Rebeka Homkesa, Jānis Ošlejs: Latvijas stratēģija  (33)

Latvija ir labi veikusi pirmos soļus vīrusa veselības krīzes pārvarēšanai. Ir domas un pirmie lēmumi, kā izdzīvot ekonomikas krīzē.

Tagad ir nepieciešama skaidra stratēģija vīrusa un ekonomikas krīzes pārvarēšanai. Īstenojot skaidru stratēģiju, Latvija strauji attīstīsies. Krīzes pārvarēšanā ir trīs soļi. Pirmais solis ir izdzīvot. Otrais – izlemt, kāda būs stratēģija pēc krīzes, trešais – īstenot straujas izaugsmes stratēģiju.

I daļa: Stratēģija izdzīvošanai

Izdzīvošanai ir divi priekšnosacījumi: skaidrība par biznesa vidi un finanses, lai spētu pārlaist ekonomikas kritumu.

Lielākā biznesa vides problēma ir uzņēmumu slēgšana, bet tiem, kas turpina darboties, – neziņa par nākotni. Vai varēsim turpināt darboties? Kad tiks atvērtas skolas? Kādi nosacījumi būs mazajiem uzņēmumiem? Vai nebūs nepieciešami vēl spēcīgāki mēri un karantīnas palielināšana? Šīs bažas bremzē ekonomiku un rada zaudējumus. Cik lielus? Daudzi eksperti runā par ekonomikas krišanos par 10%. Latvijas iekšzemes kopprodukts ir 30 miljardi eiro gadā. 10% IKP kritums nozīmē, ka šogad zaudējumi būs 3 miljardi eiro. 2021. gadā ekonomika atsāks augt un palielināsies par miljardu, bet būs par 2 miljardiem mazāka nekā šogad un par miljardu mazāka 2022. gadā. Ekonomika varētu sasniegt pirmskrīzes līmeni 2023. gadā. Tomēr būs zaudēti 6 miljardi eiro. Veselības aprūpei Latvijā valsts un privātais sektors kopā velta ap 7% no 6 miljardu IKP zaudējuma, tātad mēs zaudētu 420 miljonus veselības aprūpei. Cik dzīvību varētu izglābt ar šo naudu!

Izdzīvošanas nodrošināšana daudziem uzņēmumiem visvieglāk sasniedzama, vienkārši turpinot darboties. Tāpēc ekonomiskās krīzes pārvarēšanai mums ir nepieciešams pēc iespējas ātri atsākt uzņēmumu darbību.

Skaidrība par vīrusa epidemioloģisko stratēģiju.

Uzņēmumi ir apstādināti, jo jāuzvar vīruss. Vienkāršoti skatoties, šķiet, it kā jāizvēlas starp ekonomikas saglabāšanu un dzīvību glābšanu.

Tā nav – var sekmīgi sasniegt abus mērķus!

Honkongā, Singapūrā, Taivānā un Dienvidkorejā ir izdevies nodrošināt ekonomikas sekmīgu darbību, turēt atvērtas lidostas, skolas un restorānus, neapturēt biznesa aktivitātes, vienlaikus panākot ļoti zemu saslimšanas līmeni, daudz zemāku pat par to Eiropas valstu līmeni, kuras ir ieviesušas drastiskus mērus.

Kā šīs Dienvidaustrumāzijas valstis to paveica pat ar atvērtām lidostām, turklāt atrodoties tuvu Ķīnai? Galvenokārt, pateicoties sistemātiskai karantīnas uzraudzībai ar IT risinājumu palīdzību, piemēram, ar "WhatsApp" izsekojot, vai karantīnā nozīmētais nepamet savu dzīvesvietu, vai ar "Trace Together" aplikācijas palīdzību atrodot visus cilvēkus, kas kontaktējušies ar saslimušo, un tā panākot efektīvu visu slimnieku izolēšanu un slimības izplatības apturēšanu.

Šīs valstis to apvienoja ar plašu testēšanu, ļaujot ātri un efektīvi atrast visus saslimušos.

