Marta Rībele: Ko Covid-19 ierobežošanā paveikusi Eiropas Savienība  (11)

Veselības aprūpe ir dalībvalstu atbildība, taču ES palīdz ierobežot koronavīrusa izplatību un nodrošināt medicīnisko aprīkojumu, veicina vakcīnas meklējumus un atbalsta dalībvalstis cīņā ar krīzes sekām. Kā uzsvēris Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Dāvids Sasoli, atbalsta apjoms pārspēj pat Maršala plānu, kas palīdzēja piecelties no Otrā pasaules kara drupām.

1. Lai arī ES kopumā un daudzas dalībvalstis ierobežo cilvēku pārvietošanos, ES transporta ministri nolēmuši izveidot "zaļās joslas", sniedzot priekšroku nepieciešamo medicīnas un aizsardzības līdzekļu, kā arī svarīgo preču piegādei.

2. Tiek koordinēta ES pilsoņu repatriācija - papildus pašu valstu iniciatīvām no trešajām valstīm mājās uz ES atvesti 1800 pilsoņi.

3. Eiropas Komisija (EK) izveidojusi mehānismu, lai dalībvalstu slimnīcas varētu iegādāties ventilēšanas aparātus, sejas maskas u.tml. Tam no ES budžeta jau pieejami 10 miljoni eiro, bet vēl 40 miljoni eiro tiks piešķirti uzreiz pēc EP un dalībvalstu ministru (ES Padomes) oficiāla apstiprinājuma. Papildus tam, arī pašas dalībvalstis varēs kopīgi un attiecīgi izdevīgāk iegādāties nepieciešamās medicīnas preces.

4. EK apstiprinājusi Latvijas plānu par 250 miljonu eiro atbalstu subsidēto aizdevumu un aizdevumu garantiju shēmām uzņēmumiem, kurus skāris koronavīrusa uzliesmojums.

5. Eiropas Centrālā banka ieguldīs 750 miljardus eiro, lai veiktu obligāciju ārkārtas uzpirkšanu un krīzes laikā atvieglotu valdību parādsaistības.

6. ES programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros 17 iniciatīvas pretendē uz 47,5 miljonu eiro finansējumu, lai labāk izprastu "Covid-19" un uzlabotu medicīnisko vadību. Vēl 45 miljoni eiro paredzēti diagnostikas un ārstēšanas attīstībai.

Kā Latvijā, tā ES, ar plānu koordinētai rīcībai nāk valdība, ES gadījumā - Eiropas Komisija. Tā uzreiz izveidoja rīcības komandu. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina epidemioloģiskās situācijas analīzi.

Daļa no iniciatīvām īstenojamas uzreiz, par daļu jāvienojas dalībvalstu ministriem, bet daļai ir nepieciešams saņemt ES likumdevēju - pilsoņu ievēlētā EP un valsis pārstāvošās ES Padomes piekrišanu.

Lai pieņemtu steidzamus ar Covid-19 krīzi saistītus lēmumus, 26.martā EP sanāks uz ārkārtas plenārsēdi, kurā tiks lemti trīs svarīgi jautājumi.

1. Tiks apstiprināta Investīciju iniciatīva koronavīrusa krīzes pārvarēšanai, kas dalībvalstīm dod pieeju 37 miljardiem eiro no Kohēzijas fonda. Saskaņā ar EK piedāvājumu, Latvijas investīcijām pēc koronavīrusa krīzes būs pieejami 792 miljoni eiro.

2. Paplašinās ES Solidaritātes fonda darbības lauku, tajā iekļaujot arī ārkārtas stāvokli sabiedrības veselības jomā, lai pašreizējā krīzē valstis varētu izmantot arī šo iespēju. Tradicionāli šis fonds bijis paredzēts atbalstam dabas katastrofās, un Latvija no tā saņēma 17,7 miljonus eiro 2017.gada plūdu seku likvidēšanai. Turklāt plānots paātrināt pieteikumu izskatīšanas gaitu un pacelt avansa maksājumu apmēru līdz 25% no plānotās summas.

3. Apturēs ES noteikumus, saskaņā ar kuriem aviosabiedrībām, kas vēlas rezervēt tās pašas lidostu laika nišas nākamajam gadam, iepriekšējā periodā ir jāizmanto 80% piešķirtā. Pašlaik spēkā esošie noteikumi noveduši pie tā saucamajiem spoku lidojumiem, kuros ir maz pasažieru, un nodara kaitējumu videi.

4. Vēl vairāki priekšlikumi par papildus budžeta piešķiršanu, piemēram, jau minētajai medicīniska aprīkojuma iegādei EP tiks skatīti tuvākajā laikā.

EP kā ES pilsoņu pārstāvis gan jau vairākkārt kritizējis, ka nauda krīzei tiek piešķirta, pārdalot esošos līdzekļus. Pēc eiroparlamentāriešu domām, jāmeklē papildus finansējums. Savukārt uz priekšu, viņuprāt, jābūt labāk sagatavotiem, tāpēc nākamajā ES daudzgadu budžetā 2021.-2027.gadam pētniecībā jāiegulda vairāk.

Bet kamēr par ilgtermiņa politiku vēl tiek "lauzti šķēpi", ES jau spērusi konkrētus soļus dalībvalstu atbalstam. Vēl sekos arī citi, jo, kā uzsvēris EP prezidents Dāvids Sasoli, neviens netiks atstāts viens un nevienam nebūs jācīnās vienam jeb #MēsEsamKopā.