ASV apcer fiskālo stimulu pat teju divu triljonu dolāru apmērā (9,8% no IKP),1 Apvienotā Karaliste plāno 350 miljardu sterliņu mārciņu budžeta tēriņus (15% no IKP),2 Vācijas atbalsts ekonomikai kopumā tiek lēsts 750 miljardu3 eiro apjomā (20,5% no IKP), uz kā fona Francijas 45 miljardu eiro4 (1,8% no IKP) stimuls izskatās visnotaļ konservatīvs, lai gan pirms pāris nedēļām tas būtu bijis neiedomājams. Eiropas Komisijas piedāvājums atcelt fiskālos ierobežojumus un ļaut dalībvalstīm tērēt tik, cik tām vajadzīgs,5 norāda uz to, ko "radikāli" ekonomikas apskatnieki regulāri atgādina: jebkura valsts, kam ir autonoma valūta, var radīt naudu neierobežotā apjomā bez nepieciešamības paaugstināt nodokļus vai aizņemties kapitāla tirgū.
Naudas radīšanu valsts vajadzībām realizē vai nu centrālās bankas, vai nacionālās attīstības bankas (piemēram, "KfW" Vācijā). Vienīgais objektīvais naudas apjomu ierobežojošais faktors ir ražošanas resursu (darbaspēks, izejvielas, ražošanas jaudas) pieejamība ekonomikā; šos resursus var izmantot jebkāda veida vajadzību nodrošināšanai. Politika kopumā ir idejiska cīņa par to, kas ir "nepieciešams", un līdz šim Latvijā vairākas būtiskas sociālās vajadzības (piemēram, veselības aprūpe, izglītība, pieejami mājokļi) vienkārši nav uzskatītas par tādām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!