Noder arī temperatūras skeneru lietošana augstas intensitātes satiksmes punktos, piemēram, dzelzceļa stacijās, lidostās, lielveikalos, restorānos un tamlīdzīgās vietās, lai varētu uzreiz atrast saslimušos un nosūtīt tos uz karantīnu.

Tā kā Covid-19 izraisīta mirstība ir ļoti augsta tikai pacientiem virs 60 gadu vecuma ar sirds un asinsvadu, elpošanas ceļu slimībām, vēzi vai diabētu, efektīva šo riska grupu izolācija nodrošina būtisku mirstības samazinājumu. Dati liecina, ka pārējām grupām Covid-19 neizraisa bīstamas komplikācijas.

Arī Latvija varētu droši pārtraukt ārkārtas stāvokli 14. aprīlī vai, vēlākais, mēneša laikā, ja:

1) valdība ieviestu drošu elektronisko karantīnas uzskaiti un papildus tam

2) turpinātu Latvijas sekmīgo plašo testēšanas programmu,

3) uzsāktu plašu temperatūras skenēšanu sabiedriskās vietās,

4) noteiktu riska grupu izolāciju un obligātu temperatūras ziņošanu divas reizes dienā.

Lai arī šādu pasākumu izmaksas būtu lielas, tās tomēr būtu nesalīdzināmi zemākas par ekonomikas apturēšanas izmaksām.

Latvija ir maza valsts, mēs varam sagādāt palīglīdzekļus pienācīgā daudzumā. Lielās Eiropas valstis un ASV nekā nevar nopirkt visiem sejas maskas, pasaulē nav tik daudz sejas masku. Mums jāizmanto šī mazas valsts priekšrocība un, ja nepieciešams, jāuzsāk sejas masku lietošana visiem.

Kāpēc es sāku savu ekonomikas glābšanai veltīto sadaļu ar epidemioloģiskām pārdomām? Tāpēc, ka biznesam ir ļoti svarīga skaidrība un pārliecība, ka Latvijā nenotiks masveida saslimšana ar Covid-19.

Latvijas pašreizējā Covid-19 stratēģija ļauj samazināt saslimušo skaitu, bet nenovērš neziņu par turpmāko ārkārtas situācijas pārvaldību. Ir skaidrs, ka Covid-19 būs ap mums ilgi.

Turklāt ar šo stratēģiju nekādā veidā netiek novērsta otrā Covid-19 viļņa iespēja. 95% no pasaules Covid-19 saslimšanām (Džona Hopkinsa universitātes marta vidus dati) ir novēroti apstākļos, kad āra temperatūra ir starp –5 un +20°C. Ja Covid-19 uzvedīsies kā tipisks gripas vīruss, tad vasarā tas pierims (Latvijā parasti gripa rimstas ap aprīļa vidu/beigām), tomēr, līdzīgi kā citi gripas vīrusi, tas, visticamāk, atgriezīsies otrajā vilnī rudenī.

Mums tas ir ļoti svarīgi – investīciju, valsts tēla, galu galā, var teikt, "tautas glābšanas" dēļ –padomājiet, kāda būs emigrācija, ja nenostabilizēsim ekonomiku – Hongkongas, Taivānas, Singapūras modeli Latvijā neieviesīsim tūlīt, tā gūstot drošu pārliecību un kontroli pār Covid-19 gan šajā pavasarī, gan vasarā, gan rudenī.

Tātad pirmajam valdības solim pirms jebkura cita soļa veikšanas ir jābūt maksimāli ātri ieviest Taivānas un citu Dienvidaustrumāzijas valstu modeli, lai to paspētu izdarīt līdz 14. aprīlim vai, absolūti vēlākais, mēneša laikā atceltu ārkārtas stāvokli.

