Roberts Putnis: Bez medijiem nav demokrātijas  (90)

Vēl tikai pirms pāris mēnešiem mediju tirgus nepietiekamības dēļ tika slēgta LNT ziņu redakcija. Ne mediju nozares ekspertiem, ne mediju politikas veidotājiem tas nebija nekāds pārsteigums. Bez tiesiskā regulējuma ierobežojumiem un valsts atbalsta Latvijas mediju tirgū objektīvi nav ekonomiska pamatojuma arī nu jau vairāku gadu griezumā visvairāk skatītajam TV ziņu raidījumam "TV3 ziņas", kā arī citiem kvalitatīviem privāto mediju ziņu un analītikas produktiem.

Latvijas mediju tirgū tie pārsvarā ir rezultāts šķērssubsīdijām no uzņēmumu ienesīgākiem produktiem. Tā iepriekš tika uzturēts arī LNT kanāls. Reklāmas līdzekļu plūsmas faktiskā apstāšanās šī brīža ārkārtējā situācijā mediju īpašniekiem patiesībā būtu pamats valsts īpašumā esošā "airBaltic" cinisma stilā sākt retināt redakciju rindas.

Tomēr tieši krīze mums visiem kā pilsoņiem atklāj, cik ārkārtīgi liela nozīme medijiem ir tajā, lai mēs kā sabiedrība varētu justies droši par to, ka politiskie lēmumpieņēmēji rīkojas pareizi, ka viņu rīcība tiek kontrolēta un ka sabiedrība netiek ierauta Kremļa vai sazvērestības teoriju "troļļu" radītā dezinformācijā. Medijiem demokrātijā kā ceturtajai varai, kas sabiedrības uzdevumā uzrauga likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu, ir eksistenciāla nozīme. Tikai atšķirībā no trim valsts varām mediji (ar sabiedriskajiem medijiem kā izņēmumu) ir organizēti privātā kārtā. Attiecīgi komercmediju kalpošana sabiedrībai tomēr galu galā nosaka, vai

mediju īpašniekiem nav jāpiemaksā par šīs ceturtās varas misijas izpildi. Ja LTV ziņu dienesta darbiniekiem mēs kā nodokļu maksātāji ar budžeta līdzekļiem uzticamies avansā, tad TV3 kolēģiem gandrīz katrs viņu raidlaika minūtei iztērētais cents pašiem ir jānopelna tirgū.

Ar konceptuāli pieņemto lēmumu par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus tie neatrodas vairs pat iedomātā konkurences situācijā ar komercmedijiem. Arī pandēmijas radītā ekonomiskā krīze tos skars ne vairāk, ne mazāk kā visu publisko sektoru. Patiesībā LTV un Latvijas Radio sargā likuma norma, kas tiem garantē valsts budžeta piešķīrumu iepriekšējā gada apmērā, lai arī tā tika pārkāpta iepriekšējās krīzes reizē. Vienlaikus Latvijas mediji kopumā piedzīvo arvien lielāku spiedienu pārrobežu konkurencē – gan Latvijas sabiedrisko mediju, gan vietējo komercmediju piedāvātā satura daļa Latvijas auditoriju mediju patēriņā dramatiski sarūk. Atsevišķs apdraudējums ir gan nevalstisku, gan valstisku ārvalstu aktoru dezinformācijas centieni.

Attiecīgi sabiedriskie mediji nevienā valstī ar duālās apraides tradīciju, jo īpaši mediju vides straujo strukturālo pārmaiņu laikā, nav un nedrīkst būt vienkāršs tirgus dalībnieks ar tiesībām brutāli nerēķināties ar citu mediju vajadzībām, aizmirstot par mediju vides daudzveidības nozīmi demokrātiskā valstī. Tās priekšnosacījums ir arī vitāla komercmediju vide, augstvērtīgi informatīvi, analītiski un pētnieciski žurnālistikas produkti, kuri top arī ārpus sabiedriskajiem medijiem. Un ne mazāk nozīmīgs faktors ir dzīvs žurnālistu un mediju profesionāļu darba tirgus, kas kalpo kā garants žurnālista sirdsapziņas brīvībai un neatkarībai. Visos šajos elementos Latvijas mediju industrijā var identificēt tirgus nepilnības. Un sabiedrisko mediju uzdevums ir par tām informēt sabiedrību un solidāri iestāties arī par komercmediju attīstību valstī.

