"Es teicu – nākamais! Tā, tā, kas mums te ir?" vīrs robota kostīmā nopētīja lidostas drošībnieka pavadībā telpā ievesto sievieti. "Nu, ielidoji no Itālijas, ko?"
"No Grieķijas... ē... policista kungs?"
"Nemuldi! Sēdies, parunāsim. A ko tik augsta temperatūra? Satraucies par kaut ko?" vīrs robota kostīmā paliecās uz priekšu un nu bija tieši desmit reizes tuvāk sievietes sejai par epidemiologu noteiktajiem diviem metriem.
"Jā, policista kungs."
"A ko satraucies? Slēp kaut ko? Biji tomēr tajā Itālijā, ne?"
"Nē, nē, es biju Grieķijā. Atvaļinājums, vēl pirms viss sākās. Varat taču pārbaudīt aviokompānijas datubāzē, viss ir tā, kā es saku! Goda vārds, policista kungs!"
"Nu, par to goda vārdu tūlīt redzēsim. Inspektor, šurp melu detektoru!"
"Ko? Pag, ko? Policista kungs, man ir izglītība psiholoģijā. Poligrāfa tests ir pusgadsimtu sena pseidozinātne. Ar to nav iespējams precīzi konstatēt melus, un arī nevainīgi cilvēki pusē gadījumu "iekrīt". Vispār šāda nopratināšana ir pretrunā ar cilvēktiesībām!"
"Skatos, mums te ir viena pārgudrele, inspektor. Piespiedu karantīnā varēsi labi pārdomāt, vai pandēmijas un ārkārtējā stāvokļa laikā ir prātīgi melot varas pārstāvim! Aizvediet viņu. Nākamais!"
Bet neviens vairs nelielajā telpā netika iestumts, vien pavērtajās durvīs pabāztā drošībnieka galva nomurmulēja: "Šodien viss, Ģirģenkopa kungs."
"Vienkārši Ģirģenkops."
"Šodien viss, Ģirģenkop."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
