Koronavīruss atstās sekas uz Latvijas tautsaimniecību, - par to šobrīd neviens vairs nešaubās. Pēc vīrusa izplatības beigām iesaldētā ekonomika būs strauji jāatkausē. Atbalsts būs vajadzīgs gan uzņēmumiem, gan darba ņēmējiem, bet tādu kopā ar valdību sniegt spēs tikai jaudīgas pašvaldības.
2009. gada reformas izvērtējums parāda, ka lielākiem novadiem ir daudz vieglāk piesaistīt savai teritorijai investīcijas. Finanses šobrīd vajadzīgas, lai atbalstītu veselības aprūpes nodrošināšanu, attālinātas izglītības veiksmīgu norisi un sniegtu sociālos pakalpojumus. Šobrīd jau kārtējo reizi pārliecināmies, ka finanšu un resursu ziņā spēcīgākas pašvaldības vajadzīgas jau sen. Piemēram, lielām pašvaldībām šobrīd ir daudz vieglāk savā teritorijā atrast telpas tiem iedzīvotājiem, kuriem tās vajadzīgas pašizolācijas ievērošanai.
Covid-19 krīze vēl spilgtāk akcentē nepieciešamību pēc mūsdienīgām pašvaldībām. Lai darbs ne uz mirkli neapstātos, valdība atradusi digitālus rīkus un strādā attālināti. E-Saeimai risinājumus meklē arī parlaments. Taču, kā redzam pēc informācijas arī publiskajā telpā, daudzos mazajos novados tehniskā nodrošinājuma un arī digitālo prasmju trūkst.
Arī nākotnē mums jābūt gataviem krīzēm. Daudz smagnējāk uz tām reaģē sadrumstalotas pašvaldības, katra no kurām strādā ar savu, atšķirīgu pieeju. Arī krīzes novēršanā iesaistītie valsts dienesti spēj daudz operatīvāk sazināties ar 40, nevis 119 pašvaldībām.
Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā augs pašvaldību kapacitāte arī valsts apdraudējuma pārvarēšanā. Piemēram, visām pašvaldībām būtu pienākums izveidot profesionālas civilās aizsardzības struktūrvienības, kuras gan koordinē darbu ar iedzīvotājiem un pārējām pašvaldības institūcijām, gan sadarbojas ar valsts institūcijām, tādejādi kopīgi iesaistoties apdraudējuma novēršanā.
Īsi pirms Covid-19 sasniedza arī Latviju, mēs beidzot pietuvojāmies tam, lai pieliktu punktu vairāk nekā 20 gadus garajām diskusijām par administratīvi teritoriālo reformu. Tās rezultātā pašvaldības kļūtu lielākas, turīgākas un spēcīgākās, tātad arī krīzē varētu daudz veiksmīgāk un kvalitatīvāk sniegt palīdzīgu roku saviem iedzīvotājiem.
Covid-19 izraisīto krīzi nedrīkst izmantot kā argumentu vai pat kā aizsegu, lai mēģinātu administratīvi teritoriālo reformu bremzēt. Noraut stopkrānu šobrīd būtu bezatbildīgi. Par reformu ir jāsniedz argumenti pēc būtības un jau līdz šim par to nodrošināta vērienīgā sabiedriskā apspriešana Latvijā.
Administratīvi teritoriālās reformas komisija pašvaldību reformu pirms 3. lasījuma turpinās skatīt pēc Lieldienām, un to atbalsta arī pārējie valdības koalīcijas partneri. Tikmēr es aicinu visus sekot līdzi epidemiologu un ārstu norādēm, ievērot visu nepieciešamo piesardzību, lai kopā ar spēcīgām pašvaldībām mēs pēc iespējas ātrāk sakautu Covid-19 vīrusu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!