Finanses izdzīvošanas krīzes pārvarēšanai

Pasaules prakse rāda, ka parasti atgūšanās pēc ekonomiskā krituma ir vismaz divas reizes ilgāka par kritumu. Ir vieglāk pazaudēt naudu, nekā nopelnīt to. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka daudz izdevīgāk ir mēģināt saglabāt ekonomiku, nevis ļaut tai ātri sarukt.

Kāds varētu būt kopējais ekonomikas atbalsta apmērs? ASV kopējais atbalsts pirmajā ekonomikas atbalsta posmā ir 9% no IKP. Lielbritānijā – teju 15% no IKP. Latvijā neizdosies izvairīties no līdzīga izmēra atbalsta. Es domāju, ka, ņemot vērā krīzes apmēru, atbalstam būs jābūt tuvu pie 10% no IKP jeb 3miljardiem eiro. Iesaku šo naudu aizņemties tagad, kamēr procentu likmes ir ļoti zemas.

Jāatceras, ka 2008. gada krīzes laikā Latvijas valsts parāds pieauga no 8 līdz 47% no IKP, bet šobrīd tas ir ap 35% no IKP. Nav īpaša iemesla cerēt, ka Covid-19 krīzi varēs pārvarēt ar mazu naudas apjomu.

Atbalsts ekonomikai ir jāsadala divās daļās: izdzīvošanai un attīstībai.

Izdzīvošana ir svarīga, jo absolūti nepieciešams nodrošināt, ka visi ir paēduši, spēj samaksāt īri un aizsūtīt bērnus uz skolu. Ja mēs to nenodrošināsim, izraisīsim jaunu emigrācijas vilni, kura izmaksas būs neticami lielas.

Finansiālā izdzīvošana

Šobrīd, ļoti strauja ekonomikas krituma posmā, ir pirmkārt jānodrošina iztikas minimums visiem. Pamata principiem ir jābūt: atbalsts visiem, kas zaudējuši ienākumus, neskatoties nedz uz to, vai maksāja nodokļus vai ne, nedz arī uz nodarbinātības statusu vai tamlīdzīgiem kritērijiem. Mērķis ir nodrošināt sociālo stabilitāti.

Mani ieteikumi īsumā būtu šādi.

Uzņēmumiem:

piešķirt kredītu brīvdienas; nodokļu apmaksas atlikšana; 100% valsts garantētas kredītlīnijas apgrozāmajiem līdzekļiem; dīkstāves pabalsta apjoma maksimālo griestu palielināšana līdz 2500 eiro, lai novērstu to, ka lielāku algu saņēmēji būtu spiesti izvēlēties bezdarbu, nevis dīkstāves pabalstu. Mūsu mērķis ir saglabāt darbvietas, zemi dīkstāves pabalsta maksimālie griesti nav produktīvi, tikai veicina bezdarbu.

Visiem iedzīvotājiem:

1) darba garantijas programma ar 500 eiro izmaksu visiem tās dalībniekiem;

2) dīkstāves pabalstu 75% apmērā no algas visiem strādājošajiem, kuriem draudētu dīkstāves atlaišana;

3) līdz 2020. gada beigām bezdarbnieku pabalstu maksāt 75% apmērā no piešķirtā pabalsta, tai skaitā tiem, kuri šādu statusu ieguva pēc 2020. gada 13. marta;

4) dīkstāves pabalstu 750 eiro mēnesī maksāt neatkarīgi no nodokļu nomaksas statusa, nodokļu parādu esamības vai neesamības, arī pašnodarbinātajiem, arī ēnu ekonomikas dalībniekiem un mikrouzņēmumos strādājošajiem;

5) mērķtiecīgi atbalsta pasākumi īres, hipotēkas, parādu nomaksas atlikšanai/dzēšanai.

Ir paredzams, ka daļa iedzīvotāju nespēs segt savas hipotēkas. Šādas hipotēkas bankās radīs kapitāla pietiekamības problēmas. Valstij jau tagad ir jāizveido fonds – visu banku "sliktā banka", kurā uz krīzes laiku jāpārņem visas kavētās hipotēkas, tā saglabājot banku kredītportfeļa kvalitāti. Šajā fondā valsts varētu pārņemt arī viesnīcas un restorānus kā lietu kopību. Pārņemšana jābeidz, tiklīdz krīze būs pārvarēta. Sekmīgās hipotēkas varēs vēlāk pārcelt atpakaļ uz to izdevējbankām, nesekmīgās hipotēkas veidos valsts īres dzīvokļu fondu.

