Sakot, ka pēc jaunā koronavīrusa atkāpšanās pasaule vairs nebūs tāda, kāda bijusi iepriekš, ir jāpiebilst, ka Ziemeļmaķedonija būs gluži citāda vēl spilgtākā krāsu gammā. Pārdzīvojusi vīrusu, tā pasaules valstu saimē ienāks jaunā kvalitātē – jau kā NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Tiesa, pie ES ģimenes galda tā šogad vēl netiks, taču pat pandēmija nav spējusi apēnot ES ministru videokonferencē pieņemto lēmumu sākt iestāšanās sarunas ar šo Balkānu valsti. Pilnīgi saprotami, ka precīzs sarunu sākuma datums nav izziņots – tas pat nebūtu prātīgi brīdī, kad neviens vēl nespēj droši prognozēt izņēmuma stāvokļa beigas Eiropā.
Cīnoties ar neredzamo ienaidnieku, kurš iezadzies mūsu kontinentā, ziņa par Ziemeļmaķedonijas iekļaušanu NATO saimē, šķiet, klusi paslīdējusi garām. Ikdienišķos apstākļos tā būtu sacēlusi lielāku troksni kaut vai šā soļa pretinieku negantuma rezultātā. Bet šodien arī alianses pretiniekiem vīruss līdz ar baiļu un nenoteiktības jaukto salikumu nav pagājis secen. Skopjes nedēļraksts "Fokus" šajos juku laikos izceļ optimismu un gandarījumu, ko izjūt Ziemeļmaķedonijas iedzīvotāji, līdz ar pilntiesīgu NATO dalībvalsts statusu gūstot kaut vai psiholoģisku papildu cerību ātrāk tikt galā arī ar neganto sērgu. Papildus Maķedonijas armijas iepriekšējam ieguldījumam NATO vadītajās misijās Ziemeļmaķedonija jau izmanto tādus rīkus kā Jaunās paaudzes negadījumu vadības sistēmas (NICS), lai cīnītos pret pandēmiju un koordinētu institūciju darbības cīņā pret to un savlaicīgi sniedzot informāciju un padomus.
Iedzīvotāju skaita un etniskā neviendabīguma ziņā Ziemeļmaķedonija ar 2,077 miljoniem ir ļoti tuvu Latvijai, bet platības ziņā tā ir pat mazāka (25,713 km2, kamēr Latvijai 64,589 km2). Tāpat kā Latvijai, tai nav bijis viegli līdzināties NATO standartiem. Arī Ziemeļmaķedonijai trūkst pretgaisa aizsardzības līdzekļu un modernu liela darbības tāluma prettanku sistēmu. Eksperti saka, ka šī Balkānu valsts nespēj patstāvīgi ražot mūsdienīgu bruņojumu, bet tā iepirkumiem ārzemēs pietrūkst līdzekļu.
Neatkarīgajai Latvijai uzņemšana NATO un ES (2004.gadā) bija jāgaida īsāku laiku, nekā Ziemeļmaķedonijai, kurai iekļaušana aliansē ir pirmkārt tās izturības un apņēmības atzīšana. Un arī apliecinājums, ka 15 gadus ilgais kandidātvalsts statuss pirms atļaujas sākt iestāšanās sarunas ar ES un 25 gadi, kas tai bija jāgaida, lai iestātos NATO, nav aizvadīti velti.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!