatīt iespējas tekošo rēķinu atliktai apmaksai jeb atlaižu ieviešanai. Kā arī neieteiktu tiem cilvēkiem, kas paliek bez iztikas avotiem, iet bezalgas atvaļinājumā, bet gan reģistrēties bezdarbniekos, kā arī apsver iespēju veikt grozījumus un piešķirt bezdarbnieka pabalstu tiem, kas nostrādāja arī 6 mēnešus un vairāk.
Manas rekomendācijas privātpersonām:
- Pārskatīt savas finanses, un samazināt ikmēneša tēriņus precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.
- Samazināt ikmēneša kredīta maksājumus, vēršoties pie sava aizdevēja, lai kopīgi izstrādātu rīcības plānu, piemēram, pagarināt aizdevuma atmaksas termiņu.
- Ja esošais aizdevējs risinājumu nevar piedāvāt, tad izskatīt citu aizdevēju piedāvājumus un izmantot iespēju pārkreditēt esošās saistības pie tā aizdevēja, kurš piedāvās labākus nosacījumus.
- Ja ir bažas par esošā kredīta atmaksu, refinansēt ar mērķi atlikt maksājumus līdz situācija stabilizēsies.
- Sekot līdzi informācijai plašsaziņas līdzekļos par izmaiņām atbalsta programmās.
Laikā, kad Pasaules situāciju nevar nosaukt par skaidru un pārredzamu, ļoti svarīgi ir saglabāt vēsu prātu un domāt analītiski, rūpīgi izvērtējot savus lēmumus, tajā skaitā arī finanšu. Personīgās finanses arī ir svarīga sastāvdaļa ikdienas dzīvē, līdz ar to aicinu par to laicīgi parūpēties. Jārīkojas prātīgi, lai šajā situācijā mazinātu savas kredītvēstures risku.
Katram no mums ir jābūt atbildīgam un savstarpēji jāsadarbojas, lai vīrusa izplatības situācija mūs ietekmētu pēc iespējas mazāk. Attiecīgi mums pašiem jāsāk ar sevi, izvērtēt savu rīcību un censties ievērot drošības pasākumus. Aizdevējiem jābūt iecietīgiem un saprotošiem pret klientiem, tai skaitā uzņēmējiem, un strādāt stratēģiski ilgtermiņā. Pieiet katram klientam individuāli, izvērtējot viņa nozari un censties saglabāt savstarpējās attiecības. Tieši šobrīd ir tā situācija, kad klientu un darbinieku lojalitāte nostiprināsies vai samazināsies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!