Krīzes izdzīvošanas programma būs nepieciešama, aptuveni vērtējot, nākamajiem 12 mēnešiem.

Izdzīvošanas programma būtu arī galvenais rīks, kā palīdzēt viesnīcām, restorāniem, mazajam biznesam. Šādus uzņēmumus lielākoties ir ļoti viegli slēgt, kā arī viegli pēc brīža atjaunot to darbību. Tiem nav nepieciešami lieli kapitālieguldījumi vai gadiem ilgi būvēta reputācija ārvalstu tirgos.

Tāpēc šie uzņēmumi pēc krīzes viegli atjaunosies, ja vien to darbiniekiem būs nodrošināts izdzīvošanas atbalsts un ja vien valstī būs ekonomiskā izaugsme. Tiem der šīs stratēģijas izdzīvošanas sadaļa.

II daļa. Kā mainīsies pasaule, un ko tas nozīmē Latvijai

Latvija ir maza un atvērta ekonomika. Ļoti daudz no apritē esošajām precēm mēs importējam un eksportējam. Ja iztērēsim ekonomikas atbalstam paredzētos līdzekļus, vienlaikus stratēģiski nedomājot par nākotni, nauda aizplūdīs importa precēs. Uz brīdi būs labāk, tomēr nenotiks ilgtspējīga attīstība, un pēc gada atmodīsimies ar parādu, bet ne bagātāki.

Līdz ar to ir skaidrs, ka mums atbalstu nepieciešams organizēt tā, lai maksimāli spēcinātu ilgtspējīgu izaugsmi, īpaši preču un pakalpojumu eksportu, jo tikai eksporta pieaugums ārējos tirgos spēj nodrošināt par iekšējo patēriņu nesalīdzināmi lielākas izaugsmes iespējas. Vienīgi eksporta sektorā ir iespējams palielināt darba ražīgumu un vienlaikus nav riska atbalstīt uzņēmumus, kas ražo bezjēdzīgas lietas.

Tikai un vienīgi eksports ienes naudu, kas rada bagātību. Nauda rodas no eksporta.

Kāpēc Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņiem?

Latvijai ir zemākais eksporta apjoms un zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju. Lietuvā un Igaunijā eksports ienes vairāk naudas. Nauda nonāk apritē un veido bagātību. Bez eksporta ienestās naudas IKP pieaugums pats no sevis nekā neradīsies.

Avots: Jānis Hermanis

Tikai ar eksportu nauda nonāk Latvijā. Ja eksports neienes naudu, tās nav arī vietējam patēriņam!

Jāpanāk, ka Latvija pēc krīzes kļūst par valsti ar strauju izaugsmi. Tas ir iespējams. Pasaulē ir valstis, kuras ir spējušas augt ar ātrumu 7% gadā vismaz 20 gadus pēc kārtas. Kā? Bāzējot izaugsmi preču un pakalpojumu eksportā.

Darba ražīgums nosaka bagātību: jo vairāk jaunu vērtību tiek radīts vienā stundā, jo lielāka peļņa un algas iespējamas. Eksportā iespējams liels ražošanas apjoms, savukārt pašizmaksa, pieaugot pārdošanas apjomam, strauji krītas. Latvijas mazais tirgus ir jauka vieta patēriņa uzņēmumiem, taču noteikti jāņem vērā, ka bagāti mēs varam kļūt tikai ar eksportu.

Lai saprastu, kas jādara, lai ieliktu pamatus eksporta stimulētai izaugsmei, jāatbild uz jautājumu: kāda būs pasaule pēc Covid-19? Kuras nozares uzvarēs, kuras zaudēs?

