Dins Šmits: Kā krīzes realitāte izaicina uz jaunām iespējām  (28)

Šobrīd apstākļos, kad būtiski pieaug iedzīvotāju vajadzība pēc piekļuves veselības profesionāļiem, nozīmīgs faktors ir plašs centralizēti vadāms aptieku tīkls. Tas, ik dienu sekojot aktualitātēm, ļauj ātri un operatīvi ieviest krīzes situācijai atbilstošus pasākumus, tostarp aktīvi informējot sabiedrību. Šī būs mācība par nozīmīgu resursu, kuru ir svarīgi novērtēt un kurš izmantojams un pilnveidojams ikdienišķos apstākļos.

Ir labi, ka Latvijā ir spēcīgi laboratoriju uzņēmumi, kurus iespējams mobilizēt dienu un pat stundu laikā, kuriem ir iekšējs resurss krīzes apstākļos sākt strādāt nekavējoties, pat pirms ir formalizētas vienošanās par visām tehniskajām, tostarp arī līgumu detaļām. Krīzes situācijai operatīvi radītais modelis pierāda valsts un privāto uzņēmēju sadarbības potenciālu. Šobrīd uz neparedzamu laiku Centrālā laboratorija ir kļuvusi par mobilo lauka laboratoriju, kuras darbinieki veic uzdevumus, bez kuriem koronavīrusa izplatīšanās nav apturama.

Šī ir svarīga mācība par valstij nozīmīgu resursu, kuru jāizmanto, veidojot publisko un privāto sadarbību arī pēc pandēmijas beigām.

Sarežģītajos apstākļos redzam un varam novērtēt pozitīvo efektu tam, ka privātā uzņēmējdarbība medicīnā ir likusi rosīties klientu interesēs, un tas ir radījis attālinātu pierakstu iespējas epoliklīnika.lv, ārstu attālinātu konsultāciju praktisku pielietojumu gadījumos, kur tas ir piemēroti, arī attālinātu pacienta veicamo maksājumu iespēju un efektīvi strādājošu pacientu apziņošanas struktūru. Nekas no minētā nav bijis iekļauts valsts pasūtījuma izpildes nosacījumos, bet radīts privātas iniciatīvas ietvaros un šobrīd sevi parāda kā neatsverams palīgs, lai sniegtu iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus.

Jau pirmās krīzes dienas atklāja, cik svarīgas ir drošas digitālo pakalpojumu iespējas farmaceitiskajā aprūpē. Pašlaik iedzīvotāji šādu elektronisko zāļu meklēšanas sistēmu izmanto informācijai par "Mēness aptiekās" pieejamo. Paralēli tam interneta aptieka zāļu un citu aptiekas produktu piegādēm pēdējās 10 dienās piedzīvo strauju pieprasījuma pieaugumu. Iedzīvotāji izvēlas saņemt sūtījumus aptiekā, ar bezkontakta piegādi mājās, degvielas uzpildes stacijā vai "Pasta stacijas" pakomātā. Galvenais – lai ir droši. Gandrīz par 40% pieaugušais pasūtījumu apjoms, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, liek domāt par nākamajiem soļiem, kā pilnveidot farmaceitisko aprūpi arī šajā platformā.

Ar šo nedēļu Rīgas Farmaceitiskajā fabrikā ir pieņemts lēmums strādāt par divām stundām garāku darba dienu, tādējādi rodot papildu resursus krīzes vajadzībām. RFF, turpinot ražot pieprasīto medikamentu produkciju, pārkārto savu darba ritmu, atceļ plānoto eksportu un atrod iespēju saražot arī apjomīgas roku tīrīšanas līdzekļu partijas. Un tas ir tikai viens rīcības piemērs no Latvijas uzņēmēju vides.

Pašreizējos apstākļos vēl nenovērtēts ir darbs, ko paveic medicīnas preču un zāļu iepirkuma dienesti, kuri nemitīgi meklē dažādus ceļus un daudzkārt spiesti atrast arī jaunus piegādātājus un partnerus, lai rastu iespējas sagādāt nepieciešamās medicīnas preces Latvijas iedzīvotājiem. Vienlaikus Veselības ministrijas atbildīgās aģentūras iemācās sniegt atbilstošās atļaujas ievērojami ātrāk, turklāt ne par matu neapdraudot pacientu drošību, bet tieši pretēji – mūsu iedzīvotāju drošības labā.

Krīzes situācijas dažādu līmeņu menedžments veselības aprūpes uzņēmumos pieprasa precīzu un neatliekamu biroja darbinieku iesaistīšanos procesos un to pārvaldībā. Ir svarīgi, lai kolēģi var strādāt tiešsaistē, lai neskaitāmi strauji pieņemami lēmumi top zināmi visām iesaistītajām pusēm, lai nezūd komandas gars un, arī attālināti strādājot, ir precīza izpratne par procesu attīstību.

Viens no secinājumiem – šī krīze būs uzskatāmi demonstrējusi, cik vienkārši dažādiem risinājumiem var sadarboties publiskais un privātais sektors, vienlaikus atgādinot, ka ikvienā sadarbības modelī un finansēšanas noteikumos privātajam sektoram ir jāatstāj resursi attīstībai. Tas agri vai vēlu būs noderīgi visiem. Un noteikti jau tagad jārēķinās, ka gan uzņēmumu un speciālistu, gan pakalpojumu patērētāju vidū jaunie digitālie rīki turpmāk tiks izmantoti ar daudz lielāku intensitāti. Piespiedu apstākļi raisīs vēl daudz atziņu un atklās arī jaunus apstākļus, par kuriem iepriekš varbūt esam vien nojautuši.

Esmu minējis vien dažus piemērus – tos, kurus redzu savā ikdienā. Taču tādu ir daudz un tos demonstrē dažādi uzņēmumi. Tajos redzam piemērus mūsu sabiedrības briedumam. Šeit būtiski izcelt vēl kādu apstākli – Latvijas medijos, gan publiskos, gan privātos, pieejams nopietns informatīvs saturs. Tas atgādina, cik svarīga ir mediju loma, un pastarpināti, bet nepārprotami aicina uzņēmumus ar savu reklāmas finansējumu atbalstīt tieši uzticama satura vietējos medijus.

Otrs, man personīgi svarīgs, ir vērojums, ka mūsu uzņēmumi absolūtā vairākumā, jo īpaši veselības jomā strādājošie, ir pietiekami nobrieduši neizmantot apstākļus savās komerciālās interesēs, bet tieši pretēji – pārkārtojot savu darbu sabiedrības interešu labā. Šādi apstākļi ir mūsu brieduma pārbaudes brīdis.