Šajā kontekstā Latvijas Televīzijas lēmums pārcelt sava galvenā ziņu raidījuma "Panorāma" vēsturisko raidlaiku no pulksten 20.30 uz TV3 ziņu raidlaiku pulksten 20.00 tieši brīdī, kad Latvijas komercmediji piedzīvo lielāko ekonomisko triecienu kopš 2008. gada ekonomiskās krīzes un kad Latvijas sabiedrība zaudē ierastās ikdienas gaitu struktūras stabilitāti, ir vērtējams ļoti kritiski. LTV visus lineāros TV produktus patērējošos Latvijas pilsoņus dramatiskas krīzes apstākļos noliek vēl vienas sāpīgas izvēles priekšā – patērēt tikai viena no valstī atlikušajiem diviem TV ziņu dienestiem radīto saturu. Tas jo īpaši skar šobrīd lielākajiem riskiem pakļauto Latvijas sabiedrības grupu – mūsu seniorus, kas ir vairākums LTV produktu patērētāju.

Šāds solis ir tālu no sabiedriskajiem medijiem piemērojamā augstā standarta attiecībā uz to atbildību par mediju vides un žurnālistikas attīstību valstī kopumā. Šāds solis arī neliecina par ilgtermiņa stratēģisku sabiedrisko mediju attīstības redzējumu ne LTV ziņu dienestā, ne valdē. LTV ziņu dienests jau gadiem ilgi zaudē cīņā par skatītāju uzmanību komercmediju ziņu piedāvājumiem.

Tam ir daudz strukturālu iemeslu, bet būtiskākais ir ilglaicīgs adekvātas LTV stratēģiskās rosības trūkums ziņu dienesta radošā, intelektuālā un profesionālā potenciāla vairošanai. Noliekot savus skatītājus spiestas izvēles priekšā izvēlēties starp "TV3 ziņām" un "Panorāmu", LTV ir liels risks nostiprināt tās negatīvo auditorijas attīstības tendenci, proti, "ekonomiski aktīvais" skatītājs izvēlēsies TV3, bet LTV galvenais patērētājs būs seniori. "All Media Baltic" lēmums atteikties no vecā LNT formāta un konsolidēt visu savu radošo potenciālu TV3 kanālā tam ir vēl viens būtisks impulss. Tā stratēģisko potenciālu apliecina darbdienu "TV3 ziņu" raidījumu atrašanās visvairāk skatīto raidījumu līderpozīcijās šī gada pirmajos mēnešos, kamēr darbdienu "Panorāmu" starp visvairāk skatītajiem 20 raidījumiem neatrast.

Krīzes apstākļos valsts "naudas trūkuma dēļ" nevar atvērt cietumus, nenodrošināt tiesu pieejamību vai slēgt Valsts kontroli. Līdzīgi ir ar medijiem – gan sabiedriskajiem, gan komerciālajiem – kā kopumu: tieši tagad ir eksistenciāli svarīgi šo krīzi iespējami efektīvi pārvaldīt. Bez funkcionējošas mediju vides Latvijas sabiedrībai nebūs publiskās telpas, kur apmainīties viedokļiem par iespējami labākajiem risinājumiem sabiedrībai. Tieši tāpēc sabiedrisko mediju rīcībā esošie valsts budžeta līdzekļi nedrīkst tikt izmantoti, lai apdraudētu jau tā tik trauslo mediju ekosistēmu Latvijā. Tagad ir īstais brīdis no sabiedriskajiem medijiem mums kā pilsoņiem sadzirdēt, cik lielā mērā mediju vide ir apdraudēta un kādi risinājumi mums kā sabiedrībai tās nostiprināšanai būtu jāpiedāvā mediju politikas ceļā.

Ne Latvijas mediju politikas pamatnostādņu tapšanas, ne to īstenošanas gaitā noteikti neradās pārliecība par patiesu politisko gribu nostiprināt Latvijas mediju industriju. Tomēr Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kā nozares regulatora uzdevumus ir rūpēties par veselīgu mediju vidi. NEPLP kā sabiedrības interešu pārstāvei un sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētājai ir plašas iespējas sabiedriskos medijus stratēģiski pozicionēt tā, lai tie kļūtu par līderi un balstu trauslās mediju vides attīstībai. Savukārt likumdevējam ir neizmatots rīcības potenciāls jaunajā sabiedrisko mediju pārvaldības normā skaidri un nepārprotami iezīmēt sabiedrisko mediju lielo atbildību par nozares izaugsmi kopumā, kā arī beidzot izveidot neatkarīgu un uz mediju industrijas ilgtermiņa attīstības vajadzībām orientētu mediju atbalsta fondu.