Kā mainīsies pasaule 2021. gadā pēc Covid -19

IT pakalpojumu izaugsme

Milzīgā apmērā pieaugs digitālie pakalpojumi, IT, telekomunikācijas.

Digitalizācija tirdzniecībā

Interneta tirdzniecība kļūs par arvien straujāk augošu preču piegādes formu. Mēs visi mazāk apmeklēsim tradicionālos veikalus, kuri zaudēs apgrozījumu, ja nepārveidosies.

Veselības ekonomika

Daudz lielāku lomu ieņems veselības ekonomika. Lieli resursi tiks tērēti nākamās epidemioloģiskās krīzes nepieļaušanai, pieaugs pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem un patēriņš epidēmiju un citu veselības problēmu novēršanā.

Eiropas Savienība pieņems mērus, lai panāktu, ka farmācijā un citās veselības aprūpes jomās tiek izbeigta atkarība no Ķīnas, pārceļot ražošanu uz ES.

Piegādes ķēžu saīsināšanās

Daudzas ražošanas kompānijas atteiksies no garām piegādes ķēdēm un vēlēsies izvietot piegādātājus tuvākā un drošākā valstī. Zaudētāja būs Ķīna, kuras atbildes reakcija būs savas ekonomikas spēcināšana ar vēl lielāku valsts atbalstu. Īpaši augs ražošanas uzņēmumi ar ļoti augstu spēju ātri mainīt ražošanas produkciju, spēju drukāt/ražot digitāli radīto.

Ražošanā arvien lielāka nozīme būs lietu internetam, mākslīgajam intelektam, datu pārvaldes sistēmām.

Kapitāla koncentrēšanās

Lielāka nozīme pēc krīzes visā pasaulē būs ļoti lieliem uzņēmumiem, vidējie uzņēmumi saglabās savu izmēru, bet daudzi mazie nespēs izturēt pārāk svārstīgo ekonomikas klimatu.

Tūrisms

Vēl vismaz gadu vai vairāk tūrisms būs samazināts, īpaši uz valstīm, kuras uzskatīs par nedrošām. Arī Latvijā šogad gaidāms tūrisma kritums. Noteikti cietīs pensionāriem paredzētie daudzdienu kruīza kuģi, jo tie šobrīd tiek uztverti kā infekcijas perēklis. Latvijas prāmji uz Zviedriju un Vāciju tik daudz necietīs.

III. daļa. Praktiskie soļi Latvijas ekonomikas pārbūvei un straujas attīstības nodrošināšanai

Kopumā šis ir laiks, kad valstij ir jākļūst uzņēmīgai, Latvijai jākļūst par valsti-uzņēmēju.

Ja pieņem, ka krīzē darbu zaudēs apmēram 10% strādājošo, būs jārada 100 000 darbvietu. Ja pieņem, ka katra eksporta darbvieta nodrošina 3 darbvietas apkalpojošajā sfērā, jārada ap 30 000 darbvietu eksporta nozarē. Ja rēķina, ka vienas darbvietas izveidei nepieciešamas 50 000 eiro lielas investīcijas, valsts kopējai atbalsta programmai jābūt vismaz 1,5 miljardus eiro lielākai nekā pašreiz. Tas nozīmētu "Altum" jaudas trīskāršošanu.

Ko darīt?

IT pakalpojumu izaugsme

No šīs krīzes vissekmīgāk izies tās valstis, kuras attīstīs digitālo sektoru, jo interneta, digitālo pakalpojumu un IT nozīme arvien palielināsies. Latvijai ir lieliska IT nozare, mums ir jābūvē uz tās spēka.

Mums jau tagad ir jāuzsāk un plaši jāreklamē masveida cilvēku pārkvalifikācija uz IT sfēru, programmēšanas valodu apmācība.

Tiem, kuri šobrīd zaudē darbu viesmīlības sektorā, restorānos, tirdzniecībā, iesaku netērēt laiku, cerot uz brīnumu, bet uzreiz sākt pārkvalificēties un sākt apgūt IT prasmes.

