Saeimas ārkārtas sēdē šodien skatīs grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas Covid-19 saistītajos gadījumos paredz valstij apmaksāt slimības lapas no otrās dienas.
Šie grozījumi ir svarīgs signāls uzņēmējiem vīrusa radītās ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Bija vairāki varianti, bet es ieteicu, ka valstij B lapa ir jāmaksā uzreiz, nevis jādala šīs izmaksas ar uzņēmēju. Tādējādi valsts izrāda savu pretimnākšanu uzņēmējiem, lai atvieglotu situāciju šajos jau tā smagajos laikos. Ir svarīgi, lai mēs no krīzes izietu pēc iespējas ātrāk, lai uzņēmumi saglabātos, tāpēc ir šī solidārā atbildība starp mums visiem un valsts tiešām nāk pretī un dara visu iespējamo.
Slimības lapas ar "Covid-19" saistītajos gadījumos ārsti izraksta cilvēkiem, kam šī slimība laboratoriski konstatēta un cilvēkiem, kam noteikta karantīna, jo viņi bijuši kontaktā ar "Covid-19" slimnieku.
Savukārt, iedzīvotājiem, kam jāievēro 14 dienu pašizolācija, tostarp visiem tiem, kas pēdējās dienās valstī ieradušies ar īpašajiem lidmašīnu un prāmju reisiem, darbnespējas lapa nepienāksies, bet viņiem ir iespēja vienoties ar darba devēju par strādāšanu attālināti vai izmantot atvaļinājumu.
Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas vēl jāapstiprina Saeimai un jāizsludina valsts prezidentam paredz, ka darbnespējas lapu ārkārtas situācijā, kas noteikta sakarā ar "Covid-19" izplatību, no otrās darbnespējas dienas apmaksās valsts.
Šādā gadījumā izsniegs darbnespējas lapu B. Šāda kārtība būs spēkā līdz 2020. gada 30. jūnijam.
Savukārt, ar jauno koronavīrusu nesaistītu saslimšanu gadījumā darba nespējas lapas jāizsniedz iepriekšējā kārtībā, kas atbilstoši likumam "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" paredz, ka darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par desmit kalendāra dienām.