Gada vārds – "notumse" – ieteikts angļu blackout vietā kā īss un ērts apzīmējums reizēm, kad pazūd elektriskā strāva. Viena tāda reize tieši šodien gadījās. Kamēr strādāju pie šī teksta, pienāca īsziņa ar brīdinājumu, ka vakarpusē mūsu mājā uz laiku pazudīšot elektrība. Gada vārds īsziņā nebija izmantots, taču uz brīdi aizdomājos, kā būtu, ja būtu: "Informējam, ka sakarā ar elektrotīkla remontdarbiem plkst. 18.00 gaidāma īslaicīga notumse."
Kam būtu jānotiek, lai, gaismām nodziestot, es vai jebkurš cits nama iemītnieks neviļus nodomātu: "Sasodīts, tiešām notumse?" Vai tas vispār būtu iespējams dabiskā ceļā, bez iejaukšanās no malas? Kādas institūcijas – kaut vai teorētiski – būtu spējīgas šādu iejaukšanos īstenot? Un droši vien galvenais jautājums, kurš nereti nonāk pretrunā ar novatorisma garu un līdz ar to paliek neuzdots: priekš kam tas vajadzīgs?
Aptaujas "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" rīkotāju – Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas – formulētais mērķis skan šādi: "Rosināt daudzpusīgu, pastāvīgu un argumentētu dialogu starp valodas lietotājiem, valodniekiem, sociolingvistiem, literātiem un publicistiem, skolotājiem, studentiem, plašas saziņas līdzekļiem, valsts iestādēm, sabiedriskiem darbiniekiem, izdevējiem, terminologiem, redaktoriem, tulkotājiem un vārdnīcu veidotājiem." Šādas aptaujas tiek veiktas arī citur pasaulē, un to loģika ir saprotama: jaunvārdu rašanās ir viena no galvenajām valodas dzīvības pazīmēm, un nepievērst tai uzmanību kaut vai no akadēmiskā viedokļa būtu visai tuvredzīgi. Līdzīgi ir ar aktuālo un mūžam mainīgo žargonu – sākot ar nepieciešamības diktētiem aizguvumiem no svešvalodām ("soctīkls", "kopīraiters", "kraftalus") un beidzot ar latviskas izcelsmes vārdkopām un vārdiem, kas laika gaitā zaudējuši saikni ar sākotnējo nozīmi un veselo saprātu ("pa lielam", "izaicinājums" u.tml.). Un tad vēl, protams, visi tie savārstījumi, kas daždien izskan publiskajā telpā (kaut vai slavenais Gobzema izteikums "Mēs darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt"), lai gan pieļauju, ka par tiem ir vērts interesēties kaut vai tikai humora pēc.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!