Valdībai jāmaksā par tādu tiešsaistes kursu sekmīgu pabeigšanu, kuri dod IT uzņēmējiem atpazīstamu kvalifikāciju. Piemēram, pabeidz "Code Academy" piedāvāto CSS kursu un saņem stipendiju 200 eiro. Pabeidz nākamo līmeni – vēl 200 eiro. Tādējādi dīkstāvē esošajiem cilvēkiem būs lielāks stimuls pārkvalificēties un viņi iegūs prasmes, kuras tirgū var reāli pielietot.

Fiziskajai infrastruktūrai IT un ārpakalpojumu kompānijām nepieciešamas biroju ēkas.

Izsniegt 80% garantijas tādu biroju ēku izbūvei, kas var nodarbināt IT/ārpakalpojumu uzņēmumus, un uzsākt to celtniecību jau tagad, piemēram, Jaunās Teikas rajonā.

Atbalstīt "TechHub Riga" iniciatīvu pārveidot kādreizējās LU Bioloģijas fakultātes ēkas par Rīgas jaunuzņēmumu/IT centru.

IT un digitālo pakalpojumu centram jābūt Rīgai. Tomēr, ja uzlabotu infrastruktūru un no Liepājas vai Valmieras līdz Rīgai varētu atbraukt stundas laikā pa šoseju vai ar vilcienu, tad vairāk cilvēku varētu dzīvot tur un doties uz darbu Rīgā, vismaz pāris reižu nedēļā, ja jau sākuši pierast strādāt daļēji no mājām.

IT un tehnoloģiju nozarē vislielākais potenciāls ilgtermiņā ir jaunuzņēmumiem. Valstij, līdzīgi kā Francijā, ir jānodrošina 100% valsts garantētu kredītu pieejamība 2,5 gadu algu fonda apmērā, lai nodrošinātu pietiekamu skrejceļu attīstībai.

Veselības ekonomika

Jāatbalsta ar finanšu grantiem un kredītiem mūsu farmācijas uzņēmumi, izpētes centri, medicīnas universitātes. Nav iespējams kļūdīties, jau tagad izveidojot sejas masku rūpnīcu un citādi sagatavojoties nākamajai epidēmijai un nākamajam Covid-19 vilnim.

Tā kā Eiropas un ASV uzņēmumi vēlēsies pārcelt zāļu ražošanu no Ķīnas uz citurieni, mūsu farmācijas nozarei jādara pieejami finanšu resursi jaudu palielināšanai, lai mēs varētu sekmīgi uzņemties zāļu ražošanu.

Piegādes ķēžu saīsināšanās

Mums ir unikāla iespēja pārņemt ražošanu no Ķīnas un arī no Itālijas un Spānijas. Tuvākā gada laikā daudzi Eiropas Savienības un ASV uzņēmumi mēģinās pārcelt ražošanu prom no Ķīnas, tuvāk mājām. Ja Latvija ar ātru un spēcīgu rīcību radīs ražošanas iespējas šeit, izdosies piesaistīt daudzas ražotnes.

Kā to paveikt

Veikt reklāmas kampaņu Eiropā par Latviju kā piemērotu vietu ražošanas pārcelšanai no Ķīnas.

Sniegt 100% valsts garantētus kredītus ražošanas telpu izbūvei visiem, kas vēlas pārcelt ražošanu uz Latviju. Ražošanas ēkas būvēt industriālajos parkos uz valsts zemes, vietās, kur apkārt ir brīva valsts zeme. Pēc parka uzbūvēšanas apkārtējās zemes vērtība pieaugs gan rūpnieciskajos, gan māju zonējumos, un šo zemi valsts ar peļņu varēs pārdot.

Apņemties, ka no Ķīnas pārcelto uzņēmumu Latvijas strādnieki tiks nodrošināti ar profesionāli tehnisko apmācību.

