Nenovīdības, iedomātas konkurences un neesošas profesionālās solidaritātes vīrusi jau sen grauž Latvijas mediju industriju, kuras hroniskā kaite ir politiskās izpratnes trūkums par mediju nozīmi sabiedrības informēšanā un demokrātijas kvalitātes uzturēšanā. Taču šīs klīniskās ainas komplikācijas ar "Covid-19" pandēmijas radītajām ekonomiskajām sekām var nozīmēt letālas sekas mediju vides daudzveidībai un industrijai kopumā. Taču nav tādas demokrātijas, kas var atļauties mediju tirgus nepilnības, kā jau trešo gadu desmitu mediju pētniecībā brīdina vācu filozofs un sociologs Jirgens Hābermāss.
Vēl tikai pirms pāris mēnešiem mediju tirgus nepietiekamības dēļ tika slēgta LNT ziņu redakcija. Ne mediju nozares ekspertiem, ne mediju politikas veidotājiem tas nebija nekāds pārsteigums. Bez tiesiskā regulējuma ierobežojumiem un valsts atbalsta Latvijas mediju tirgū objektīvi nav ekonomiska pamatojuma arī nu jau vairāku gadu griezumā visvairāk skatītajam TV ziņu raidījumam "TV3 ziņas", kā arī citiem kvalitatīviem privāto mediju ziņu un analītikas produktiem.
Latvijas mediju tirgū tie pārsvarā ir rezultāts šķērssubsīdijām no uzņēmumu ienesīgākiem produktiem. Tā iepriekš tika uzturēts arī LNT kanāls. Reklāmas līdzekļu plūsmas faktiskā apstāšanās šī brīža ārkārtējā situācijā mediju īpašniekiem patiesībā būtu pamats valsts īpašumā esošā "airBaltic" cinisma stilā sākt retināt redakciju rindas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!