Nodrošināt 80% valsts garantētus kredītus ražošanas iekārtu iegādei un apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai gan esošiem, gan jauniem eksportējošiem uzņēmumiem.

Īpašu uzmanību pievērst uzņēmumiem ar ļoti augstu spēju ātri mainīt ražošanas produkciju, spēju drukāt/ražot digitāli radīto.

Rūpniecības uzņēmumos ar grantiem atbalstīt digitalizāciju, šo darbu paveikt krīzes laikā, lai uzņēmumi pēc krīzes būtu ar uzlabotu digitālo pratību. Atbalstīt gan programmnodrošinājuma, gan prasmju apguves jomā.

Rūpniecības parkus izvietot ne tikai lielākajos centros, bet visā Latvijas teritorijā, arī Latgalē.

Interneta tirdzniecība

Preču piegāde ar interneta starpniecību un ražošanas lielāka koncentrēšanās Eiropā nozīmē lielāku auto transporta kustību. Mums jāatbalsta Latvijas autotransporta uzņēmumi, kas jau šobrīd ir strauji augoša nozare, kura nodrošina eksporta ienākumus un darbvietas. Tāpat jāatbalsta aviācija.

Kapitāla koncentrēšanās

Pēc krīzes lielāka nozīme būs pasaules lielajiem uzņēmumiem, tāpēc Latvijai īpaša nozīme jāpiešķir spējai iesaistīties to piegādes ķēdēs, savu reklāmas kampaņu vēršot uz tiem.

Kā finansēt izaugsmi?

Lai finansētu Latvijas pārbūvi, ir vajadzīgi vismaz 1,5 miljardi eiro investīcijās uzņēmumos.

Šo naudu kredītos izsniegtu Latvijas bankas, bet garantētu "Altum".

Ja, pārrunājot ar bankām šo attīstības plānu, izrādās, ka tas nav īstenojams banku uzraugu iebildumu dēļ, var vai nu uz krīzes laiku mainīt riska noteikumus, vai arī izveidot valsts attīstības banku, līdzīgu kā Vācijas "KfW".

Secinājumi

Neko nedarot, mūsu zaudējumi nākamo trīs gadu laikā būs vismaz 6 miljardi eiro, tajā skaitā 420 miljoni atrauti veselības aprūpei, un vēl viens emigrācijas vilnis.

Skaidri rīkojoties, Latvija šobrīd var likt pamatus straujai izaugsmei, jo krīze iznīcina daudzus konkurentus, no kuriem daudzi ir iekļuvuši sastingumā vai panikā un ir viegli uzveicami ar skaidru stratēģiju.

Vissvarīgākais, pirms ķerties pie citiem pasākumiem, ir ieviest skaidrību, panākot kontroli pār vīrusu ar Singapūras, Taivānas un Honkongas metodi, un atcelt lielāko daļu karantīnas ierobežojumu 14. aprīlī vai, vēlākais, mēneša laikā.

Krīzes pārvarēšanas stratēģijā pirmais uzdevums ir izdzīvot, nodrošinot uzņēmumiem pietiekamu daudzumu finanšu resursu. Izdzīvošana būs pietiekams atbalsts tām sfērām, kuras ir viegli atjaunojamas un nav stratēģiski svarīgas.

Otrais uzdevums ir saprast, kāda būs pasaule pēc Covid-19 un kā Latvija var izmantot pārmaiņas savā labā.

Trešais uzdevums ir finansēt un īstenot mērķtiecīgas darbības, lai panāktu strauju to sfēru attīstību, kuras sniegs iespējas straujai Latvijas izaugsmei, – eksporta preču un pakalpojumu attīstību IT un digitālo pakalpojumu sfērā, interneta tirdzniecībā, eksporta ražošanā, veselības ekonomikā.

Plāna īstenošanai vajadzēs finanšu resursus aptuveni 3 miljardu eiro apmērā, kuri Latvijai jāaizņemas šobrīd.

Īstenojot plānu, Latvija var augt ar ātrumu 7% gadā, ik gadu.